Darba devēji aicina valdību Rīcības plānā noteikt konkrētus rezultatīvus rādītājus

Parādīt saistītās lietas

2016. gada 21.aprīlī

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir izvērtējusi Māra Kučinska vadītās valdības Rīcības plānu un savā atzinumā aicina noteikt konkrētus sasniedzamos rezultatīvos rādītājus, nodokļu politikas izmaiņas plānot kopā ar sociālajiem partneriem. Tas ļautu kontrolēt, cik sekmīgi notiek plāna īstenošana un vai tā dod gaidītos rezultātus.

LDDK iesaka rīkoties, lai 2017.- 2018. gadā sasniegtu IKP uz iedzīvotāju (pēc pirktspējas paritātes) 70 procentu apmērā no Eiropas Savienības vidējā rādītāja (pašlaik Latvijā – 64%, Lietuvā – 75%, Igaunijā – 76%), kā arī 17. vietu uzņēmējdarbības vides uzlabošanas novērtējuma “Doing Business” reitingā 189 valstu konkurencē.

Tāpat LDDK rosina izvirzīt mērķi sasniegt 38. vietu konkurētspējas novērtējumā Globālās konkurētspējas ziņojumā 144 pasaules valstu ekonomiku konkurencē, kā arī samazināt ienākumu nevienlīdzību summārajā ienākumu nevienlīdzības indeksā (S80/S20) no 6.5 uz 5.4.

“Mēs pozitīvi vērtējam Māra Kučinska valdības pausto vēlmi daudz ciešāk nekā iepriekš sadarboties ar sociālajiem partneriem. Mēs arī atbalstām valdības Rīcības plānā noteiktās prioritātes, kā arī daudzas patiešām pozitīvas apņemšanās. Taču mēs nevaram piekrist visam plānā ierakstītajam un esam pārliecināti, ka vēl ir daudz iespēju to uzlabot. Dažās dienās, kas mums bija atvēlētas plāna analīzei, esam izdarījuši visu iespējamo, lai izstrādātu priekšlikumus tā pilnveidošanai,” uzsver LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Ņemot vērā, ka nodokļu politiku valdība plāno izstrādāt kopā ar sociālajiem partneriem, turklāt būs pieejams autoritatīvs Pasaules Bankas ekspertu pētījums, LDDK aicina valdības Rīcības plānā neiekļaut pasākumus, kas paredz konkrētas nodokļu izmaiņas, lai neatkārtotu iepriekšējās valdības bēdīgo praksi.

LDDK ir iesniegusi vairākus desmitus konkrētu priekšlikumu plāna pilnveidošanai. Piemēram, uzskatot, ka piedāvātie pasākumi kapitālsabiedrību pārvaldībā pilnībā neatbilst valdības deklarācijā dotajam uzdevumam, LDDK ierosina ieviest vienotu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, vadības principus un metodiku, kā arī izstrādāt dividenžu politiku, lai nodrošinātu kapitālsabiedrību ilgtermiņa attīstību. Kā arī LDDK rosina papildināt ar konkrētiem uzdevumiem investīciju vides uzlabošanai un investīciju piesaistei augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju nozarēs.

Tāpat LDDK iesaka noteikt konkrētus pasākumus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai enerģētikā, lauksaimniecībā, transportā un rūpniecībā, kā arī sabiedrisko pakalpojumu nozarēs, paredzot pasākumus energoefektivitātes uzlabošanai publiskajos un privātajos sektoros. Nepieciešams pasteidzināt jauna Iepirkumu likuma izstrādi, paredzot “zaļo iepirkumu” un saimnieciski izdevīgākā iepirkuma principu piemērošanu.

Esošo atjaunojamo energoresursu jomā LDDK rosina nodrošināt investīciju projektus siltuma un enerģijas ražošanai no vietējiem atjaunojamajiem energoresursiem, palielinot vietējā atjaunojamā energoresursa īpatsvaru Latvijas enerģētikā.

LDDK arī lūdz valdību noteikt sociālos partnerus (LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību) par līdzatbildīgajām organizācijām Rīcības plāna īstenošanā tādās jomās kā godīgas konkurences un uzņēmējdarbības veicināšana, profesionālās izglītības sistēmas attīstīšana atbilstoši darba tirgus prasībām, darba aizsardzības un sociālo garantiju sistēmas pilnveidošana, minimālās mēneša darba algas un nodokļu politikas izstrādāšana, kā arī pārvaldes efektivitātes uzlabošana.

Prioritāro virzienu progress tiks analizēts 2 reizes gadā (pēc 1. jūlija un 1. janvāra) un saskaņots ar sociālajiem partneriem sociālā dialoga ietvaros Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē un tās apakšpadomēs, izskatot Nacionālā attīstības padomē un Ministru kabinetā.