EKONOMISTA BLOGS

Parādīt saistītās lietas

EKONOMISKĀS UN FINANŠU AKTUALITĀTES DATOS

PAR LATVIJU, EIROPU UN PASAULI

 

2018. gada 18. jūnijas: Iedzīvotāju uzticēšanās dažādām institūcijām

Eiropas Komisija publicējusi 89.Eirobarometra aptaujas rezultātus, kuros cita starpā atspoguļota arī iedzīvotāju uzticēšanās dažādiem institūtiem. Saskaņā ar šiem datiem Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas bruņotajiem spēkiem, vismazāk – politiskajām partijām (līdzīga secība ir novērota arī iepriekšējo gadu pētījumos):

trust in institutions LV 2018 01

Politiskajām partijām Latvijā uzticas tikai 5% iedzīvotāju. Zemāks rādītājs ir tikai Grieķijā:

trust in parties 2018 01

 

2018. gada 12. jūnijā: Reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā

Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā maija beigās samazinājies līdz 6.4%. Kā parasti, augstākais bezdarba līmenis ir Latgales reģionā (15,4%), zemākais – Rīgas reģionā (4.1%).

bezdarbs LV reģionos 2018-05

Reģistrēto bezdarbnieku skaits ir noslīdējis zem 60 tūkstošiem, kas ir zemākais skaits pēdējo 10 gadu laikā un ir tuvu pirmskrīzes bezdarbnieku skaitam:

bezdarbnieku skaits LV reģionos 2018-05

Paredzams, ka līdz ar vasaras iestāšanos bezdarbs Latvijā samazināsies arī turpmākajos mēnešos. Taču tas turpinās kristies arī vēlāk, ņemot vērā ekonomikas izaugsmi, un aizvien vairāk Latvijā būs jūtams darbaroku trūkums.

2018. gada 12. jūnijā: Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūra reģionu dalījumā

Paaudžu maiņa darba tirgū, kuras rezultātā tajā ienāks mazāks skaits cilvēku nekā izies pensijā, būtiski ietekmēs reģionus ārpus Rīgas. Rīga kā ekonomiski aktīvākais reģions aizvien spēcīgāk ‘iesūks’ jauniešus no citiem Latvijas reģioniem. Tā rezultātā attālākie reģioni vēl straujāk novecos:

LV iedzivotaju dzimumvecuma struktura reģionos 2018b

LV iedzivotaju dzimumvecuma struktura reģionos 2018

 

2018. gada 6. jūnijā: Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums

Saskaņā ar CSP datiem ar katru gadu pakāpeniski pieaug Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums:

LV iedzivotaju videjais vecums regionos 2018

Vidējais vecums ir zemāks pārsvarā Rīgas apkārtējos novados, augstāks – tālākajos valsts nostūros, jo īpaši – pie Austrumu robežas:

LV iedzivotaju videjais vecums 2018

LV iedzivotaju videjais vecums 2018b

 

 

2018. gada 1. jūnijā: Vidējās algas izmaiņas Latvijā

CSP publicējusi informāciju par darba samaksas izmaiņām Latvijā 2018.g. 1.ceturksnī. Vidējā bruto alga šobrīd ir 961€ – tikpat kā iepriekšējā ceturksnī, taču bruto algas kāpums pret iepriekšējā gada 1.ceturkšņa līmeni (884€) ir par 67€ jeb par 8.7%. Kā vienmēr, saglabājas stabila atalgojuma līmeņu hierarhija starp dažādiem reģioniem. Visaugstākās algas ir Rīgā, zemākās – Latgalē (apmēram 2/3 no Rīgas līmeņa):

vidējā bruto alga LV 2018-1Q

Vidējā neto alga šobrīd ir 713€ -par 56€ jeb par 10.2% vairāk nekā pirms gada:

vidējā neto alga LV 2018-1Q

Jāatzīmē, ka 2018.gada sākumā ir bijis salīdzinoši straujš neto algu kāpums (+10%). To ietekmē gan ekonomikas izaugsme, gan arī darba nodokļu sloga samazinājums un daļēja aplokšņu algu iznākšana no “pelēkās zonas”:

vidējās neto algas kāpuma temps LV 2018-1Q

 

 

2018. gada 1. jūnijā: Ekonomikas izaugsme Latvijā

Latvijas ekonomikas izaugsmes temps šobrīd ir +4.2% gadā. Kāpums ir lielākajā daļā nozaru, samazinājums – finanšu pakalpojumos un dzelzceļā / ostās.

Ekonomikas izaugsme

 

2018. gada 29. maijā: Latvijas demogrāfijas rādītāji

Centrālā statistikas pārvalde publicējusi informāciju par galvenajiem demogrāfijas rādītājiem Latvijā 2017.gadā. Saskaņā ar šiem datiem Latvijas iedzīvotāju skaits 2018.gada sākumā samazinājies līdz 1,934 miljoniem:

LV iedzivotaju skaita izmaiņas 1946-2018

Iedzīvotāju skaita samazinājumu ietekmē negatīva bilance gan dabiskajā kustībā (dzimstība mīnus mirstība), gan mehāniskajā kustībā (imigrācija mīnus emigrācija):

LV iedzivotaju sk izmaiņu faktori 1990-2017

Vidējā dienas bilance Latvijā:
* piedzimst +57
* nomirst -79
* atbrauc +27
* aizbrauc -49
* apprecas +36 pāri
* tiek šķirtas -16 laulības

Zemās dzimstības (ko arvien vairāk sāk ietekmēt pagājušā gadsimta 90.-to gadu demogrāfijas bedre) dēļ rodas nevienmērīga paaudžu nomaiņa darba tirgū – pensijā aizejošos cilvēkus darba tirgū aizvietos mazāks skaits cilvēku:

LV iedzivotaju dzimumvecuma struktura 2018b

Krītošs iedzīvotāju skaits un dzimstības samazinājums (kas vienā brīdi var nokrist līdz 15’000 gadā) sagadās pieaugošus izaicinājumus arī izglītības sistēmai, jo būs vēl mazāks pirmklasnieku skaits, kā arī kopējais izglītojamo skaits mācību iestādēs:

pirmklasnieki vs. dzimušie 2017

 

2018. gada 22. maijā: Darba algas sabiedriskās ēdināšanas nozarē

Izmitināšanas un ēdināšanas nozarē minimālās algas īpatsvars ir 40% – viens no augstākajiem starp citām nozarēm. Tas norāda arī uz paaugstinātu aplokšņu algu risku:

darba nemeji ar min.algu % 2018-02

Pēc VID aplēsēm, ēdināšanas nozares nesamaksātie darba nodokļi gadā sasniedz 20 milj. €:

nodokļu plaisas

Šobrīd, kad ekonomika aug un viesmīlības nozares rādītāji sasniedz jaunus rekordus, būtu salīdzinoši piemērotākais laiks nozares sakārtošanai, lai mudinātu tirgus spēlētājus iznākt ārā no pelēkās zonas.

 

 

2018. gada. 18. maijā: Būvniecības apjoma izmaiņas ES valstīs

Eurostat publicējis informāciju par būvniecības apjoma izmaiņām ES valstīs šī gada 3 mēnešos / 1.ceturksnī. Saskaņā ar šiem datiem Latvijā 1.ceturksnī ir bijis ļoti straujš būvniecības kāpums (iepretim vidējam ES rādītājam, kas uzrāda kritumu):

Būvniecības izmaiņas

Eurostat publikācijā (3.lapā) arī redzams, ka Latvijā būvniecības izaugsme pēdējā gada laikā (+35,9%) ir bijusi augstākā starp ES valstīm.

2018. gada 14. maijā: Investīciju apjoms ES valstīs un Latvijā

Eurostat publicējis informāciju par investīciju apjomu ES valstīs. Saskaņā ar šiem datiem vidējais investīciju apjoms (% pret IKP) ES valstīs 2017.gadā bija vidēji 20,1%; Latvijas rādītājs (19,9%) bija nedaudz zem vidējā:

investment level EU 2017

Kopējais investīciju apjoms sastāv no 3 galvenajām sastāvdaļām – būvniecības, ieguldījumiem iekārtās un aprīkojumā, kā arī ieguldījumiem intelektuālajā īpašumā. Latvijas rādītāja dinamika par ilgāku laika periodu liecina, ka 2017.gadā tas ir pieaudzis pēc 4 gadus ilgas (2012.-2016.g.) lejupslīdes:

investment level LV 2017

Taču vienlaikus jāatzīmē, ka sadaļa ‘iekārtas un aprīkojums’ pieaug galvenokārt uz transporta ieguldījumu rēķinu, kamēr pārējā ieguldījumu daļa (kas ietver galvenokārt dažādas iekārtas un tehnoloģijas) nokritusies līdz vēsturiski zemākajam līmenim:

investment level in equipment in LV 2017

 

2018. gada 2. maijā: Darba ņēmēju sadalījums pēc darba ienākumiem

Centrālā statistikas pārvalde sākusi publicēt datus par darba ņēmēju sadalījumu pēc darba ienākumu līmeņa arī tautsaimniecības nozaru griezumā.

Šie dati ir ar vēsturisko laika atkāpi no 2015.gada sākuma, un turpmāk tie tiks publicēti ar mēneša biežumu. Tie ļauj saredzēt darbinieku izkliedi pēc ienākumu līmeņa dažādās nozarēs, kā arī sīkāk analizēt tās darba ņēmēju grupas, kas saņem algu minimālās algas līmenī vai zemāk.

Dati par būvniecības nozari liecina, ka tajā šobrīd ar darba ienākumiem strādā 46,4 tūkstoši (darbinieku skaits regulāri svārstās sezonālu apstākļu ietekmē).

Vēl apmēram 7 tūkstoši strādā bez darba ienākumiem (šāda pozīcija ‘bez darba ienākumiem’ eksistē arī citās nozarēs, es pagaidām nevaru komentēt tās izcelsmi; būs jāpalūdz komentārs no CSP).

Minimālo algu vai mazāk būvniecībā saņem 10,3 tūkstoši jeb aptuveni 1/4 no visiem algu saņēmējiem.

Kopējais pieejamo datu periods (3 gadi 2 mēneši) nav pārāk garš, bet tajā ir redzama tendence darba ņēmējiem pārgrupēties uz augstākiem atalgojuma līmeņiem:

darba nemeji pec ienakumiem F 2018-02

Dati par IKT nozari (sekcija J – “Informācijas un komunikācijas pakalpojumi” liecina, ka tajā šobrīd ar darba ienākumiem strādā 30,0 tūkstoši (darbinieku skaitam ir tendence pieaugt).

Minimālo algu vai mazāk saņem 2,3 tūkstoši jeb aptuveni mazāk kā 10% no visiem algu saņēmējiem.

IKT nozare ir salīdzinoši labi atalgota (iepretim citām nozarēm), tajā ir ļoti augsts lielu algu saņēmēju skaits – vairāk nekā puse saņem vismaz bruto 1000€:

darba nemeji pec ienakumiem J 2018-02

Darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņem minimālo algu vai mazāk, visaugstākais ir nozarēs “Citi pakalpojumi” (ietver datoru un mājsaimniecības piederumu remontu, frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumus, apbedīšanu u.tml.), “Izmitināšana un ēdināšana”, “Administratīvie un apkalpojošie dienesti (ietver iznomāšanu, ceļojumu birojus, apsardzes pakalpojumus, ainavu kopšanas pakalpojumus u.tml.):

darba nemeji ar min.algu % 2018-02

Pēc absolūtā skaita lielākais darba ņēmēju skaits, kuri saņem minimālo algu vai mazāk, visaugstākais ir tirdzniecībā, būvniecībā un apstrādes rūpniecībā. Vēl liels skaits ir pozīcijā “O-R”, kas nav atšifrēta sīkāk, kur ietverta gan valsts pārvalde, gan izglītība, kā arī veselība un mākslas/izklaides nozares:

darba nemeji ar min.algu nozares 2018-02

 

2018. gada 24. aprīlī: Valdību parādi Eiropas Savienības valstīs

Eurostat publicējis informāciju par vispārējās valdības finanšu rādītājiem ES valstīs. Saskaņā ar šiem datiem 2017.gada beigās vispārējās valdības parāds vidēji ES-28 valstīs sasniedza 81.6% (pret IKP), bet eirozonā – 86.7% (pret IKP). 2017.gadā budžeta deficīts vidēji ES-28 valstīs bija 1.0% (pret IKP), bet eirozonā – 0.9% (pret IKP). Latvijas valsts parāda un budžeta deficīta rādītāji ir labāki, salīdzinot ar vidējo līmeni gan ES, gan eirozonā. Jāatzīmē, ka 2017.gadā Grieķijā ir bijis budžeta pārpalikums (+0.8% no IKP):

general government debt and deficit_surplus 2017

Valdības parāds lielākajā daļā ES valstu 2017.gada laikā ir samazinājies. Tā līmenis joprojām ir augsts Dienvideiropas valstīs:

general government debt 2017

Valdības parāds ES valstīs, pārrēķinot uz 1 vienu iedzīvotāju:

general government debt per capita 2017

 

2018. gada 16. aprīlī: FKTK dati par kreditēšanu

FKTK apkopotā statistika par Latvijas komercbanku darbību liecina, ka kopējais kredītportfelis 2017.gadā bija 12.4 miljardi € (par ~400 milj. € mazāk nekā pirms gada):

unnamed

Kredītportfelī ietvertas ļoti dažādas pozīcijas, ar atšķirīgu ietekmi uz ekonomikas ilgstpēju.

1. Viena ļoti liela daļa ir mājsaimniecības (kurām piešķirtie kredīti ir orientēti uz patēriņu):

2

2.  .. Un uzņēmumi, kas arī ietver sevī ļoti dažādas nozares. Kopējā struktūrā apmēram 40-50% ir OPNI + finanšu starpniecība:

3

Lielo nozaru kreditēšanas tendences:

4

Apstrādes rūpniecības kredītu apjoms (pa gadiem):

5

2018. gada 5. aprīlī: Komersantu nomaksātie nodokļi 2017.gadā

Valsts ieņēmumu dienests publicējis informāciju par komersantu nomaksātajiem nodokļiem 2017.gadā. Publicētā informācija aptver 176 tūkstošus uzņēmumus, par katru no tiem norādot kopējo budžetā iemaksāto summu (t.sk. IIN un VSAOI) un vidējo darbinieku skaitu. Saskaņā ar šiem datiem lielāko nodokļu apjomu kopbudžetā iemaksā naftas un ķīmijas produktu tirdzniecības uzņēmumi (“Circle K Latvia”, “Orlen Latvija” un “Neste Latvija”), kuriem ir liels patēriņa nodokļu (PVN un akcīzes) īpatsvars. Jāatzīmē, ka lielāko 50 maksātāju vidū ir arī “ABLV Bank” (40.vieta; 17 milj. €) un “Rietumu banka” (49.vieta; 14 milj. €):

top 50 nodokļu maksātāji 2017

Lielākie darba nodokļu maksātāji (“ABLV Bank” – 12.vieta; 16.6 milj. €; “Rietumu banka” – 17.vieta; 13.7 milj. €): top 50 darba nodokļu maksātāji 2017

Lielākie komersanti – darba devēji: top 50 darba devēji 2017

 

2018. gada 26. martā: Reinvestētā peļņa un ārvalstu tiešās investīcijas

Publicēta statistika par maksājumu bilanci visās 3 Baltijas valstīs līdz 2017.gadam. Saskaņā ar šiem datiem ārvalstu investoru reinvestētās peļņas apjoms Latvijā 2017.gadā (279  milj. €) bija zemākais starp Baltijas valstīm: reinvestētā peļņa LAT EST LTU 2017

Ārvalstu tiešo investīciju darījumi sastāv no vairākām pozīcijām – ieguldījuma pašu kapitālā (no investora līdzekļiem) / reinvestētās peļņas (no uzņēmuma nopelnītajiem līdzekļiem) un parāda instrumentiem. Igaunijā reinvestētā peļņa ir bijis galvenais resurss, kas ļāvis palielināt ārvalstu investīcijas pēdējos gados. Latvijā ārvalstu investīcijas pēdējos gados palielinājušās galvenokārt uz pašu kapitāla rēķina, kamēr reinvestētā peļņa tikusi izmantota mazākā mērā:FDI darijumi Baltijā 2017

Līdz ar izmaiņām “Likumā par UIN” (kas stājušās spēkā 2018.gadā un paredz 0% likmi reinvestētajai peļņai) sagaidāms, ka turpmākajos gados Latvijas uzņēmumi (t.sk. ar ārvalstu kapitāla līdzdalību) būs vairāk ieinteresēti izmantot peļņu savas darbības paplašināšanai.

 

 

 

2018. gada 8. martā: Statistika par maksājumu bilanci un ārvalstu investīcijām 

Latvijas Banka publiskojusi 2017.gada statistiku par maksājumu bilanci, ārvalstu investīcijām u.c. Saskaņā ar šiem datiem ārvalstu tiešās investīcijas 2017.gada laikā ir palielinājušās par gandrīz 1 miljardu €, kopā sasniedzot 14,4 miljardus €. Lielākais uzkrāto investīciju apjoms ir finanšu pakalpojumos, tirdzniecībā, operācijās ar nekustamo īpašumu, kā arī apstrādes rūpniecībā:

FDI in LV 2017-4Q

Jau 7 gadu pēc kārtas turpina palielināties Latvijas pakalpojumu eksports, kas 2017.gadā sasniedza gandrīz 5 miljardus € (jeb 18% pret IKP): pakalpojumu eksports 2000-2017

Galvenās pakalpojumu eksporta ieņēmumu pozīcijas ir autotransports, privāto tūristu braucieni un gaisa pārvadājumi. 2017.gadā ir samazinājušies finanšu pakalpojumi, dzelzceļa pārvadājumi un telesakaru pakalpojumi: pakalpojumu eksports 2000-2017c

2018. gada 9. februārī: Latvijas ārējā tirdzniecība 2017.gadā

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) publicējusi informāciju par Latvijas ārējo tirdzniecību ar precēm 2017.gadā. Atbilstoši šiem datiem ir palielinājusies gan eksporta, gan importa vērtība – to ietekmē ekonomikas attīstība gan Latvijā, gan visās nozīmīgākajās partnervalstīs. Eksports 2017.gadā pieauga par 1,03 miljardiem € (10%) un sasniedza 11,39 miljardus €. Imports ir palielinājies par 2,81 miljardu € (14,5%) un sasniedzis 14,03 miljardus €. Galvenās Latvijas eksporta preču grupas ir lauksaimniecības un pārtikas preces, koks un koka izstrādājumi, mehānismi un ierīces: eksports no LV 2017

Eksporta apjoms ir palielinājies gandrīz visos nozīmīgākajos Latvijas noieta tirgos: export from LVA by countries 2017

Latvijas svarīgākie ārējās tirdzniecības partneri 2017.gadā (pēc eksporta un importa kopējās vērtības): foreign trade partners 2017 of LVA

 

 

2018. gada 5. februārī: Konjunktūras rādītāji nozarēs

Centrālā statistikas pārvalde publicējusi jaunāko informāciju par konjunktūras rādītājiem, kas raksturo noskaņojumu atsevišķās Latvijas nozarēs. Atbilstoši šiem datiem turpina uzlaboties kopējais ekonomikas sentimenta indekss, kurš janvārī sasniedzis augstāko vērtību (109,2) pēckrīzes periodā. Jau vairākus gadus pēc kārtas ir bijuši pozitīvi konfidences rādītāji mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā. Kopš 2017.gada noskaņojums kļuvis pozitīvs arī apstrādes rūpniecībā. Nedaudz zem nulles vēl ir būvniecības un patērētāju konfidences rādītāji, bet, ņemot vērā esošās tendences, tas ir tikai dažu mēnešu jautājums, kad arī šie rādītāji sasniegs pozitīvas vērtības: konjunktūras rādītāji 2018-01konjunktūras rādītāji metadati

 

2018. gada 30. janvārī: Bezdarba rādītāji ES valstīs

Eurostat publicējis jaunāko informāciju par bezdarbu ES valstīs – līdz 2017.gada decembrim. Atbilstoši šiem datiem bezdarbnieku skaits Eiropas Savienībā noslīdējis zem 18 miljoniem, kas ir par ~1/3 mazāk nekā 2013.gadā (kad tas sasniedza maksimālo skaitu):

Ņemot vērā ekonomikas izaugsmi, kas šobrīd aptver visas ES valstis un turpināsies vismaz tuvākos pāris gadus, bezdarbnieku skaits arvien turpināsies samazināties. Ekonomikas izaugsme īpaši veicinās aktivitāti būvniecības nozarē, kura pieprasīs lielāku darbaroku skaitu. Arī bezdarba līmenis (%) vairākumā eirozonas valstu sasniedzis zemāko līmeni pēdējo gadu laikā: unemployed persons 2017-12

Jāatzīmē, ka Eurostat novērtētais bezdarba līmenis (Latvijai decembrī – 8.1%) atšķiras no bezdarba līmeņa, ko regulāri publicē Nodarbinātības valsts aģentūra (decembrī – 6,8%). Galvenais atšķirību iemesls starp Eurostat un nacionālo bezdarba mērījumu ir galvenokārt skaidrojams ar dažādiem informācijas avotiem un dažādām iedzīvotāju vecuma grupām: unemployment 2017-12 123

 

 

2018. gada 30. janvārī: Latvijas IKP novērtējums 2017. gada 4. ceturksnī

Centrālā statistikas pārvalde publicējusi ātro (provizorisko) novērtējumu par Latvijas IKP 2017.gada 4.ceturksnī.

Atbilstoši šiem datiem ekonomikas izaugsmes temps pērnā gada 4.ceturksnī nedaudz samazinājies un bijis 0,3%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni (+4.8%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu): Latvijas IKP 4. ceturksnī

No ātrā novērtējuma datiem izriet, ka Latvijas tautsaimniecība 2017.gadā palielinājusies par aptuveni 4.5% un ir pārsniegusi pirmskrīzes līmeni: Latvijas IKP

 

2018. gada 17. janvārī: Nodokļu ieņēmumi 2017. gadā

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informāciju par iekasētajiem nodokļiem 2017.gadā.

Atbilstoši šiem datiem administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2017.gadā bija 8,62 miljardi € – par 0,6 miljardiem € (jeb 7,5% vairāk) nekā iepriekšējā gadā. Ieņēmumu plānotais apjoms 2017.gadam ir pārpildīts par 1,1%.

Lielāko daļu (jeb 93%) no visiem kopbudžeta ieņēmumiem nodrošina šādas lielās pozīcijas – sociālās apdrošināšanas iemaksas (2,8 miljardi €), PVN (2,2 mljrd. €), IIN (1,7 mljrd. €), akcīzes nodokļi (0,9 mljrd. €) un UIN (0,4 mljrd. €):VID ieņēmumi 2017

Nodokļu ieņēmumiem ir sezonāls raksturs. Augstāko līmeni tie mēdz sasniegt gada nogalē (kad ir lielāki patēriņa nodokļu un darbaspēka nodokļu ieņēmumi), savukārt gada pirmajos mēnešos vienmēr ir novērojams kritums (1.ceturksnī cilvēki mazāk tērē): VID ieņēmumi 2017-12

 

2018. gada 10. janvārī: Mirstība Latvijā un Eiropas Savienības valstīs

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) publicē datus par iedzīvotāju mirstību, kas iedalīta atbilstoši starptautiski salīdzināmai nāves cēloņu klasifikācijai. Atbilstoši šiem datiem galvenie nāves iemesli Latvijā ir asinsrites slimības un audzēji – apmēram ¾ no kopējā skaita: 1

Salīdzinoši augsta mirstība Latvijā ir arī no ārējiem cēloņiem, kuri galvenokārt saistīti ar dažādiem negadījumiem. Šajā grupā mirušo skaits pakāpeniski samazinās: 2

Salīdzinot ar citām ES valstīm (dati pieejami līdz 2014.g.), Latvijā ir trešais augstākais mirstības līmenis. Līdzīgi kā citās ‘jaunajās’ ES valstīs, Latvijā ir augstāks mirstības līmenis no sirds un asinsvadu slimībām: 3

Latvija (pēc 2014.g. datiem) ir līderis pēc mirstības no transporta negadījumiem un vardarbības: 4

2018. gada 8. janvārī: Latvijas budžeta izdevumu struktūras analīze līdz 2016.gadam

Centrālā statistikas pārvalde publicējusi detalizētu informāciju par Latvijas galvenajiem valdības finanšu rādītājiem līdz 2016.gadam.

2016.gadā pirmo reizi pēdējo 18 gadu laikā budžets ir bijis ar pārpalikumu (+9 milj.€ jeb +0,04% no IKP). Tas daļēji ir skaidrojams ar mazāku (nekā plānots) ES finansējuma izmantošanu: LV galvenie fiskālie rādītāji 2016

Budžeta izdevumi 2016.gadā būtiski palielinājās aizsardzībai, sabiedriskajai kārtībai un drošībai, bet samazinājās – izglītībai, ekonomiskajai darbībai un vispārējiem valdības dienestiem: LV budžeta izdevumi 2016

Šādi ir budžeta izdevumi pēc valdības funkcijām, pārrēķinot tos kā % pret IKP: LV budžeta izdevumi 2016 % pret IKP

Šādi ir budžeta izdevumi pēc valdības funkcijām, pārrēķinot tos uz 1 iedzīvotāju: LV budžeta izdevumi 2016 uz 1 iedzivotaju

Nozīmīga budžeta izdevumu daļa ir arī strādājošo atalgojums vispārējās valdības sektorā. Šāds ir atalgojuma fonda sadalījums pēc valdības funkcijām: LV budžeta izdevumi algas 2016

Aptuveni 25% no vispārējās valdības izdevumiem iztērē pašvaldības (tas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp ES valstīm). Šāds ir pašvaldību izdevumu sadalījums dalījumā pēc valdības funkcijām: LV budžeta izdevumi pašvaldības 2016

Šāds ir strādājošo atalgojuma fonds pašvaldībās dalījumā pēc valdības funkcijām: LV budžeta izdevumi pašvaldību algas 2016

 

 

2018. gada 4. janvārī: Latvijas pakalpojumu eksports

Datus par 2017.g. 3.ceturkšņa pakalpojumu eksportu ir publicējušas visas 3 Baltijas valstis (skat. attēlu zemāk). Atbilstoši tiem kopējais pakalpojumu eksporta apjoms ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā ir sasniedzis jaunu rekordu. Lielākā pakalpojumu eksporta pozīcija visās 3 valstīs ir transporta pārvadājumi – tie turpina pieaugt, tostarp sauszemes un gaisa transports palielinās, bet dzelzceļa transports – samazinās. Pēdējos gados palielinās tūrisma, būvniecības un telekomunikāciju/IT pakalpojumu eksports. Latvijā (atšķirībā no kaimiņvalstīm) ir samazinājies finanšu pakalpojumu eksports – tas ir saistīts ar pastiprinātām prasībām pret nerezidentu klientiem. services exports Baltic 2017-3

Atbilstoši Latvijas Bankas datiem 2017. gada  3.ceturksnī Latvijas pakalpojumu kopējais eksports turpinājis palielināties un sasniedzis 1,27 miljardus €. Gandrīz 2/3 no visiem pakalpojumu eksporta ieņēmumiem nodrošina transporta un tūrisma nozares: pakalpojumu eksports sum 2007-3Q

Pakāpeniski mainās arī dažādu pakalpojumu apakšnozaru eksporta apjoms: dažās nozarēs tas ir krities, bet citās – palielinājies. Eksporta apjoms pēdējos gados ir samazinājies dzelzceļam un finanšu pakalpojumiem. Tikmēr arvien vairāk naudas ārpus Latvijas nopelna autopārvadātāji, tūrisma nozare (personiskie braucieni), aviācija, datoru un IT pakalpojumu nozare: pakalpojumu eksports 2007-3Q

2018. gada 2. janvārī: Nodokļu un pabalstu ietekme darba ņēmēju ienākumiem 2018.gadā

Izmantojot Finanšu ministrijas (FM) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informāciju par nodokļu likmēm 2018.gadā un Swedbank Finanšu institūta kalkulatoru (sīkāk – https://www.manasfinanses.lv/aprekini/darba-algas-kalkulators-2018-gadam ), ir iespējams novērtēt darba ņēmēju neto algas izmaiņas 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu. Salīdzinājums veikts atkarībā no bruto algas līmeņa un apgādājamo skaita.

Kā redzams attēlā, veidojas līknes, kuras pie dažādiem bruto algu līmeņiem veido gan kāpumus, gan kritumus: neto algas izmaiņas 2018vs2017 (ar pasakidrojumu)

Zemāko algu saņēmēji iegūst – gan no zemākas nodokļu likmes (20%, salīdzinot ar līdzšinējiem 23%), gan no lielākiem IIN atvieglojumiem (jo a – tiek aizvien vairāk tiek diferencēts ar IIN neapliekamais minimums, kas tiek mērķēts uz zemāku algu līmeni; b – atvieglojumi par apgādībā esošām personām pieaug no 175€ līdz 200€). Jāatzīmē, ka pirmie no šīm nodokļu izmaiņām iegūst strādājošie ar mazāku apgādājamo skaitu. Savukārt strādājošie ar lielāku apgādājamo skaitu papildu labumu var gūt tuvāk 1000€ bruto algas līmenim – tas skaidrojams ar to, ka strādājošie ar apgādājamajiem daļu no šādiem atvieglojumiem ir izmantojuši jau iepriekš.

Ir redzams, ka noteiktai daļai strādājošo (ar bruto atalgojumu līdz 800€) neto mēneša alga 2018.gadā pat samazināsies par dažiem euro. Šis samazinājums ir saistīts ar papildu 0.5% VSAOI maksājumu veselībai. Šeit ir ļoti svarīgi atzīmēt, ka minētā strādājošo grupa jau šobrīd nemaksā IIN, jo ir pilnībā izmantojusi esošos atvieglojumus gan par sevi, gan bērniem – tāpēc nekāds papildu nodokļu atvieglojums tiem neko nevar dot. Turklāt jāņem vērā, ka ģimenēm ar 2 un vairāk bērniem no 01.03.2018 būs pieejamas papildus piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta (par to – nākamajā attēlā).

Strādājošie, kas saņem bruto algas intervālā no 1000€ (robeža, līdz kurai darbojas diferencētais neapliekamais minimums) līdz 1667€ (algas līmenis, virs kura sāk darboties IIN progresivitāte un ienākumiem tiek piemērota paaugstināta IIN likme), iegūs pieaugošu labumu no jaunajām izmaiņām.

Savukārt strādājošajiem ar bruto algām virs 1667€ (algas līmenis, sākot no kura sāk darboties IIN progresivitāte un tiek piemērota paaugstināta likme) ieguvums no jaunajām izmaiņām pakāpeniski samazināsies, līdz noteiktā līmenī (kas attiecas uz ļoti augstām algām) tas pāries zaudējumos.

Papildus jaunajām nodokļu izmaiņām būtu jāņem vērā arī izmaiņas ģimenes valsts pabalstā, kuras no 01.03.2018 paredz piemaksas atkarībā no bērnu skaita: neto algas izmaiņas 2018vs2017

Rezultātā 2018. gadā lielākos papildus ieņēmumus (kas ietver ne tikai nodokļu, bet arī pabalstu izmaiņas) iegūs:

Ģimenes ar 2 un vairāk bērniem;

Zemo algu saņēmēji;

Strādājošie, kuru bruto mēneša alga ir tuvu 1667€ (ienākumu līmenis, kurā visvairāk var izjust IIN likmes samazinājumu no 23% līdz 20%).

2017. gada 2. janvārī: Minimālās mēneša algas izmaiņas

No 2018. gada 1. janvāra minimālā mēneša alga Latvijā tiek paaugstināta (no 380€) līdz 430 €.
Paaugstinājums ir samērā straujš (par 50€ vairāk nekā iepriekš), taču paredzot saglabāt šādu minimālo algu līdz 2020.gadam: minimālā alga Latvijā

Arī kaimiņvalstīs šogad tiek paaugstināta minimālā mēneša alga. Igaunijā to palielina no 470€ līdz 500€, Lietuvā – no 380€ līdz 400€: minimum wage Baltics

2017. gada 21. decembrī: Mājsaimniecību kredītu apjoms

Apkopojot pieejamo informāciju no FKTK un CSP, šāds ir kopējais mājsaimniecību parādsaistību (bankās, līzinga kompānijās un nebanku sektorā) un noguldījumu apjoms:mājsaimniecību bilance 2017-3Q

Tā kā vairākas parādsaistību pozīcijas uz kopējā fona ir salīdzinoši nelielas, šeit ir to atspoguļojums atsevišķā attēlā: majsaimniecību parādsaistības 2017-3Qb

2017. gada 19. decembrī: Nodarbinātība Latvijā un Eiropas Savienībā

Atbilstoši OECD datubāzē pieejamiem datiem, kuros nodarbinātību mēra procentos pret kopēju iedzīvotāju skaitu attiecīgajā vecuma grupā (nevis % pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu),  Latvijā vidējā nodarbinātība ir 54,59%. Salīdzinoši augstākais nodarbinātības līmenis ir vecuma grupās no 30 līdz 49 gadiem. Salīdzinoši zemāks nodarbinātības līmenis ir pensijai atbilstošajās vecuma grupās (60 un vecāki), kā arī padsmitgadnieku (15-19) un jauniešu (20-24) vecuma grupās. Paaudzē 50+, kas ietver “50 – 54” un “55 – 59” vecuma grupas, nodarbinātība ir 70 – 75%: 1

Salīdzinājumam – šāds ir nodarbinātības sadalījums pa vecuma grupās vidēji ES-28 valstīs (skat. zemāk).

Galvenā atšķirībā – ES valstīs (salīdzinot ar LV) ir lielāka nodarbinātība 15 – 19 vecuma grupā (16% pret 3%), bet pārējās vecuma grupās ES valstu nodarbinātība ir par dažiem procentpunktiem zemāka:2

2017. gada 30. novembrī: atalgojums Latvijā

CSP publicējusi jaunāko statistiku par atalgojumu Latvijas tautsaimniecībā.

Atbilstoši šiem datiem Latvijā vidējā bruto alga ir 925€ (par 65 eiro jeb 7,5 % vairāk nekā pirms gada).

Kā vienmēr augstākais atalgojuma līmenis ir Rīgā, zemākais – Latgales reģionā:vidējā bruto alga LV 2017-3Q

Šādas ir vidējās algas izmaiņas Latvijas lielākajās pilsētās (neietverot privātā sektora uzņēmumu datus ar nodarbināto skaitu zem 50):

vidējā alga LV pilsētās 2017-3Q

 

Pakāpeniski samazinās arī darba ņēmēju skaits zemāk atalgotajās grupās – tie pārvietojas uz augstākām ienākumu grupām.

Tomēr joprojām ir liels zemo algu saņēmēju skaits, piemēram, 162 tūkstošiem bruto darba ienākums nepārsniedz valstī noteikto minimālo algu (kas šobrīd ir 380€):darba nemeji pec ienakumiem 2017-09

Šādas ir vidējās bruto un neto algas izmaiņas Baltijas valstīs:average monthly salaries Baltics 2017-3q

 

 

2017. gada 21. novembrī: Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits turpina pakāpeniski samazināties

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) publicējusi jaunākos Darbaspēka apsekojuma rādītājus. Atbilstoši šiem datiem šī gada 3.ceturksnī ir nedaudz pieaudzis nodarbināto skaits (līdz 903 tūkstošiem) un samazinājies bezdarbnieku skaits (līdz 84 tūkstošiem):1

No kopējā bezdarbnieku skaita gandrīz puse meklē darbu ilgāk nekā 1 gadu:2

Latvijā pakāpeniski samazinās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits (to būtiski ietekmē demogrāfiskā situācija – mirstība lielāka nekā dzimstība, kā arī negatīvs migrācijas saldo). Šobrīd ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir 987 tūkstoši. Šāds ir Latvijas iedzīvotāju [15-74 gadu vecuma grupā] skaita sadalījums pēc ekonomiskās aktivitātes:3

2017. gada 15. novembrī: IKP izaugsme

Eurostat publicējis sākotnējo novērtējumu par iekšzemes kopproduktu (IKP) ES valstīs šī gada 3.ceturksnī. Saskaņā ar šiem datiem ekonomika šobrīd palielinās visās ES valstīs, tās vidējam tempam ES-28 sasniedzot 2.5% gadā.

Latvijā šobrīd ir 2. straujākā ekonomikas izaugsme starp ES valstīm:IKP izaugsme

 

2017. gada 13. novembrī: Nozaru īpatsvars kopējos 2016. gada rādītājos

Nozaru lomu ekonomikā vērtē pēc dažādiem rādītājiem – pievienotās vērtības kopējā IKP, aizņemtajām darbvietām, nomaksātajiem nodokļiem u.tml.
2016.gadā pēc pievienotās vērtības īpatsvara nozīmīgākās nozares Latvijā bija tirdzniecība, apstrādes rūpniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu (kuras sevī ietver lielākoties nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu).
Pēc starppatēriņa (ražošanas procesā izmantoto preču un pakalpojumu vērtības) lielākās nozares ir rūpniecība, transports un būvniecība.
Visvairāk nodokļu un citu maksājumus valsts budžetā veic tirdzniecības, valsts pārvaldes un apstrādes rūpniecības nozares. Šeit jāpiebilst, ka tirdzniecība ir nodokļu maksāšanas līderis ar lielu atrāvienu, pateicoties ļoti lielam nomaksātā pievienotās vērtības nodokļa apjomam.
Ja vērtē pēc nomaksātajiem darba nodokļiem un tiem pielīdzinātajiem maksājumiem (VSAIO un IIN), tad šajā grupā lielākie maksātāji ir valsts pārvalde, tirdzniecība un apstrādes rūpniecība. Nozares – lielākie darba dēvēji Latvijā (pēc aizņemto darbvietu skaita) ir tirdzniecība, apstrādes rūpniecība un izglītība.nozaru īpatsvars

 

 

 

 

 

2017. gada 1. novembrī: Bezdarbs Eiropas Savienības valstīs

Eurostat publicējis jaunākos datus par bezdarbu ES valstīs. Saskaņā ar šiem rādītājiem kopējais bezdarbinieku skaits septembra beigās bija 18,45 miljoni – kopš 2013.g. aprīļa tas ir samazinājies par aptuveni 8 miljoniem.

bezdarbs

 

Līdz ar ekonomikas izaugsmi bezdarba līmenis samazinās lielākajā daļā ES valstu.

Augstākais bezdarba līmenis (virs 10%) joprojām ir Dienvideiropas valstīs (Grieķijā, Spānijā, Itālijā un Kiprā).

Turpinoties ekonomikas attīstībai (Eiropas Komisija laika periodā 2017-2018.g. prognozē IKP pieaugumu visās ES valstīs), darba tirgū palielināsies pieprasījums un bezdarba līmenis turpinās samazināties.

bezdarba līmenis 1

 

 

 

 

 

 

 

 

2017. gada 30. oktobrī: Latvijas IKP salīdzināmajās 2010. gada cenās

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes ātrā novērtējuma IKP 2017. gada 3. ceturksnī ir palielinājies par 1,5 %, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomika šobrīd ir atguvusi savu vēsturiski augstāko apjomu, kas bija pirms krīzes. Gada izteiksmē ekonomikas pieaugums ir 6,2 % (pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem) un par 5,8 % (pēc neizlīdzinātiem datiem).

Vislielāko ieguldījumu Latvijas ekonomikas izaugsmē šobrīd sniedz rūpniecības, būvniecības un tirdzniecības nozares.LV IKP 2017-3Q

 

 

 

2017. gada 20. oktobrī: Latvijas galvenie budžeta rādītāji laika periodā no 1995. līdz 2016.gadam

CSP publicējusi Latvijas fiskālos rādītājos, kas sagatavoti atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai. Saskaņā ar šiem datiem valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10,1 miljardi eiro (jeb 40,6 % no IKP).
Vispārējās valdības budžetā pirmo reizi kopš 1997.gada ir bijis pārpalikums – 9,5 miljoni eiro (jeb 0,04 % no IKP).

 

Šādi ir Latvijas galvenie budžeta rādītāji laika periodā no 1995. līdz 2016.gadam:

Valdības finanses

 

 

2017. gada 17. oktobrī: 20 pasaules lielākās ekonomikas laika periodā no 1980. līdz 2022.gadam

Starptautiskais Valūtas fonds ir publicējis jaunāko pusgada pārskatu “Meklējot ilgtspējīgu izaugsmi: īstermiņa atgūšanās, ilgtermiņa izaicinājumi”.

Saskaņā ar pārskatā ietvertajiem datiem un prognozēm, globālā mērogā aizvien augstākas pozīcijas ieņem Āzijas valstis (Ķīna, Indija, Indonēzija u.c.), kurās ekonomikas attīstība notiek vienlaicīgi ar strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu. Tikmēr pakāpeniski savas pozīcijas zaudē Eiropas valstis, kuru ekonomikas izaugsme ir salīdzinoši lēnāka.

Šādas ir pasaules 20 lielākās ekonomikas laika periodā no 1980. līdz 2022.gadam: 11

 

 

2017. gada 17. oktobrī: Starptautiskā Valūtas fonda prognozes par ekonomikas izaugsmi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka globālā ekonomika šogad palielināsies par 3,6% (pret iepriekšējo gadu), tostarp izaugsme aptvers visas lielākās ekonomikas.
Turpmākajos gados straujākie ekonomikas attīstības tempi joprojām saglabāsies Āzijas valstīs, kamēr ASV un Eiropas valstīs tie būs salīdzinoši lēnāki.
Atbilstoši šim scenārijam, eirozonas IKP šogad palielināsies 2,1%, bet turpmākajos gados izaugsmes temps būs mērenāks – robežās no 1,5% līdz 2%.12

SVF prognozē, ka Latvijas IKP šogad palielināsies par 3,8%, 2018.gadā – par 3,9%, bet turpmākajos gados izaugsme būs robežās no 3% līdz 3,5%.

 ____________________________________________________________________

2016. gada 11.maijā: Latvija šodien ir saņēmusi uzaicinājumu iestāties OECD

http://www.oecd.org/latvia/accession-latvia-invited-to-join-oecd.htm

Latvija kļūs par OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) organizācijas 35.dalībvalsti.

OECD

2016. gada 6.maijā: Jaunākie dati no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK)

 

FKTK publicējusi rādītājus par komercbanku darbību šī gada 1.ceturksnī. Saskaņā ar šo informāciju, izsniegto kredītu atlikums turpina saglabāties gandrīz nemainīgā līmenī, savukārt par 1.1miljardu EUR ir samazinājies noguldījumu apjoms nerezidentu sektorā.

krediti vs. noguldijumi FKTK 2016-1q

Izsniegto kredītu apjoms mājsaimniecībām ir 5,2 miljardi EUR, uzņēmumiem – 7,0 miljardi EUR. Nozaru dalījumā turpina samazināties kredītu atlikums operācijās ar nekustamo īpašumu, tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā. Kredītu apjoms gada laikā ir pieaudzis finanšu starpniecībai un transportam.

krediti nozares Latvija 2016-1Q

2016. gada 21.aprīlī: Eurostat apkopojis valdību finanšu rādītājus par ES-28 valstīm

 

Parāda līmenis vairākumā ES valstu (izņemot Grieķiju un Somiju, kuru ekonomikā ir lejupslīde) 2015.gadā ir stabilizējies, savukārt budžeta deficīta rādītāji pakāpeniski uzlabojas

government debt EUR 2015-4Qgovernment deficits 2015

2016. gada 7.aprīlī: Atalgojums vs produktivitāte

Vēl viens apliecinājums tam, ka Latvijā atalgojums pieaug straujāk nekā produktivitāte, ir Eurostat dati līdz 2015.g., kuros var salīdzināt kopējā algu fonda attiecību pret kopējo pievienoto vērtību ES valstīs. Latvijā šis īpatsvars palielinās visai strauji uz citu valstu fona (līdzīga tendence ir arī Igaunijā un Lietuvā). Tas ir saistīts arī ar situāciju darba tirgū, jo aizvien vairāk iezīmējas kvalificētu darbinieku trūkums un pieaug konkurence par darba ņēmējiem (kurā viens no instrumentiem ir darba algas paaugstināšana). Šāda tendence ir labvēlīga darba ņēmējiem, taču tās turpināšanās ierobežos uzņēmumu konkurētspēju.

compensation of employees % of GDP

2016. gada 4.aprīlī: Kopējais ES budžets

 

Saskaņā ar Eiropas Komisijas informāciju, kopējais ES budžets ir aptuveni 140 miljardi (2014.gadā). Latvijas saņemtais finansējums no ES kopējā budžeta ir 1,062miljardi€, iemaksas – 244milj.€. Šāda ir finansējuma bilance nacionālā dalījumā.

EU budget and expenditure by countries 2014

Šāda ir Baltijas valstu iemaksu / saņemto maksājumu dinamika ES budžetā kopš 2000.g.

EU budget Baltics payments vs. contributions

Vislielākās ieguvējas no ES finansējuma ir t.s. “jaunās” ES valstis un dažas Dienvidu valstis. Tomēr šī “dāvana” nebūs ilgstoša, un pakāpeniski jādomā par atradināšanos no tās. Latvijas atkarība no ES budžeta ir 5.augstākā – 3.4% no bruto nacionālā ienākuma.

EU budget balances

2016. gada 16.martā: Baltijas lielāko uzņēmumu saraksts

“Dienas bizness” publicējis Baltijas lielāko uzņēmumu sarakstu (pēc neto apgrozījuma 2014.gadā). Šajā sarakstā dominē Lietuva (38 uzņēmumi starp 100 lielākajiem); seko Igaunija (33 uzņēmumi no 100) un Latvija (29). Šāds ir 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums (Lietuva – zaļā, Igaunija – zilā, Latvija – sarkanā krāsā).

TOP Baltic 50

Informācijai – Latvijas 50 lielākie uzņēmumi.

TOP LV 1-50

2016. gada 7.martā: Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā

 

Publicēta LB statistika par ārvalstu investīcijām Latvijā līdz 2015.g. 4.ceturksnim. To apjoms 2015.gada beigās sasniedzis 13.4 miljardus EUR. Lielākā daļa ārvalstu investīciju uzkrātas nozarēs “Finanšu starpniecība”, “Operācijas ar nekustamo īpašumu” un “Apstrādes rūpniecība”. Būtisks investīciju apjoms ir arī sadaļā “Neklasificēta darbība”, kur ietverta privātpersonu nekustamā īpašuma pirkšana/pārdošana.

FDI in LV 2015-4Q

2016. gada 4.martā: Pakalpojumu eksports

Saskaņā ar Latvijas bankas publicēto maksājumu bilanci, Latvijas pakalpojumu eksporta vērtība 2015.gadam ir pieaugusi par 4.9%, pārsniedzot 4 miljardus EUR

 

pakalpojumu eksports 2000-2015

 

2016. gada 26.februārī: Strādājošo pirktspēja Latvijā

 

Kamēr vidējā alga Latvijā (tumši sarkanā līnija) turpina pieaugt, patēriņa cenu līmenis (zilā līnija) saglabājas stabils. Tas nozīmē, ka strādājošo pirktspēja (zaļā līnija, ar atskaites punktu 2005.g.) ir jau labu laiku pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, un 2015.gadā tā palielinājās aizvien augstāk.

strādājošo pirktspēja 2015-4Q

2016. gada 24.februārī: Tūrisma tendences Latvijā

2015.gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpots 2,1 miljons viesu, kas ir par 2,0 % vairāk nekā 2014. gadā. Pavadīto nakšu skaits viesnīcās (4.11 miljons) ir par 1% mazāks nekā pirms gada. Turpinās Krievijas viesu un nakšņojumu skaita kritums, taču to ir kompensējis ārvalstu viesu skaita pieaugums.

Nakšņojumu skaits LV viesnīcās 2015G

2016. gada 9.februārī: Preču eksporta vērtība no Latvijas palielinā, Lietuvā un Igaunijā samazinās

 

Preču eksporta vērtība no Latvijas 2015.gadā palielinājusies par 1.2%. Tas nav bijis daudz, taču, ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību pārorientēties uz citiem tirgiem, tas ir labs rezultāts. Salīdzinājumam – eksporta vērtība 2015.gadā no Igaunijas samazinājusies par 4%, no Lietuvas – par 5.7%. Eksporta apjoma kritumu Krievijas tirgū palīdzējis kompensēt pieaugošs pieprasījums ES valstīs, kur palielinās ekonomiskā aktivitāte. Latvijas eksporta apjoms un dinamika 2000.-2015.g.

LV eksporta geogrāfija 2015G

Latvijas galvenie tirdzniecības partneri

foreign trade partners 2015 of LVA

2016. gada 3.februārī: Bezdarba līmenis Eiropā turpina samazināties

 

Saskaņā ar jaunāko Eurostat informāciju, bezdarba līmenis Eiropā turpina samazināties. Tas saistīts ar ekonomikas atveseļošanos un izaugsmi. Bezdarbnieku skaits šobrīd samazinājies zem 22 miljoniem. Visvairāk bezdarbnieku ir Spānijā, Francijā, Itālijā.

unemployed persons 2015-12

Uzlabojas arī bezdarba rādītāji eirozonā, t.sk. Dienvideiropas valstīs, kuras iepriekš būtiski skāra krīze.

unemployment EA 2015-12

Savukārt Latvijas bezdarba līmenis (kas aprēķināts pēc Eurostat metodoloģijas sezonāli izlīdzinātiem datiem), šogad nedaudz pieaudzis (no 10.1 līdz 10.2%). Latvijas rādītāju ir negatīvi ietekmējusi maksātspējas pasliktināšanās Krievijas tirgū, kā rezultātā atsevišķi uzņēmumi ir atbrīvojuši darbiniekus, kas pēc tam nav uzreiz sev atraduši citu darba vietu. Līdz ar Latvijas ekonomikas tālāko izaugsmi bezdarba līmenis mūsu valstī turpinās samazināties.

2016. gada 27.janvārī: Jaunākais korupcijas uztveres indekss

Publicēts (“Transparency International”) jaunākais korupcijas uztveres indekss, kas aptver 168 pasaules valstis. Latvija šajā vērtējumā ieņem 40.vietu (pirms gada bija 43.vietā). Tikmēr kaimiņvalstu vērtējums ir labāks. Igaunija ieņem 23.vietu, Lietuva – 32.vietu.

CPI

Savukārt dzīves līmenis valstīs ir saistīts ar korupcijas līmeni. Starptautisks salīdzinājums.

ikp

2016. gada 21.janvārī

 LV budžeta izdevumi 2014

2016. gada 12.janvārī: Nodokļu ieņēmumi 2015.gadā

VID publicējis informāciju par nodokļu ieņēmumiem 2015.gada 12 mēnešos. 2015.gadā faktiskie nodokļu ieņēmumi bijuši par 4 miljoniem lielāki nekā plānots.

VID nodokļu ieņēmumi 2015-12

 

Līdz pat rudenim tika ziņots, ka ieņēmumi atpaliek no plāna par ~50 miljoniem EUR, savukārt gada pēdējā mēnesī plānotie ieņēmumi tomēr tika sasniegti.

VID ieņēmumi 2015-12

2015. gada 29.decembrī: Ekonomikas izaugsme 2015. gadā

 

Ekonomikas izaugsme pasaules valstīs 2015.g.* (pasaulē vidējais pieauguma temps šogad ir +3.1%)

GDP growth in 2015a

* dati – no SVF prognozes, kas publicēta oktobrī, tāpēc faktiskais rezultāts dažviet var mainīties. Latvijas izaugsme būs nedaudz augstāka nekā prognozējis SVF.

 

IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes pasaules valstīs (Igaunijā 28’781$, Lietuvā $28’153, Latvijā $24’619)

GDP per capita in 2015b

2015. gada 23.decembrī: ES valstu eksporta karte

 

Saskaņā ar Eurostat datiem, Eiropas Savienības valstu kopējais apjoms pasaules tirdzniecībā ir aptuveni viena trešdaļa. Lielākā eksportētājvalsts ir Vācija, kuras tirgus daļa pasaulē ir 8% no preču tirdzniecības un 5.7% no pakalpojumu tirdzniecības. Pakalpojumu jomā līderis ir Apvienotā Karaliste, kuras tirgus daļa pakalpojumu tirdzniecībā ir 7.5%

Export market shares

Var teikt, ka Vācija ir Eiropas Savienības eksporta “ģenerāluzņēmējs”, bet visas pārējās valstis – “apakšuzņēmējas”. Gandrīz visām ES valstīm Vācija ir galvenais vai viens no svarīgākajiem eksporta tirgiem, par ko liecina ES valstu preču eksporta ģeogrāfija.

Eksporta tirgu sadalījums parāda arī valstu potenciālos riska avotus un to apmērus gadījumā, ja kādā no eksporta tirgiem notiktu ekonomiskas problēmas. Latvijai dažkārt tiek pārmesta pārāk liela atkarība no Krievijas (liels eksporta īpatsvars). Taču šeit redzams, ka arī citām Eiropas valstīm tuvākie kaimiņi ir (un būs) nozīmīgi eksporta tirgi. Tāpēc arī Latvijas apkārtējās valstis (ieskaitot Krieviju) ilgtermiņā būs svarīgi eksporta tirgi. Vienlaikus tirgus ģeogrāfija jāpaplašina arī uz citiem pasaules reģioniem (t.sk. Ķīnu u.c. Āzijas valstīm, kur ekonomika aug straujāk nekā Eiropā), lai krīzes gadījumā var aizstāt eksporta kritumu kaimiņvalstu tirgos.

 

2015. gada 14.decembrī: CSP publicējusi jaunāko informāciju par aizņemto darbavietu skaitu Latvijā

To skaits gada laikā nav būtiski mainījies (līdzīgi kā bezdarbnieku skaits), kamēr ekonomika šajā periodā pieaugusi par 3.3%

aiznemtas darbavietas vs. IKP 2015-3Q

Tikmēr pēdējā gada laikā notikušas iekšējas pārmaiņas. Darbavietu skaits ir samazinājies:

  • Valsts pārvaldē (-6,874);
  • Būvniecībā (-2,269);
  • Izglītībā (-1,823);
  • Zivju pārstrāde (-1,784);
  • Apģērbu ražošanā (-767);

Darbavietu skaits ir pieaudzis: Dažādās pakalpojumu nozarēs (galvenokārt privātajā sektorā)

aiznemtas darbavietas sab. 2015-3Q

aiznemtas darbavietas priv. 2015-3Q

2015. gada 1.decembrī: 2016.gada budžeta struktūra no ieņēmumu / izdevumu puses

 

2016.gada budžeta izdevumi2016.gada budžeta izdevumi

2015. gada 6.novembrī: „Dienas bizness” sadarbībā ar Lursoft ir paziņojis Latvijas TOP500 uzņēmumus pēc lielākā apgrozījuma.

 

1.vietu pēc 2014.g. apgrozījuma ieņem ķīmisko vielu vairumtirgotājs „Uralchem Trading”, 2. vietu – „Latvenergo” (apvienojot koncerna uzņēmumus, „Latvenergo” sasniegtu augstāko rādītāju).

apgrozījums 2014

Lielākais darba devējs – „Maxima Latvija” (apvienojot koncerna uzņēmumus, augstākais rādītājs būtu „Latvijas dzelzceļa” koncernā).

darba deveji 2014-bLielākie nodokļu maksātāji

nodokļi 2014

2015. gada 30.oktobrī: Darba nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu atšķirības Baltijas valstīs

 

Salīdzinājums veidots, par pamatu ņemot neto algu 600€ (šī brīža vidējā neto alga Latvijā).

Blogam 30.10.2015.png

Īpaši būtu jāpievērš uzmanība “zilajiem fragmentiem” – Lietuvā un Igaunijā nodokļos/maksājumos ietverta veselības apdrošināšana (Latvijā tādas nav).

Tā vietā Latvijā tiek vairāk finansētas pašvaldības.

Tikmēr Latvijā veselības apdrošināšana ir atstāta pašu ziņā – darba devēji slimības naudās tērē 47milj.€/gadā un daudzi pērk polises.

Izmantotie algu kalkulatori:

Latvijā  http://www.vid.lv/lv/kalkulatori/algu_kalkulators/2

Lietuvā http://www.auditum.lt/index.php/atlyginimu-skaiciuokle/277-atlyginimo-skaiciuokle-2.html

Igaunijā http://www.calkoo.com/?lang=3&page=1

2015. gada 28.oktobrī: Publicēts “Doing Business” reitings

Latvija jaunākajā “Doing Business” novērtējumā ieņem 22.vietu.

Blogam 28.10.2015

Latvijas augstākais novērtējums (19.) ir parametros “Getting Credit” (šajā kontekstā būtu jātulko “kredītu apkalpošana”), zemākais novērtējums (65.) pozīcijā “Getting Electricity”.

1_Blogam 28.10.2015.png

 

 

 

 

 

 

nodokļi 2014nodokļi 2014

 

 

 

“Getting Credit” augstais vērtējums saistīts ar salīdzinoši labām juridiskajām tiesībām un kredītreģistra pārklājumu.

2_Blogam 28.10.2015.png.jpg

3_Blogam 28.10.2015.png.jpg

“Getting Electricity” vājais vērtējums saistīts ar elektrības pieslēguma salīdzinoši garo un dārgo procesu.

2015. gada 21.oktobrī: CSP dati par Latvijas budžeta ieņēmumiem

Blogam 21.10.2015

2015. gada 20.oktobrī: Eurostat publicējis informāciju par uzturēšanās atļaujām, kas izsniegtas ES valstīs 2014.gadā

 

To kopējais skaits ES valstīs 2014.g. bija 2,3 miljoni jeb 4.5 uz 1000 iedzīvotājiem. Latvijā šis rādītājs bija nedaudz augstāks – 4.9 uz 1000 iedzīvotājiem.

Blogam 20.10.2015

Uzturēšanās atļaujas ES valstīs visvairāk saņem pilsoņi no Ukrainas (galvenokārt brauc strādāt uz Poliju), ASV (uz UK) un Ķīnas (uz UK, Itāliju un Vāciju).

Latvijā 2014.g. uzturēšanās atļaujas visvairāk tika izsniegtas pilsoņiem no Krievijas, Ukrainas un Ķīnas. 1 Blogam_20.10.2015

2015. gada 16.oktobrī: Eiropas uzņēmēju organizācija “BusinessEurope” publicējusi Eiropas ekonomikas pārskatu “Autumn Economic Outlook 2015.

Galvenie secinājumi:

  • Eiropas Savienībā turpinās ekonomikas atveseļošanās, tiek prognozēta ekonomikas izaugsme par 2% gan 2015., gan 2016.gadā.
  • Potenciālie faktori, kas varētu palēnināt ES ekonomisko izaugsmi, ir trešo valstu izaugsmes palēninājums (pieprasījuma kritums), Volkswagen krīzes ietekme, kā arī ES bēgļu krīze.
  • Galvenais izaugsmes virzītājspēks ES ir augošais iekšējais pieprasījums; daļēji palielināsies investīciju apjoms, kas joprojām būs zemāks par pirmskrīzes līmeni.
  • Lēni samazinās bezdarbs visā ES, bet Eirozonā tas joprojām ir virs 10%
  • Visā ES saglabājas ļoti zema inflācija.

Politikas apsvērumi:

  • Turpināt izaugsmi veicinošas strukturālās reformas, īpaši pievēršot vērību globālās konkurētspējas celšanai.
  • Brīvo tirdzniecības līgumu noslēgšanas veicināšana (ieskaitot TTIP).
  • Ņemot vērā migrantu krīzes ietekmi uz dalībvalstu finansēm, steidzīgi izvērtēt Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumus .
  • Nodrošināt finanšu pieejamību, paplašinot finansēšanas kanālus. Svarīgs solis ir Kapitāla tirgus savienības darbības plāns.
  • “BusinessEurope” pozitīvi vērtē panākto vienošanos par 3.atbalsta paketi Grieķijai un cer, ka valsts ieviesīs strukturālās reformas un budžeta pasākumus saskaņā ar esošo vienošanos.

Uzņēmēju organizāciju prognozes par ekonomikas izaugsmi 2015.-2016.gadā Eiropas valstīs:

Business Europe GDP forecasts

2015. gada 14.oktobrī: Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP

Paziņots Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101, ko jau 10. gadu organizē Prudentia un NASDAQRīga.

Blogam_14.10.2015_1 Blogam_14.10.2015_2

2015. gada 7.oktobrī: Starptautiskā Valūtas fonda pusgada ziņojums – Latvijā prognozēta IKP izaugsme par 2.2%

Starptautiskais Valūtas fonds publicējis kārtējo pusgada ziņojumu “World Economic Outlook” (October 2015). Tajā ietvertas arī galveno makroekonomisko rādītāju prognozes par visām pasaules valstīm un reģioniem. SVF izaugsmes prognozes pasaules lielākajās ekonomikās:

Blogam 07.10.2015.jpg

Latvijā šogad tiek prognozēta IKP izaugsme par 2.2%, 2016.gadā – par 3.3%. SVF ekonomikas izaugsmes prognozes eirozonas valstīs:

Blogam 1 07.10.2015.jpg

2015. gada 1.oktobrī: Pasaules ekonomikas foruma “Globālās konkurētspējas indeksa ziņojums 2015.-2016. gadam”: Latvijas rezultāts

 

Publicēts jaunākais globālās konkurētspējas indekss, kur Latvija ir 44.vietā. Sadaļa par Latviju: http://www3.weforum.org/docs/gcr/2015-2016/LVA.pdf

Latvijas galvenie problēmfaktori:

Blogam 01.10.2015

Salīdzinājums Baltijas valstu starpā:

Blogam_3_01.10.2015.jpg Blogam_2_01.10.2015.jpg

2015. gada 18. septembrī: Darba vietas Latvijā – cik pieejamas, cik aizņemtas?

 

CSP ir publicējusi datus par aizņemtajām un brīvajām darba vietām Latvijā. Aizņemto darbavietu skaits gada griezumā ir palielinājies par 1 tūkstoti (jeb +0.1%). Tas ir lēnāk nekā augusi ekonomika šajā laika periodā (+2.7%) – tātad pieaugusi produktivitāte.

Blogs_18.09.2015

Nozaru griezumā lielākais pieaugums bijis veselības, viesmīlības un izglītības nozarē; samazinājums – būvniecībā un rūpniecībā.

1 Blogs_18.09.2015

Darba vietu skaita dinamika nozarēs kopš 2005.gada.

2 Blogs_18.09.2015

Aizņemto darbavietu vietu skaits gada laikā ir palielinājies galvenokārt Rīgā un Pierīgas reģionos, savukārt pārējos reģionos – samazinājies.

3 Blogs_18.09.2015

Brīvo darba vietu* skaits šobrīd ir apmēram 4’226 (rādītājs, kas šobrīd ir aktuāls kontekstā ar bēgļu nodarbinātību). To sadalījums pa nozarēm un dinamika.

4 Blogs_18.09.2015

* Saskaņā ar apsekojuma metodoloģiju par brīvu darbvietu tiek uzskatīta darbvieta, kurai pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts, un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu pretendentu ārpus savu darbinieku vidus, un gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvāko 3 mēnešu laikā.

2015. gada 14. septembrī: Bezdarbs Eiropā

Saskaņā ar Junkera plānu-2 (informācijai: Junkera plāns-1 bija par investīcijām), apmēram 120 000 patvēruma meklētājus vajadzēs iesaistīt darbā. Eiropā joprojām miljoniem cilvēku nevar atrast darbu (skat. zemāk). Kāda ir patvēruma meklētāju kvalifikācija un priekšrocības reālajā darba tirgū?

Kopējais bezdarbnieku skaits:

Blogam 14.09.2015

Jauniešu-bezdarbnieku skaits:

1 Blogam 14.09.2015

2015. gada 10. septembrī: Ārējās tirdzniecības dati jūlijā

No sankcijām un rubļa kursa krišanās visvairāk cietušo pārtikas produktu eksporta apjoma izmaiņas.

Blogam 10.09.2015

1 Blogam 10.09.2015

2015. gada 8. septembrī: Jaunākie dati par finansējumu zinātnei

CSP publicējusi jaunākos datus par zinātni 2014.gadā. Saskaņā ar tiem ir uzlabojies viens no NAP 2020 mērķa rādītājiem – izdevumi pētniecībai un attīstībai, kas 2014.gadā sasniedza 0.68% no IKP

Blogam 08.09.2015

Finansējuma sīkāka struktūra un izmaiņas (2014. pret 2013.gadu).

1 Blogam 08.09.2015

Šādi faktiskie rādītāji izskatās attiecībā pret NAP mērķa lielumiem.

2 Blogam 08.09.2015

2015. gada 14. augustā: IKP izaugsmes tempi Latvijā straujāki kā kaimiņvalstīs

Saskaņā ar Eurostat IKP novērtējumu, ES-28 ekonomikas izaugsmes temps 2.ceturksnī (pret iepriekšējo gadu) bijis vidēji 1.6%. Tikmēr Latvijas izaugsmes temps ir +2.6%, kas ir straujāks nekā Baltijas kaimiņvalstīm (Igaunijā +1.9%, Lietuvā +1.3%). Šobrīd ekonomika palielinās gandrīz visās ES-28 valstīs (t.sk. arī Grieķijā!), izņemot Somiju, kas joprojām nav līdz galam atguvusies no Nokia problēmām un būtiska apgrozījuma krituma Krievijas tirgū.

Blogam

Ekonomikas ceturkšņa izaugsmes temps (salīdzinot ar šā gada 1.ceturksni) ES valstīs ir vidēji +0.4%. Latvija šajā ziņā izceļas ar labāko rādītāju (+1.2%) no ES-28 valstīm, par kurām Eurostat publicējis 2.ceturkšņa datus.

Blogam_1

2015. gada 22. jūlijā: Iedzīvotāju sastāvs Latvijā

Saskaņā ar CSP datiem, Latvijā patlaban ir šāds iedzīvotāju sastāvs pēc vecuma un dzimuma, kas papildus vēl ir iedalāms pēc sociālā statusa un nodarbošanās.

Blogam_22.07.2015

No šādas struktūras izriet vairākas prognozes (t.sk. izaicinājumi), kas mūs sagaida nākotnē:

  • Darba tirgus jomā. Darba tirgū parasti ienāk cilvēki vecumā no 20-22 gadiem – pēc tam, kad beiguši skolu un atraduši nodarbošanos (ja studē augstskolā – tad dažus gadus vēlāk). Savukārt no darba tirgus cilvēki aiziet aptuveni 63 gados (šī brīža pensionēšanās vecums). Kā redzams, turpmākajos gados no darba tirgus [pensijā] aizies arvien vairāk cilvēku (paaudze, kas piedzimusi „baby boom” laikā pēc 2.pasaules kara), savukārt vietā ienāks mazāks cilvēku skaits (paaudze, kas dzimusi 90.gadu „demogrāfiskās bedres” laikā), turklāt daļa no šīs vecuma grupas varētu pārcelties arī uz ārzemēm. Tas nozīmē, ka vismaz turpmāko 20 gadu laikā Latvijā ir paredzams pakāpenisks iedzīvotāju skaita samazinājums darbspējas vecumā, kuriem turklāt būs jāuztur pieaugošs pensionāru skaits. Latvijas nākošajām paaudzēm būs jāstrādā vairāk, tai skaitā jāpaaugstina darba ražīgums – gan uz jaunu tehnoloģiju, gan augstākas kvalifikācijas rēķina.
  • Izglītības sistēmas jomā. Paaudze, kas dzimusi 90.gadu „demogrāfiskās bedres”, šobrīd ir absolvējusi skolas, un tās vietā turpmākajos gados skolās uzsāks mācības aptuveni tikpat liels jauno skolēnu skaits. Tas nozīmē, kas skolēnu skaits vispārizglītojošajās skolās turpmāk būs stabils. Savukārt augstskolās joprojām vismaz 5 gadus būs jūtama 90.gadu „demogrāfiskās bedres” ietekme (krītošs iedzīvotāju skaits studiju vecumā), kā rezultātā augstskolās studējošo skaits turpinās samazināties. Nepieciešamas reformas izglītības sistēmas sistēmā, kas orientētas uz mazāku studējošo skaitu (vai aktīvāk piesaistot ārvalstu studentus) un izglītības sistēmas kvalitātes uzlabošanu līdz starptautiski konkurētspējīgam līmenim.
  • Demogrāfijas jomā. Grafikā ir iezīmēts sieviešu skaits (un to sadalījums pa vecuma grupām), kurām dzimuši bērni 2014.gadā. Kā redzams, visbiežāk bērni dzimst sievietēm vecumā ap 28 gadiem (+/-10 gadi). Esošā vecumstruktūra liecina, ka turpmākajos gados cilvēku skaits t.s. „reproduktīvajā vecumā” pakāpeniski kļūs mazāks (pēc ~10 gadiem sieviešu skaits šai vecumā būs jau par ~40% zemāks nekā šobrīd). Tā rezultātā nākošo 10-20 gadu laikā dzimstība Latvijā pakāpeniski samazināsies. Ilgākā termiņā Latvijas iedzīvotāju skaits varētu stabilizēties ap 1.3-1.5miljoniem, kad mazināsies skaitliskās atšķirības starp dažādām vecuma grupām un paaudžu nomaiņa dažādos posmos notiks bez tik straujām svārstībām kā šobrīd.

 

2015. gada 8. jūlijā: Valdību budžeta izdevumiem ES

Eurostat publicējis datus par valdību budžeta izdevumiem ES-28 valstīs. Izdevumi (līdzīgi kā ieņēmumi) ES valstīs ir vidēji 48.1% no IKP (Latvijā – 36.9%).

08.07.Blogam

Latvijā mēdz apgalvot, ka „mūsu izdevumi (un attiecīgi – arī ieņēmumi) procentos pret IKP ir zemāki nekā ES, un tāpēc tos vajag palielināt. Tomēr jāņem vērā, ka bagātākās valstīs ir vieglāk iekasēt lielāku daļu no IKP, jo ir lielāka arī iedzīvotāju rīcībā atlikusī daļa (naudas izteiksmē), kas paliek pēc nodokļiem u.c. maksājumiem. Šeit tas redzams uzskatāmāk (IKP / budžeta ienākumi / izdevumi uz 1 iedzīvotāju).

2 08.07.Blogam

Šeit redzama valdības izdevumu struktūra dažādās ES-28 valstīs (dominējošā pozīcija ir sociālie izdevumi). Valstis gradētas pēc labklājības līmeņa (IKP uz iedzīvot.).

3 08.07.Blogam

Latvijas budžeta izdevumu klasifikācija pēc galvenajām funkcijām* (uz vienu iedzīvotāju).

4 08.07.Blogam.jpg

2015. gada 3. jūlijā: Latvijas un Grieķijas ekonomikas salīdzinājums

 

Grieķijas galvenie ekonomikas un finanšu rādītāji pēdējos gados – valstī jau ilgāku laiku bija pierasts dzīvot pāri saviem līdzekļiem (budžeta izdevumi> izdevumi, imports > eksports). 2014.g. valsts jau sāka tuvoties līdzsvaram, taču ir uzkrāts nesamērīgi liels parādsaistību apjoms.

Blogam_03.07.2015

Salīdzinājumam – Latvija līdzīgas problēmas atrisināja ātri, t.sk. strauji palielinot eksporta ieņēmumus.

2 Blogam_03.07.2015

Grieķijas ekonomikas galveno nozaru rādītāji pēdējo 20 gadu laikā – valstij joprojām ir vāji eksportējošie sektori (transports, rūpniecība).

3 Blogam_03.07.2015.png

Grieķijas uzkrātais parāds ir tuvu 30’000€ uz vienu iedzīvotāju (salīdzinājumam – Latvijā tikai 5’000€). Turklāt pirms 3.5 gadiem grieķiem tika norakstīti vairāk nekā 5’000€ uz iedzīvotāju (dāvana vieglās automašīnas vērtībā).

4 Blogam_03.07.2015.png.jpg

2015. gada 26. jūnijā: Ēnu ekonomika Eiropas valstīs

 

Saskaņā ar profesora Šneidera pētījumiem par ēnu ekonomiku Eiropas valstīs (avots – http://www.econ.jku.at/members/Schneider/files/publications/2015/ShadEcEurope31.pdf),

veidojas šāda ēnu ekonomikas dinamika (% pret konkrētās valsts oficiālo IKP)

Blogs 26.06.2015

Eksperti (t.sk. Latvijā) daudz diskutējuši par šo pētījumu kvalitāti, taču dažas kopējās tendences ir uzskatāmas:

  • Ēnu ekonomikas īpatsvars laika gaitā ir samazinājies (jo pieaug labklājība), atskaitot atsevišķus laika posmus (piemēram, 2009.g.), kad bija ekonomikas kritums;
  • Augstāks ēnu ekonomikas īpatsvars saglabājas valstīs, kur ir zemāks labklājības līmenis (IKP uz 1 iedzīvotāju), un otrādi – tas ir zemāks bagātākās valstīs

2 Blogs 26.06.2015

Tāpēc ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem Latvijā ir jābūt līdzsvarotiem, lai to rezultātā netiktu samazināta kopējā ekonomikas aktivitāte valstī. Ja tiks veicināta kopējā ekonomiskās aktivitātes palielināšanās valstī, tad tas daļēji nodrošinās arī iziešanu no ēnu ekonomikas un tās īpatsvara mazināšanos. Tāpēc darba devēji aicina, lai cīņā pret ēnu ekonomiku Latvijā nebūtu uzsvars uz represīvām metodēm, bet gan uz uzņēmējdarbības vides vienkāršošanu, tai skaitā vienkāršāku nodokļu administrēšanu.

2015. gada 11. jūnijā: Bezdarba līmenis Latvijā turpina samazināties

 

Līdz ar siltās sezonas iestāšanos turpina samazināties bezdarba līmenis Latvijā. Šobrīd tas sasniedzis 8.6%, tendence ir aptuveni līdzīga gan reģionu, gan lielāko pilsētu griezumā. Līdz ar vasaras sezonas iestāšanos (kad pieaug sezonālā nodarbinātība) un ekonomikas izaugsmi (ko šim gadam prognozē +2% apmērā) paredzams, ka līdz rudenim bezdarba līmenis nokritīsies vēl, sasniedzot apmēram 7.5-8% atzīmi.

Blogam 11.06

2 Blogam 11.06.jpg

2015. gada 10. jūnijā: Preču eksports no Latvijas

 

Saskaņā ar jaunākajiem datiem no CSP pārvaldes, preču eksports aprīlī sasniedza 903 milj.€. Laika periodā par gada pirmajiem 4 mēnešiem jau var precīzāk novērtēt ģeopolitisko notikumu (t.sk. Krievijas sankciju un rubļa kursa krišanās) ietekmi uz Latvijas eksportu. Šī gada janvārī-aprīlī eksporta apjoms uz Krieviju ir samazinājies par 23.9% , salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada.

Tikmēr pieaug eksports uz Eiropas Savienības valstīm (kas ir lielākais realizācijas tirgus) – par +4.9%, un citiem pasaules reģioniem – par +11.8%. Tātad Latvijas eksports ir daļēji pārorientējies no Krievijas uz citiem tirgiem, kā rezultātā kopējais eksporta apjoms no Latvijas janvārī-aprīlī bijis par 2.5% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Blogam 10.06.

Ekonomikas rādītāji Eiropas Savienības valstīs pamazām uzlabojas – saskaņā ar tikko publicētajiem Eurostat datiem, visās ES-28 valstīs 1.ceturksnī bijusi ekonomikas izaugsme, salīdzinot ar gadu iepriekš.

2 Blogam 10.06.

2015. gada 29. maijā: Latvijas ekonomikas izaugsme – tuvu prognozētajam

 

Saskaņā ar CSP precizētajiem aprēķiniem, Latvijas IKP 1.ceturksnī ir palielinājies par 1.9% (sezonāli neizlīdzinātie dati), salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Šī gada 1.ceturksnī ir pastiprinājies apstrādes rūpniecības ieguldījums kopējā izaugsmē – tā devusi IKP pieaugumu par 0.5%.

Blogam 29.05

Vislielākā pozitīvā ietekme rūpniecības rādītājos ir kokapstrādei, kuras īpatsvars no apstrādes rūpniecībā ir aptuveni ¼ un kura pieaug 2 gadus pēc kārtas. Rūpniecības datus 1.ceturksnī pozitīvi ietekmējusi arī Liepājas Metalurga darbība, taču metālapstrādes nozares turpmākās attīstības prognozes šobrīd ir visai neskaidras. Latvijas kopējais ekonomikas izaugsmes temps (2.0%, saskaņā ar sezonāli izlīdzinātajiem datiem), ir nedaudz zemāk nekā temps, kuru šogad plānojušas atbildīgās ministrijas.

2 Blogam 29.05

Tikmēr Lietuvā šodien tika publicēti rādītāji, saskaņā ar kuriem IKP izaugsme 1.ceturksnī ir +1.5%. Igaunijā (provizoriskie dati) IKP izaugsme ir +1.2%. Tāpēc jāatzīmē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme (+2%) šobrīd ir straujākā starp Baltijas valstīm.

2015. gada 28. maijā: Prognoze – 2015.gadā algu pieaugums būs apmēram par 5%

Saskaņā ar jaunāko CSP informāciju, Latvijā šā gada 1.ceturksnī vidējā bruto darba alga bija 785€ (neto – 579€)

Blogam 28.05

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bruto alga ir palielinājusies vidēji par 6.1%. Var prognozēt, ka 2015.gadā algu pieaugums būs apmēram par 5%.

2015. gada 12. maijā: Inflācija 2015. gada aprīlī bija 0,5%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, inflācija 2015. gada aprīlī bija 0,5% (nedaudz augstāk kā iepriekšējos mēnešos). Uz inflāciju šobrīd galveno ietekmi rada izdevumu grupa „Mājokļa uzturēšanas un enerģijas izmaksas” jeb precīzāk – elektrības cenu kāpums, kas notika gadu mijā. Savukārt inflāciju uz leju dzen transporta izmaksas (galvenokārt – salīdzinoši lētās degvielas dēļ).

Blogs 12.05.2015

Tikmēr kopējā cenu tendence pasaulē saglabājas uz leju slīdoša.

1 Blogs 12.05.2015.png

2015. gada 5. maijā: Publicēti dati par Latvijas rūpniecības apjomu līdz š.g. martam

 

Saskaņā ar tiem, Latvijas apstrādes rūpniecība martā sasniegusi jaunu apjoma rekordu. No lielākajām rūpniecības apakšnozarēm, par kurām tiek publicēti dati, neliels kāpums martā ir bijis pārtikas ražošanā, poligrāfijā. Taču tas nav tik liels, lai sasniegtu tik lielu kopējo izrāvienu. Ir vēl dažas citas apakšnozares (farmācija, metālu ražošana, citu transportlīdzekļu ražošana), par kurām nav pieejami dati par pēdējiem periodiem. Visticamāk, kādā(-ās) no tām šogad ir bijis ļoti straujš ražošanas kāpums, kas devis būtisku ieguldījumu arī kopējos rūpniecības datos.

Blogam 05.05

2015. gada 30. aprīlī: CSP publicējusi provizoriskos rādītājus par IKP š.g. 1.ceturksnī

 

Saskaņā ar šiem datiem, ekonomikas izaugsmes temps šobrīd ir +2.1% (pret iepriekšējā gada 1.ceturksni). Tas atbilst EM/FM izstrādātajām prognozēm par Latvijas izaugsmes tempiem 2015.gadam (kuras šā gada sākumā tika pārskatītas uz leju).

Blogam_30.04

Pozitīvi vērtējams fakts, ka 1.ceturksnī par 4% palielinājusies pievienotā vērtība apstrādes rūpniecībā. Tas ietekmējis IKP pieaugumu par ~0.5%.

2 Blogam_30.04

2015. gada 23. aprīlī: Eurostat publicējis gada rādītājus par bezdarba līmeni Eiropas reģionos

 

Jāatzīmē, ka Eiropas izpratnē Latvijas valsts (līdzīgi kā abas Baltijas kaimiņvalstis) tiek vērtēta kā vienots reģions ar bezdarba līmeni 10.8% (tuvu Eiropas vidējam – 10.2%); kaut gan ir zināms, ka Latvijas iekšienē pastāv ļoti būtiskas atšķirības.

Šis ir rādītājs (līdzīgi kā IKP/ uz iedzīvotāju), kur Eiropas statistikas birojam būtu jāvāc un jāanalizē informācija sīkākā Latvijas reģionu griezumā (Rīga / Zemgale / Vidzeme/ Kurzeme / Latgale)

Ja Eurostat rēķinātu bezdarba rādītājus Latvijas reģionu griezumā, tad parādītos ļoti lielas atšķirības:

  • Rīgas reģionā bezdarbs būtu ~6..7% jeb tuvu Dānijas līmenim,
  • Zemgalē (~10…11%) – kā Lietuvā,
  • Vidzemē/ Kurzemē (12..13%) – kā Itālijā;
  • Latgalē (22..23%) – kā Spānijā:

Blogam 23.04.2015.jpg

Bezdarba līmenis ES 2014.g,., salīdzinājumā ar 2013.g., ir nedaudz samazinājies.

Kā zināms, paaugstināts bezdarba līmenis ir Dienvideiropas reģionos. Atsevišķa paaugstināta bezdarba grupa ir jaunieši (vecumā līdz 25.g.), kuriem bezdarba līmenis ir apmēram 2 reizes augstāks nekā vidējais rādītājs attiecīgajā valstī:

2Blogam 23.04.2015.jpg

2015. gada 21. aprīlī: Fiskālo rādītāju salīdzinājums starp Baltijas valstīm

 

  • Valsts parāda rādītāji (a – % pret IKP, b – mln €)

Baltics debt 2005-2014

  • Budžeta pārpalikuma/deficīta rādītāji (a – % pret IKP, b – mln €)

Baltics deficit 2005-2014

Eurostat publicējis fiskālo rādītāju provizorisko salīdzinājumu starp ES valstīm.

Saskaņā ar šiem datiem, ES-28:

  • vidējais parādu līmenis pieaudzis no 85.5% līdz 86.8 (% pret IKP);
  • vidējais deficīta līmenis samazinājies no 3.2% līdz 2.9 (% pret IKP).

Lielai daļai Eiropas valstu joprojām pastāv grūtības ar Māstrihtas fiskālo kritēriju izpildi (parāds ne vairāk kā 60% pret  IKP, budžeta deficīts ne augstāks kā 3% pret  IKP).

Latvijas rādītāji uz šī fona ir ļoti labi:

  • parāda līmenis ir 40% pret  IKP (5.labākais rādītājs starp ES-28 valstīm);
  • budžeta deficīta līmenis -1.4% pret  IKP (6.labākais rādītājs starp ES-28 valstīm).

Blogam 21_1

Blogam 21_2

2015. gada 17. aprīlī: Privātpersonu naudas pārvedumiem starp pasaules valstīm

 

Pasaules banka apkopojusi informāciju par privātpersonu naudas pārvedumiem starp pasaules valstīm (kas cita starpā ietver arī ārzemēs strādājošo pārvedumus saviem ģimenes locekļiem).

Latvija (pēc 2014.g. datiem) saņēmusi 790 miljonus USD, bet nosūtījusi – 357 miljonus USD.

Galvenie pārskaitījumu sūtītāji uz Latviju:

Blogam 1

Galvenie pārskaitījumu saņēmēji no Latvijas:

Blogam 2

2015. gada 15. aprīlī: Starptautiskā Valūtas fonda prognozes

 

Starptautiskais Valūtas fonds publicējis savu jaunāko pārskatu par pasaules ekonomiku (kas iznāk reizi pusgadā), tai skaitā galveno makroekonomikas rādītāju prognozes. Saskaņā ar SVF datiem, 2014.g. par pasaulē lielāko ekonomiku ir kļuvusi Ķīna. SVF prognozē, ka pasaules ekonomika 2015.gadā augs par 3.5%, tostarp eirozonas ekonomika – tikai par 1.5%.

Blogam 15.04.2015

SVF prognozes Latvijas ekonomikai (salīdzināmās cenās).

2 Blogam 15.04.2015.jpg

 

2015. gada 10. aprīlī: Ārējā tirdzniecība ES valstīs 

 

Eurostat publicējis rādītājus par ārējo tirdzniecību ES valstīs līdz 2014.gadam. Eksporta un importa īpatsvars (% no IKP) ir zemāks lielākās valstīs, savukārt augstāks – mazajās valstīs.

123

Lielākajām valstīm ir plašāka resursu bāze un ietilpīgs vietējais tirgus, kā rezultātā ekonomika ir izolētāka – paļaujas uz vietējiem resursiem, un plašs nozaru spektrs tajā ir orientēts uz iekšējo patēriņu.

Savukārt mazās valstis (t.sk. arī Latvija) ir atvērtākas, jo tām ir ierobežota resursu bāze un iekšējais tirgus. Tāpēc mazās valstis specializējas noteiktās eksporta nozarēs, ar kuru palīdzību nopelnīt pietiekoši daudz, lai finansētu lielu importa apjomu – trūkstošās izejvielas un produkciju, kas no citām valstīm pieejama plašākā sortimentā, kvalitatīvāk un lētāk, nekā to spētu piedāvāt vietējais tirgus. Latvijas eksports 2014.gadā bija  58% no IKP (t.sk. preces – 42%, pakalpojumi – 16%), imports – 60.9% no IKP (t.sk. preces – 52.2%, pakalpojumi – 8.7%), kā rezultātā ārējās tirdzniecības bilance ir mīnus 2.9% no IKP.

ES-28 valstīs ārējās tirdzniecības bilance 2014.gadā bija vidēji +2.9% no IKP. Latvijas rādītājs (-2.9% no IKP) nav nekas dramatisks un neapdraud ekonomikas stabilitāti, taču pēdējā vieta starp ES-28 valstīm nozīmē, ka būtu jāveicina Latvijas starptautiskā konkurētspēja.

321

2015. gada 2. aprīlī: Ārvalstu tiešās investīcijas Baltijas valstīs

 

Apkopota Baltijas valstu centrālo banku informācija par ārvalstu tiešajām investīcijām līdz 2014.g. 4.ceturksnim. 2014.gadā ārvalstu tiešo investīciju apjoms Igaunijā sasniedza 16 miljardus €, Latvijā un Lietuvā – pa 12 miljardiem €

Blogam_02.04.2015

Latvijā investīcijas 2014.gadā palielinājās par 428 miljoniem €, kas galvenokārt ir uz pozīcijas „X – Neklasificēta darbība” rēķina. Jāatzīmē ievērojams ārvalstu investīciju kritums Lietuvā, ko ietekmējusi arī „Gazprom” aiziešana no Lietuvas tirgus. Savukārt pārliecinošs līderis pēc ārvalstu investīciju apjoma ir Igaunija.

Igaunijas priekšrocības (t.sk. pār Latviju) piesaistīto investīciju jomā nodrošina vairāki uzņēmējiem svarīgi apstākļi:

  • valsts sniegto pakalpojumu kvalitāte (ko atspoguļo arī „Doing Business” rādītāji);
  • zemāki nodokļi darbaspēkam un reinvestētajai peļņai;
  • lētāka elektrība (kas svarīga energointensīvām ražotnēm);
  • kvalificēta personāla labāka pieejamība.

 

2015. gada 30. martā: Latvijas produktivitāte tuvinās ES vidējam līmenim

 

Saskaņā ar jaunāko Eurostat pieejamo informāciju, 2014.gadā darba stundas vidējās izmaksas Latvijā bija 6.6 €, kamēr Eiropas Savienībā tās bija 24.6 €. Latvijas rādītājs ir 4 reizes zemāks nekā vidēji ES, un apsteidz tikai Lietuvu, Rumāniju un Bulgāriju. Lielākā daļa no darba izmaksām ir saistītas ar darbinieku atalgojumu. Savukārt darbinieku atalgojums ir galvenokārt atkarīgs no produktivitātes. Saskaņā ar Eurostat datiem (2013.g.), Latvijā darba stundas produktivitāte ir vidēji 8.4 €, kas arī ir aptuveni 4 reizes zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (32.1% €). Jāatzīmē, ka Latvijā produktivitāte pēdējos gados aug straujāk nekā ES, kā rezultātā tā lēnām tuvinās ES vidējam līmenim.

Blogam_30.03.2015._2jpg

Blogam_30.03.2015


2015. gada 27. martā: Latvijas darba ņēmēju skaits un sadalījums pēc darba ienākumiem (saskaņā ar CSB informāciju, kas apkopota no VID datiem)

 

Dati par darba ņēmēju skaita sadalījumu pēc darba ienākumiem iegūti, apkopojot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtos darba devēju ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī (Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 3. pielikums “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī”) un mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju (Ministru kabineta 2014. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 190 “Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija”).

Darba ienākumi ietver visus algotā darbā aprēķinātos bruto ienākumus, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis (nav atskaitīti: neapliekamais minimums, nodokļu atvieglojumi, attaisnotie izdevumi, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu, darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas).

Blogam 27.03.2015

Darba ienākumu sastāvā ir iekļauts:

– darba alga, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība, atlīdzība par valsts dienesta izpildi,

– regulārās un neregulārās prēmijas un piemaksas,

– atvaļinājuma, atlaišanas un citi pabalsti,

– kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu atlaišanas gadījumā,

– slimības nauda (par darbnespējas lapu A),

– dāvanas un balvas, kuru kopējā vērtība taksācijas gadā pārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru,

– darba devēja stipendijas,

– darba devēja samaksātās mācības, kas nav nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai,

– darba devēja dotie labumi darbiniekam – izklaides pasākumi, atpūtas ceļojumi un veselības uzlabošanas pasākumi, ja tos ir iespējams personificēt, citi darbinieka labā izdarītie darba devēja maksājumi vai labumi, ja šie izdevumi nav tieši saistīti ar darba devēja saimniecisko darbību vai nav apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem.


 

2015. gada 25. martā: Latvijas IKP (uz 1 iedzīvotāju) – kā tas veidojas?

 

Latvijas IKP uz iedzīvotāju 2014.gadā ir sasniedzis 12’051€.

Šo rādītāju ietekmē vairāki faktori, no kuriem galvenais ir kopējā ekonomikas izaugsme valstī. Papildus to veicina arī cenu izmaiņas (visbiežāk – to pieaugums), kā arī iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Blogam 25.03


 

2015. gada 19. martā: Darbavietu skaits

Aizņemto darbavietu skaits Latvijā 2014.gada laikā palielinājies par 5,9 tūkstošiem (+0.7%). Tikmēr IKP izaugsme 2014.gadā bija +2.4%.

Blogam

Darbavietu skaits aug lēnāk nekā kopējā ekonomiskā aktivitāte vairāku iemeslu dēļ:

  • samazinās darbaspējīgo iedzīvotāju skaits, it īpaši – kvalificētu speciālistu pieejamība;
  • uzņēmēji ir piesardzīgi paplašināt personālu neskaidras ekonomiskās perspektīvas apstākļos (t.sk. augsta ģeopolitiskā riska dēļ);
  • palielinoties darba apjomam, priekšroka tiek dota esošajiem „kadriem” (palielinot esošo darbinieku noslodzi un/vai uzlabojot efektivitāti).

Uz darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos norāda nevienādas izmaiņas darbavietu skaitā un bezdarbnieku skaitā.

Kamēr darbavietu skaits 2014.gadā pieauga par ~6 tūkstošiem, bezdarbnieku skaits šai pašā periodā samazinājās par ~11 tūkstošiem (93->82).

Šāda ir darbavietu skaita (sabiedriskajā / privātajā sektorā) un bezdarbnieku skaita dinamika pēdējos 10 gados.

darbavietu skaits vs. bezdarbs 2


 

2015. gada 18. martā: Darbaspēka izmaksas

Centrālā statistikas pārvalde publicējusi rādītājus par darbaspēka izmaksām 2014.g. 4.ceturksnī. Kopumā Latvijā darbaspēka izmaksas 2014.g. bija 8.3 miljardi €. Tās palielinājušās par 7.2%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (IKP pieaugums faktiskajās cenās bija 3.6%) – tātad algu fonds audzis straujāk nekā produktivitāte. Vidējā stundas darba samaksa šobrīd ir 6.53€.

Blogam-18.03

Jāatzīmē, ka pēdējos gados ir stabilizējies prēmiju u.tml. piemaksu īpatsvars tiešajā darba samaksā – šobrīd tas ir 5-7% (gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā).

2 Blogam-18.03

Savukārt Eurostat ir publicējis nodarbinātības datus par darbaspēka izmaksām 2014.g. 4.ceturksnī. Saskaņā ar tiem, Latvijā pēdējā ceturksnī ir bijis 1./2. straujākais nodarbinātības kāpums Eiropā (+0.7%).

 3 Blogam-18.03.png

 


 

2015. gada 9. martā: Ieņēmumi no tūrisma nozares

Samērā reti tiek runāts par pakalpojumu eksportu/importu. Iespējams, lielākā daļa zina tikai par transporta pakalpojumiem, taču ir arī citas t.s. „ārēji tirgojamās” nozares. Latvijas bankas statistika par pakalpojumu eksportu/importu 2000.-2014.gadā rāda, ka daudzus milj. EUR eksporta ieņēmumus nodrošina arī tūrisms („braucieni”), finanšu pakalpojumi, datorpakalpojumi, telekomunikācija u.c.

Blogam_09.03.2015

1_Blogam_09.03.2015.png


 

2015. gada 5. martā: Latvija ir līdere ES valstu vidū – 46% sieviešu strādā vadošos amatos

Eurostat publicējis pētījumu, kas veltīts sieviešu līdztiesības jautājumiem, tajā aplūkoti tādi rādītāji, kā algu atšķirības, nodarbinātība, sieviešu skaits vadošos amatos.

Kā rādā dati, tad Latvijā starp ES valstīm ir visaugstākais sieviešu procents (46%), kas strādā vadošos amatos. Starp citu, „algu plaisa starp sievietēm/vīriešiem” ir viens no retajiem rādītājiem, kur vissliktākā pozīcija Eiropā ir Igaunijai.

Ar pētījumiem iespējams iepazīties šeit:

http://bit.ly/1BauH81

http://bit.ly/1B61hZT

eurostat

2015. gada 2. martā: Pērn pieaudzis kravu apjoms gan dzelzceļa, gan autotransporta pārvadājumos

 

2014. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga kravu apjoms gan dzelzceļa, gan autotransporta pārvadājumos. Dzelzceļa kravu pārvadājumi palielinājās par 2.2% (no 55.8 līdz 57,0 milj. t), t.sk. dzelzceļa pārvadājumi caur ostām.

blogam 02.03.2015

Autotransporta kravu pārvadājumi palielinājās par 2.7% (no 60.6 līdz 62,2 milj. t), t.sk. pieaugums bija gan iekšzemes, gan starptautiskajos pārvadājumos.

1_blogam 02.03.2015

Kravu pārvadājumu nozares potenciālais risks ir jaunu ostu attīstīšana Krievijā, kas varētu samazināt kravu tranzīta plūsmu caur Latviju.

Tomēr, saskaņā ar Satiksmes Ministrijas informāciju (kas ir pārrunājusi šos jautājumus ar Krievijas transporta ministriju), šogad nav paredzams būtisks kravu pārvadāšanas kritums caur Latvijas tranzītceļiem.


2015. gada 27. februāris: Ārvalstīs nodarbinātie tautieši uz Latviju nosūtījuši 594,78 miljonus eiro

 

Šodien lasi Dienas Biznesā: Dienas tēma par reemigrāciju

 

Summa turpina palielināties ar katru gadu:

blogam 2

 

 

 

Savukārt mēnešu griezumā redzams, ka pēdējā pusgada laikā uz LV pārskaitītas summas nedaudz samazinās, iespējams tas norāda uz tendenci, ka iedzīvotāji atgriežas Latvijā:

blogam 3


 

2015. gada 27. februāris: FKTK publicējusi kredītiestāžu galvenos rādītājus līdz 2014.g. 4.ceturksnim.

Kredītportfeļa apjoms 2014.g. ir stabilizējies (tas nozīmē, ka izsniegto kredītu apjoms bijis aptuveni vienāds ar atmaksāto un/vai norakstīto kredītu apjomu). Varētu teikt, naudas izņemšana no ekonomikas apstājusies (taču nevar teikt, ka būtu sākusies naudas iepludināšana). Kredītu kvalitāte ir nedaudz uzlabojusies (samazinājies kavēto kredītu apjoms un īpatsvars).

krediti vs. noguldijumi FKTK (1)

 


2015. gada 27. februāris:  Atgūta pirktspēja ir labi, bet…!

 

Darba algu kāpums jau pāris gadus notiek straujāk nekā ekonomika (un līdzīga tendence paredzama arī 2015.g.). Ilgtermiņā šāda tendence nebūs veselīga, jo var apdraudēt uzņēmumu konkurētspēju līdzīgi kā tas bija pirms iepriekšējās krīzes:

 blogam 6blogam 4


2015. gada 19. februāris:  Paaugstinājies Latvijas kredītreitings

Kredītreitingu aģentūra „Moody’s” paaugstināja Latvijas kredītreitingu no Baa1 līdz A3. Līdz ar to Latvijas kredītreitingi gandrīz pilnībā ir atgriezušies vēsturiski labākajos līmeņos, kādi bija pirms krīzes. Kredītreitingu aģentūra „Moody’s” savā ziņojumā pozitīvi novērtē Latvijas valsts fiskālo disciplīnu. Latvija pēdējos gados ir būtiski ierobežojusi budžeta deficītu, kā rezultātā pakāpeniski samazinās valsts parāda līmenis (% pret IKP). Reitingu aģentūra atzīst, ka Latvija vairākos valsts finanšu rādītājos ir pat labākā pozīcijā nekā citas valstis ar augstākiem reitingiem.

Augstāks kredītreitings nozīmē lētākas aizņemšanās iespējas finanšu tirgos, kas valstij ļauj ietaupīt uz esošo parādu apkalpošanas izdevumiem. Savukārt potenciālajiem investoriem tiek doti pozitīvi signāli par ieguldījumu veikšanu Latvijā – tiem piemīt augstāka drošības pakāpe.

 Blogam_19.02.2015


 

2015. gada 10. februāris: Latvijas iedzīvotāju sociāli-ekonomiskā struktūra (pēc CSB datiem)

 

Privātajā sektorā šobrīd ir aizņemtas 587’500 darbavietas, sabiedriskajā sektorā – 287’400 darbavietas. Jāatzīmē, ka sabiedriskajā sektorā ir apmēram 50’000 darbavietu (galvenokārt, tādās nozarēs, kā transports, enerģētika u.tml., kas strādā valsts uzņēmumos, bet faktiski ir saistītas ar komercdarbību). Privātajā sektorā strādājošo skaits šobrīd ir atgriezies tādā pašā līmenī, kā 10 gadus iepriekš (pa vidu bija vērojams kāpums pirms krīzes gados / kritums krīzes laikā / atgūšanās pēc krīzes).

Pensionāru skaits 10 gados ir nedaudz samazinājies (no 596’000 līdz 573’000), bet tas joprojām ir un arī nākotnē būs salīdzinoši augsts – ņemot vērā, ka strādājošo skaits samazinās. Tās iedzīvotāju grupas, kas pārstāv Latvijas nākotni (bērnudārzu audzēkņi, skolēni, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi, studenti), 10 gadu laikā ir samazinājušās no ~564’000 līdz 423’000. Šajos datos daļēji ir saskatāmas arī emigrācijas sekas – 2009.-2010.gadā strauji kritās iedzīvotāju kopējais skaits (kolonnu summas), bet līnija (oficiālais iedzīvotāju kopskaits) to sasniedza tikai 2012.gadā (pēc tam, kad 2011.g.tika veikta tautas skaitīšana Latvijā).

Kopējā prognoze – Latvijas strādājošo skaits (jo īpaši privātajā sektorā, kas uzņemas galveno nastu) nākotnē pakāpeniski kļūs mazāks, bet tiem būs jāuzņemas lielāka slodze, uzturot pārējo sabiedrības daļu.

Blogam_10.02.2015

Jāņem vērā, ka daži cilvēki figurē vairākās grupās vienlaicīgi (strādā un studē, u.tml.), citi – nefigurē nevienā (piemēram, zīdaiņi).


 

2015. gada 6. februāris: Eiropas komisija: Latvijas ekonomika 2015.gadā augs par 2.9%

 

Eiropas komisija aktualizējusi savas prognozes par galvenajiem makroekonomikas rādītājiem Eiropas valstīs.

Saskaņā ar šīm prognozēm, Latvijas ekonomika 2015.gadā augs par 2.9%, 2016.gadā – par 3.6%, un joprojām būs starp straujāk augošajām Eiropā.

Paredzams, ka no 2015.gada ekonomikas izaugsme aptvers visu Eiropas Savienību, t.i., tajā vairs nebūs valstu ar krītošu IKP. Attiecīgi, līdz ar ekonomikas izaugsmi palielināsies nodarbinātība, kā rezultātā pakāpeniski samazināsies bezdarbs. Tomēr Dienvideiropas valstīs tuvākajos gados joprojām bezdarba līmenis būs salīdzinoši augsts.

Jāatzīmē, ka vidējie ekonomikas izaugsmes tempi Eiropā būs zemāki nekā citos pasaules reģionos, tostarp ASV un Ķīnā. Tas nozīmē, ka ASV un Ķīnas īpatsvars globālajā ekonomikā aizvien palielināsies, kamēr ES īpatsvars – samazināsies.

Tāpēc svarīga loma būs Eiropas Centrālās bankas veicamajiem pasākumiem 2015.g., lai stimulētu straujāku ekonomikas izaugsmi eirozonā.

 IKP (EK) 2015-02


 

2015. gada 3. februāris: Par IKP izmaiņām Latvijā

 

CSP publicējusi provizoriskos rādītājus par Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām 2014.g. ceturksnī.

Salīdzinot ar 2013. gada 4. ceturksni, IKP pēdējā ceturksnī ir pieaudzis par 1,9%.

Atbilstoši šiem rādītājiem izriet, ka IKP izaugsmes temps visā 2014.gadā ir samazinājies līdz +2.3% (iepriekš +4.2%).

IKP_ekonomista blogs

Latvijas ekonomika aug aizvien lēnāk.

Jāatzīmē arī tas, ka esošie izaugsmes rādītāji samazinājušies zem prognozēm, kuras iepriekš izstrādājusi LR Finanšu Ministrija un kas tikušas izmantotas budžeta sastādīšanā.

Tas nozīmē, ka 2015.gada gaitā varētu nākties arī pārskatīt valsts budžetu (paredzot papildus ieņēmumu avotus un/vai samazinot izdevumus), lai nodrošinātu iepriekš uzstādītos fiskālos mērķus.


2015. gada 12. janvāris: Par bezdarba līmeni Latvijā

 

Nodarbinātības Valsts aģentūra publicējusi bezdarba rādītājus līdz 2014.g. decembrim. Kā ierasts, gada nogalē novērojams bezdarba līmeņa pieaugums, taču kopš gada sākuma Latvijā tas ir samazinājies – no 9.5% līdz 8.5% (skat. 1.attēlu).

Augstākais bezdarba līmenis ir Latgales reģionā (2 reizes augstāks nekā vidēji Latvijā), savukārt zemākais – Rīgas reģionā. Zemi bezdarba rādītāji ir arī citās lielākajās Latvijas pilsētās (Jūrmalā, Jelgavā, Valmierā).