Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis ar LDDK pārrunā sociālā dialoga lomu valsts attīstībā

Parādīt saistītās lietas

2018. gada 16.novembrī

16.novembrī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs tikās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku eiro un sociālā dialoga jautājumos, kas atbild arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgus savienību Valdi Dombrovski, lai pārrunātu sociālā dialoga lomu valsts attīstībā.

Tikšanās laikā pārrunāta sociālā dialoga loma valsts ekonomiskās un sociālās politikas īstenošanā, nodarbinātības veicināšanā un darba devēju un darba ņēmēju savstarpējā dialoga pastiprināšana, sociālo partneru autonomija nacionālā un nozaru līmenī. Latvijai ir unikāla iespēja izmantot labāko Eiropas pieredzi sociālo partneru autonomijas īstenošanā un nozaru pašregulācijā.

Augstu tika novērtēta Latvijas sociālo partneru līdzdalība valsts reformu īstenošanā ES semestra procesa ietvaros, uzsvērta nepieciešamība ievērot fiskālo disciplīnu reformu īstenošanas procesā valsts budžeta veidošanas kontekstā. Sarunas dalībnieki secināja, ka ir jāturpina sabiedrībā kopumā kā arī īpaši valsts pārvaldes un pašvaldību līmenī uzkrāt zināšanas par sociālo dialogu.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs uzsvēra, ka sociālā dialoga loma ir īpaši nozīmīga kā nacionālā, tā reģionālā līmenī. Sociālā dialoga mērķis ir veicināt nozaru pašregulāciju un atbilstošus nosacījumus godīgai konkurencei un strādājošo uzticības veidošanai. Ir nepieciešams valdības un sabiedrības atbalsts sociālo partneru sarunu procesam un rezultātam – vispārsaistošu koplīgumu sagatavošanai nozaru līmenī: “Šobrīd svarīgi aktīvi strādāt pie tā, lai jaunās valdības izveides procesā un deklarācijas tapšanā tiktu iesaistīti arī valdības sociālie partneri – darba devēji. Uzskatām, ka ir jāatbalsta tāda sociālā dialoga funkcionēšanas pilnveidošana un efektivitāte valsts līmenī, kas veicina darba koplīguma slēgšanas sarunas un rada piemērotu ietvaru sociālo partneru sarunām.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis uzsvēra Latvijas sociālā dialoga modeļa, kas tiek īstenots Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ietvaros, ilgtspēju un efektivitāti: “Sociālais dialogs Latvijā ir labi attīstīts un ir būtiska turpmāka tā pilnveide, īpaši privātā sektorā nozaru līmenī ar mērķi sekmēt uzņēmumu konkurētspēju, darba apstākļu uzlabošanu strādājošajiem. Sociālais dialogs var palīdzēt nodrošināt stabilitāti, īpaši nozarēs ar lielu strādājošo skaitu, sniegt pozitīvu pienesumu valsts attīstībai.

 Papildus informācijai:

Sociālais dialogs ir visā pasaulē un arī Eiropas Savienībā atzīts darba ņēmēju un darba devēju interešu līdzsvarošanas mehānisms. Eiropas sociālo partneru, Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts 2016.gada 27.jūnijā kopīgi parakstītajā paziņojumā “Jauns sākums sociālajam dialogam” ir uzsvērts, ka “…dalībvalstis tiek aicinātas spert vajadzīgos soļus, lai […] atbalstītu tāda sociālā dialoga funkcionēšanas pilnveidošanu un efektivitāti valsts līmenī, kas veicina darba koplīguma slēgšanas sarunas un rada piemērotu satvaru sociālo partneru sarunām. Ņemot vērā sociālo partneru attiecību praksi, tam jo īpaši vajadzētu ietvert valstu valdību un sociālo partneru apspriešanos un vienošanos par to, kā šis dialogs būtu jāīsteno, kompetenču skaidru sadalījumu un savstarpējo cieņu, vienlaikus respektējot katras puses autonomiju.”[1]

Nozares koplīgums vai ģenerālvienošanās ir sociālā dialoga instruments. Piedaloties attiecīgās nozares darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem, tiek radīts un nostiprināts konkrētai nozarei atbilstošs un jēgpilns regulējums, kas ir piemērots konkrētās nozares vajadzībām. Nozares koplīguma primārais mērķis ir darba ņēmēju tiesisko attiecību uzlabošana, sociālās aizsardzības un sociālo garantiju stiprināšana. Koplīgums satur kompleksus, līdzsvarotus risinājumus, kas ir vērsti uz nodarbināto situācijas uzlabojumu.  Vienlaikus nozaru koplīgums kalpo arī kā nozares uzņēmēju konkurētspējas un ilgtspējas paaugstināšanas instruments, ierobežojot ēnu ekonomiku un aplokšņu algu nozarē un nodrošinot godīgu konkurenci.

Par LDDK:

Latvijas Darba devēju konfederācija ir ietekmīgākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. LDDK ir dibināta 1993.gadā, un patlaban tās biedri nodarbina 44% Latvijas darba ņēmēju. LDDK ir sociāli – ekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai. LDDK apvieno un pārstāv 114 nozaru līderus – uzņēmumus, kuros strādā vairāk nekā 50 darbinieku, un 63 nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.

[1] https://www.businesseurope.eu/sites/buseur/files/media/position_papers/social/2016-06-27_quadri-partite_statement_signed_on_a_new_start_for_social_dialogue.pdf