LDDK iestājas par valsts valodas lietošanu un aicina valsts institūcijas iesaistīt valodas apmācībā un patriotisma veicināšanā, lai nodrošinātu veiksmīgu integrācijas procesu ne tikai Latvijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem, bet arī citiem, kas atgriežas Latvijā kopā ar cittautu ģimenes locekļiem, iekļauties sabiedrībā. Ikviens var sniegt vērtīgu ieguldījumu Latvijas valsts ekonomikā un sabiedriskajā dzīvē, kam jātiek atbilstoši novērtētam.
Valsts valodas pozīciju nostiprināšanu nav iespējams panākt palielinot administratīvos sodus par valodas lietojumu publiskās iestādēs un darba vietās, valodu inspektoru skaitu, kā arī radot jaunus administratīvos šķēršļus. Lai attīstītu veselu rindu tautsaimniecības sektoru, kā tranzīts, veselības aprūpe, izglītība, u.c., palielinot IKP, jāattīsta pakalpojumi un jānodrošina to pieejamība atbilstošo klientu vēlmēm, kas neizslēdz valsts valodas zināšanas.
LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: „Domājot par Latviju ilgtermiņā un iesaistoties diskusijās par 2030. gada valsts attīstības stratēģiju nākas secināt, ka pretnostatām nacionālo identitāti globālajām norisēm. Esot daļai no globālās pasaules, ir nepieciešams formulēt skaidru stratēģiju. Stratēģija parasti nepastāv bez pamatotām darbībām un stingriem lēmumiem. Ja valsts vēlas sevi redzēt kā globālu nāciju, stingras politiskās prioritātes un drosme realizēt pārmaiņas ir būtisks panākumu priekšnosacījums. Globalizācija ir iespēja, toties nacionālā identitāte ir vērtība.”
Privātajā sektorā klientu apkalpošanas kvalitāti regulē konkurence, to nav nepieciešams ierobežot ar jauniem administratīvajiem šķēršļiem, pieprasot valodas zināšanas profesijās, kurās strādā zemas kvalifikācijas strādnieki. Ministrijai, pirms grozījumu tālāk virzīšanas, ir jāizvērtē, kā šīs izmaiņas ietekmēs uzņēmējus un darbiniekus, cik cilvēki varētu zaudēt darbu. Piemērojot šādus ierobežojumus, iepriekš būtu jāsagatavo pietiekama materiālā un intelektuālā bāze, lai būtu spējīgi piedāvātu apgūt valsts valodu pienācīgā līmenī. Ja valdība vēlas aicināt atpakaļ Latvijas iedzīvotājus, kas aizceļojuši ārpus Latvijas robežām un plāno atgriezties, tad būs radīti jauni šķēršļi, kas liegs vai radīs nopietnas problēmas ārvalstu pilsoņiem, kas kļuvuši par ģimenes locekļiem, strādāt Latvijā.
Jebkurai valsts un pašvaldību iestādei savā darbā jāievēro labas pārvaldības principi, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonu tiesības saņemt informāciju. Likumprojekta „Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi” paredz sodu nesamērību ar pārkāpumu būtību, kuru dēļ cieš iedzīvotāji un ārvalstu pilsoņi, kas saskaras ar valsts un pašvaldību institūciju darbu. Nepievilcīga sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm neveicina Latvijas tēlu kā uzņēmējdarbībai un dzīvošanai pievilcīgu valsti.
Jaunais Augstākās izglītības likums, kas šobrīd ir iesniegts MKK, paredz divas redakcijas pantam par augstākās izglītības apguves valodu, dodot iespēju politiķiem izšķirties starp nacionāliem un racionāli ekonomiskiem pamatotiem lēmumiem. Tuvāko 6 līdz 10 gadu laikā Latvijas demogrāfiskā bedre, sasniegs arī augstākās izglītības līmeni, kad augstskolām būs jācīnās par izdzīvošanu. ES veiktajos pētījumos ir vairākkārt uzsvērts, ka Latvijai ir augsts potenciāls izglītības, kā eksportējama pakalpojuma attīstībai, tomēr noskaņojums valdībā liecina par to, ka neviens nav gatavs uzņemties politisko atbildību par latviešu valodas pozīcijām ES, kā viena no 23 ES oficiālajām valodām. Pieņemto lēmumu, aizliegt realizēt mācību programmas citās valodās, būtiski tiks ierobežotas iespējas Latvijas augstskolām īstenot teritoriālās un pārrobežu sadarbības iespējas ES.
