Tikko noslēdzies komersantu uzraudzības jomā veiktais funkciju audits „Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana”, kurā tika vērtētas 11 nozares, analizētas 450 prasības vai kontrolējošo iestāžu prasību kopās, analizētas 25 kontrolējošās institūcijas.

Kopumā kontrolējošās institūcijas savu funkciju veikšanai gadā tērē vairāk kā 80 miljonu latu, bet, ja tiktu ņemti vērā audita priekšlikumu valsts kontroles izdevumus varētu ietaupīt par 15.6%. Tajā pašā laikā provizoriskie aprēķini liecina, ka ietaupījums komersantiem varētu būt līdz 20 miljoni, pie nosacījuma, ka tiek realizēti komersantu izteiktie priekšlikumi, kopumā vairāk kā 70.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle norāda, ka šī ir minimālā programma, par kuru vienojās Valsts kanceleja ar ministrijām, samazinot kontrolējošo institūciju uzturēšanas izmaksas, un maksimālā programma, ko redzēja uzņēmēji, lai atvieglotu sadarbību ar valsts sektora kontrolējošajām iestādēm. 

LDDK loma šī audita ietvaros bija izvērtēt valsts uzliktās prasības uzņēmējiem. Komersantu gadījumu analīze pierādīja, ka ir nepieciešams ievērot samērīguma principu, piemēram, atbilstoša pārbaužu intensitātes nodrošināšana, un iespēju robežās jānovērš iestāžu darbību dublēšanās.

Praktiski vienmēr komersantu darbību reglamentējošās normatīvo aktu prasības ir saistītas ar noteiktām izmaksām, kuras komersantiem papildus visu nodokļu nomaksai jāsedz no saviem ieņēmumiem. Ja vidēja lieluma uzņēmumam ar normatīvajiem aktiem noteikto prasību izpildes izmaksas ir salīdzinoši neliela proporcija no peļņas pirms nodokļiem, tad mazākiem komersantiem šī proporcija var būt nesamērīgi liela un padarīt uzņēmumu par konkurēt nespējīgu vai pat zaudējumus nesošu.

Otra būtiskākā problēma ir ES normatīvo aktu prasību piemērošanas nesamērīgais slogs komersantiem. Izstrādājot jaunus normatīvos aktus vai pārņemot ES normatīvo aktu prasības un piemērojot tos Latvijas situācijā, kā arī veicot salīdzinošo analīzi ar citām valstīm, ne vienmēr tiek ņemts vērā Latvijas uzņēmumu lielums un pelnīt spēja, kas rada nesamērīgi lielu finansiālo slogu komersantiem visu prasību izpildei. Viens no LDDK priekšlikumiem ir izvērtēt, kādas izmaksas konkrētās normas ieviešanai radīs ne tikai valsts institūciju darbības administratīvajam aparātam, bet arī komersantam.

Šī audita rezultāti arī apliecina, ka galvenie veidi, kā iespējams samazināt ar normatīvo regulējumu uzlikto slogu komersantiem, būtu:
- dažādu atvieglojumu un minimālo sliekšņu paredzēšana;
- retāka un mazāka apjoma informācijas iesniegšana valsts institūcijām;
- informācijas un dokumentu elektroniskas aprites veicināšana;
- efektīvāka datu apmaiņa pašu kontrolējošo institūciju starpā.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: „Nākamais solis šajā procesā ir konkrēta uz mērķi orientēta rīcība - funkciju optimizēšana starp institūcijām vai to deleģēšana nevalstiskajām organizācijām/privātajam sektoram ar mērķi samazināt tiešos valsts izdevumus. Tālākā perspektīvā būtiski turpināt virzību uz pilnvērtīgas rezultatīvo rādītāju sistēmas ieviešanu, kas radītu iespēju objektīvi izvērtēt saikni starp piešķirto finansējumu un sasniegtajiem rezultātiem.”

Uzziņai:

Spilgtākie piemēri:

1. Par valsts kontrolējošo institūciju intensitātes samazināšanu

Piemēram, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) lielāko darba, laika un finanšu resursu apjomu velta plānotām pārbaudēm, ārpus kārtas pārbaudēm, pēcpārbaudēm, laboratoriskās kontroles pārbaudēm un pārbaudēm visos citos (izņemot novietnes) veterinārās uzraudzības objektos. Lai arī PVD uzraudzībā esošās nozares aizvien vairāk attīstās uzņēmumos paškontroles sistēmas, tajā pašā laikā augsta riska uzņēmumos pārbaudes joprojām notiek pilnā apjomā 4 reizes gadā, kas ir liels slogs gan uzņēmumam, gan PVD. Samazinot kopējo pārbaužu skaitu par 10%, kopējais izmaksu ietaupījums institūcijai būtu 156 700 Ls gadā, savukārt, komersantiem izmaksu ietaupījums būtu 375 700 Ls pieņemot, ka viena pārbaude komersantam izmaksā vidēji 200 Ls kā norādījuši komersanti.

2. Komersantiem lielas izmaksas šobrīd rada statistikas informācijas apkopošana vajadzīgajā datu griezumā un formātā.

Piemēram, statistisko pārskatu sagatavošanai viens komersants iztērē līdz pat 1700 Ls gadā, kas ir salīdzinoši lielas izmaksas komersantam. Samazinot kopējo sniedzamo statistisko datu apjomu (pārskatu skaits, biežums, datu iegūšana no citām institūcijām) kopējais izmaksu ietaupījums institūcijām būtu 20% jeb 143 620 Ls(šo varētu arī nelikt). Taču izmaksu samazinājums komersantiem būtu 30% jeb 570 800 Ls.

3. Nav koordinācijas valsts institūciju iekšējo datu apritē

Daudzi komersanti arī ir norādījuši, ka vairākās datu pozīcijās vienādi dati tiek iesniegti dažādām institūcijām, tādējādi institūcijām būtu nepieciešams izvērtēt iespējas nodrošināt savstarpēju datu apmaiņu, neprasot komersantiem iesniegt jau citai institūcijai iesniegtos datu.

Piemēram, liekas administratīvās izmaksas tiek attiecinātas uz izziņām, kuras viena valsts institūcija iesniedz citai valsts institūcijai - izziņa par nodokļu parāda neesamību, izziņa par komersanta neatrašanos maksātnespējas vai likvidācijas procesā un paraksta tiesīgajām personām, izziņa par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību, izziņa par uzņēmuma atbilstību minimālajiem standartiem attiecībā uz vides aizsardzības prasībām un citas izziņas, kuras tiek pieprasītas iesniegt dažādu publisko iepirkumu konkursu ietvaros un lai pieteiktos uz ES fondu vai valsts atbalsta finansējuma saņemšanu.

Šādu izziņu pieprasīšana rada izmaksas komersantam - vismaz 2 reizes klātienē vērsties attiecīgajā institūcijā, lai izziņu pieprasītu vai saņemtu, un institūcijai izmaksas šādas izziņas sagatavot un izsniegt. Turklāt, komersanti pat norādījuši, ka VID izziņu par nodokļu parādu neesamību jāsaņem vienā VID struktūrvienībā, bet jāiesniedz otrā VID struktūrvienībā licences saņemšanai Akcīzes preču pārvaldē.

Priekšlikumi no komersantu puses šajā gadījumā par VID izsniegtajām izziņām par nodokļu parāda neesamību varētu būt sekojoši:
- iesniegt attiecīgajai institūcijai pretendenta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu parāda neesamību un tikai uzvarētāja apliecinājuma pārbaudei veicot šo datu iegūšanu no VID;
- VID radīt iespēju publiskot pazīmi par parāda esamību vai neesamību (neietverot parāda apmēru) komersantam, piemēram, VID publiskojamo datubāzē mājas lapā.

Priekšlikums par Komercreģistra izziņu par komersanta neatrašanos maksātnespējas vai likvidācijas procesā un paraksta tiesīgajām personām - radīt iespēju institūcijām šai informācijai par komersantiem piekļūt bez maksas.

Priekšlikums par Valsts vides dienesta izsniegtajām izziņām - ieteicams pārskatīt šādu izziņu pieprasīšanu no komersantiem un aizstāt to ar informācijas apmaiņu tieši starp institūcijām vai nodrošinot Valsts vides dienesta līdzdalību iesniegto projektu izvērtēšanai pēc to iesniegšanas attiecīgajā institūcijā.

4. Atkarības pārskats dublē gada pārskatu

Saskaņā ar Koncernu likuma 30.pantu Atkarības pārskats ir jāsagatavo, ja:
(1) Ja nav noslēgts koncerna līgums, atkarīgās sabiedrības izpildinstitūcija par katru pārskata gadu sastāda atkarības pārskatu. Atkarības pārskatu sastāda un apstiprina kopā ar atkarīgās sabiedrības gada pārskatu. (2) Atkarības pārskatam jāsniedz vispārējs priekšstats par atkarīgās sabiedrības attiecībām ar valdošo uzņēmumu.

Šāda atsevišķa atkarības pārskata iesniegšana nav nepieciešama, jo visa attiecīgā informācija jau ir iekļauta gada pārskatā. Atceļot prasību par Atkarības pārskatu sagatavošanu un to ārējo revīziju, 100 komersantiem izmaksas samazinātos par 70000 Ls.

5. ES fondu, valsts atbalsta saņemšanai iesniedzamie dokumenti un publisko iepirkumu konkursi

Šī audita ietvaros detalizēti netika apskatīta institūciju prakse attiecībā uz publisko iepirkumu konkursiem un ES fondu un valsts atbalsta saņemšanai iesniedzamajiem dokumentiem, kur vairāki komersanti norādīja uz iepriekš minētajām izziņām un lielo birokrātiju. Tomēr, esam pārliecināti, ka atkārtoti izvērtēt publisko iepirkumu konkursos, ES fondu un valsts atbalsta saņemšanai iesniedzamo dokumentu apjomu un saturu, jo nereti tiek prasīta informācija, kas iegūstama no citām institūcijām, vai informācija noteiktā formātā, kas prasa komersantam laika resursus visu nepieciešamo informāciju savākt un pārlikt prasītajā formātā.