Arodbiedrības un uzņēmēji aicina ievērot likumā un Nodokļu politikas stratēģijā paredzēto darba nodokļu samazinājumu

Parādīt saistītās lietas

2015. gada 15.jūnijā

Darba spēka nodokļi ir būtisks aspekts, kuru pilnveidot, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu mērogā, tādēļ Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) šodien, 15.jūnijā preses konferencē aicināja valdību un Finanšu ministriju ievērot spēkā esošās vienošanās nodokļu politikas jomā.

Visas trīs organizācijas iebilst pret Finanšu ministrijas iniciētā diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) ieviešanu. Aprēķini liecina, ka teorētiski lielākie ieguvēji būtu strādājošie, kuru bruto atalgojums ir līdz 400 eiro mēnesī, taču šādu atalgojumu saņem vien aptuveni 50 tūkstoši no kopumā 870 tūkstošiem strādājošo. Pieaugot atalgojumam, attiecīgi saruktu arī DNM apmērs.

Kā būtiskāko problēmu šī risinājuma piemērošanā arodbiedrības un uzņēmēju organizācijas uzsver divus aspektus. Pirmkārt, ikmēneša atalgojums strādājošajiem nepieaugtu – DNM apmēru no valsts strādājošie varētu atgūt tikai, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam. Būtībā tas nozīmē obligātu pienākumu iedzīvotājiem kreditēt valsti.

Otrkārt, piemērojot DNM, lielākie ieguvēji būtu strādājošie ar zemiem ienākumiem, bet bez apgādājamajiem, taču – palielinoties apgādājamo skaitam, šis papildu ieguvums proporcionāli samazinās. Taču vislielākā nabadzības riska grupa sabiedrībā ir ģimene ar vairākiem bērniem, jo finansiālā slodze uz strādājošajiem mājsaimniecībā pieaug. Ja iespējamais finansiālais ieguvums sarūk, pieaugot apgādājamo skaitam, tas nepalīdz mazināt sociālo nevienlīdzību.

LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers: „Piedāvājums par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu nerisina situāciju mazo algu saņēmējiem, nepaaugstina viņu ienākumus. Gluži otrādi, daļai strādājošo darba samaksa pat samazināsies vai arī šo naudu viņi saņems tikai pēc pusotra gada. Tas ir sociāli netaisnīgi un tikai palielinās spriedzi sabiedrībā, neradot labumu cilvēkiem, kuriem tas tiešām būtu vajadzīgs. Tāpat mēs, līdzīgi kolēģiem no darba devēju organizācijām uzskatām, ka nepieciešams samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, un esam gatavi par to turpināt diskusiju valdībā.”

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, iepazīstinot ar aprēķiniem par Latvijas darba nodokļu konkurētspēju Baltijas mērogā (Latvijā ir visaugstākie darba nodokļi) un iespējamā DNM modeļa ietekmi uz algu saņēmējiem, uzsvēra: „Ir virkne Latvijas valstij saistošu dokumentu, kas paredz darba nodokļu samazinājumu, tādējādi ceļot valsts konkurētspēju un uzlabojot Latvijas iedzīvotāju labklājību. Paredzamība un stabilitāte mums patlaban ir nepieciešama visvairāk, tādēļ rēķināmies, ka tiks pildītas uzņemtās saistības. Tai pašā laikā patlaban izskanējušās iniciatīvas par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu nekādā veidā nerisina abus problēmjautājumus – konkurētspēju un sociālās nevienlīdzības mazināšanu.”

L.Meņģelsone arī uzsvēra, ka atbilstošs sociālās nevienlīdzības mazināšanas instruments būtu atvieglojumu paaugstināšana par apgādājamajiem, īpaši ģimenēs, kur ir vairāk nekā divi bērni.

LTRK viceprezidente Lienīte Caune norādīja, ka valstij daudz lielāka uzmanība jāpievērš apgādājamo problēmai. „Ja atvieglojumus par apgādājamiem turpmāk piemērotu tikai par bērniem, nevis nestrādājošiem pieaugušajiem, tad budžeta efekts būtu 34 miljoni eiro, jo kopumā Latvijā ir 75 tūkstoši cilvēku, kuru atgriešanos darba tirgū vajadzētu veicināt, lai viņi paši spētu nomaksāt nodokļus. Turpretī, ieviešot diferencētu neapliekamo minimumu, tas nemazinātu sociālo nevienlīdzību, kā arī radītu valstij 41 miljona eiro negatīvu fiskālo efektu.”

Uzņēmēju organizācijas aicina valdību un ierēdņus ievērot likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un abu organizāciju pagājušā gada rudenī ar Finanšu ministriju parakstīto Nodokļu politikas stratēģiju 2015.-2017.gadam, kas paredz nākamajā gadā samazināt IIN par vienu procentpunktu, nedaudz tuvinot Latvijas konkurētspēju šai jomā Lietuvas līmenim. Savukārt sociālās nevienlīdzības mazināšanai LBAS, LDDK un LTRK aicina valdību izstrādāt konkrētu plānu atvieglojumu par apgādājamajiem pilnveidošanai, lai šādā veidā uzlabotu ģimeņu ar vairākiem bērniem finansiālo situāciju.

Šonedēļ, 18.jūnijā plkst. 15.00 norisināsies valdības sociālo partneru Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde. Paredzēts, ka tajā tiks skatīts arī jautājums par jaunas apakšpadomes izveidi budžeta un nodokļu politikas jautājumos, kurā turpmāk savlaicīgi un pragmatiski izsvērt visus ar nodokļu politiku saistītos problēmjautājumus un efektīvākos to risinājumus.