Eiropas valstu pieredze: nozaru koplīgumi sekmē kvalitatīvāku nodarbinātību un uzņēmumu konkurētspēju

Parādīt saistītās lietas

2019. gada 07.janvārī

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizētajā starptautiskajā konferencē par nozaru koplīgumiem un konkurētspēju atzītākie eksperti sociālā dialoga jomā dalījās ar savu pieredzi par nozaru koplīgumu praksi Eiropā un to ietekmi uz darba tirgus attīstību un uzņēmumu konkurētspēju.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Likumdevējam ir jāļauj nozarēm sociālā dialoga ietvaros pašregulēties. Nozaru koplīgumu slēgšana gan Eiropas, gan citās pasaules valstīs ir izplatīta prakse darba tiesisko attiecību regulēšanā. Lai Latvijas tautsaimniecība attīstītos un darba devēji būtu konkurētspējīgi ar citu Eiropas valstu uzņēmējiem, būtiski sniegt iespēju nozarēm pašām patstāvīgi risināt problēmjautājumus.  Nozares var slēgt koplīgumus, lai risinātu būtiskus jautājumus, savstarpēji vienojoties darba devējiem un darba ņēmējiem.”

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa: “Koplīgumi ir labākais instruments kā celt nodarbinātības standartus nozarē, aptverot pēc iespējas lielāku strādājošo skaitu. Tās nozares, kuras ir spējīgas noslēgt koplīgumus, pierāda sociālo atbildību un nozares ilgtspēju. Ieguvums ir abpusējs: konkurētspēja darba devējiem un drošība darbiniekiem, lai sociālo partneru sadarbība būtu kā tramplīns labām pārmaiņām nozarē.”

Koplīgumu slēgšanas praksei ir senas tradīcijas Eiropā, tas ir unikāls nozaru sociālā dialoga piemērs, kas veicina godīgu balansu starp diviem galvenajiem ekonomikas spēlētājiem – darba devējiem un darba ņēmējiem – tiem, kuri dod darbu, un tiem, kuri veic darbu. Pieredze rāda, ka nozaru koplīgumi var sniegt būtisku uzlabojumu tautsaimniecības, nozaru un uzņēmumu konkurētspējā. Latvijas sociālie partneri uzskata, ka Latvijā ir būtiski praksē ieviest šo efektīvo instrumentu, pielāgojot Latvijas situācijai atsevišķus ārvalstu labās prakses elementus.”

Diskusijā par darba attiecībām un sociālo dialogu dažādās ES dalībvalstīs EUROFOUND (Eiropas fonds dzīves un darba apstākļu uzlabošanai) pētnieks Kristians Velcs (Christian WELZ) iepazīstināja ar darba devēju un darba ņēmēju vienošanās procesa attīstības tendencēm: “Iepriekšējie Eurofound pētījumi liecina, ka ES dalībvalstīs, kurās dominē nozaru darba koplīgumu slēgšanas prakse, darba koplīgumu tvērums ir plašāks. Jaunākie Eurofound pētījumi apliecina, ka ES dalībvalstīs ar augstāku demokrātiju darba kolektīvajās attiecībās, ieskaitot augstāku nozaru koplīgumu tvērumu un lielāku to skaitu, ir labvēlīgāki nosacījumi kvalitatīvākai nodarbinātībai un uzņēmumu konkurētspējai.”*

Maksims Ceruti (Maxime Cerutti), Eiropas Biznesa un darba devēju organizācijas BUSINESSEUROPE  Sociālo lietu departamenta direktors, iepazīstinot Latvijas kolēģus ar sociālā dialoga Eiropā pamatprincipiem un to piemērošanu ES dalībvalstīs, uzsvēra: “Nav vienas vienīgas atbildes kā veidot labi funkcionējošu sociālo dialogu nacionālā līmenī. Darba attiecību prakse Eiropā ir atšķirīga, jo tā atspoguļo sen izveidotas tradīcijas. Nākotnē galvenais faktors, kas iedrošinās uzņēmumus un to pārstāvošās organizācijas iesaistīties sociālā dialogā, būs tas, vai sociālam dialogam būs pozitīva ietekme uz konkurētspēju. Šajā ziņā būtiski ir, lai tiesiskais regulējums un koplīgumu slēgšanas prakse nodrošina uzņēmumiem pietiekami elastīgu iespēju pielāgot savu darbaspēku mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Eiropas Komisija un dalībvalstis ir apņēmušās veicināt sociālo dialogu un viens no galvenajiem tā elementiem ir dot telpu sociālajiem partneriem, par ko vienoties koplīgumos.”

Eiropas arodbiedrību konfederācijas (ETUC) ģenerālsekretāra vietnieks Pēteris Šērers (Peter Scherrer) atzina, ka “koplīgumi ir svarīgs demokrātiskas valsts stūrakmens. Labi administrēts un brīvos nosacījumos noslēgts koplīgumus ir priekšnosacījums nozaru attīstībai un atbalsts darba devēju interešu aizstāvībai. Tas rada lielāku stabilitāti arī darba ņēmējiem, kas būtiski, piemēram, Latvijā, kur jaunieši ar labu izglītību dzīvo apstākļos bez skaidrības par nākotni, kas mudina viņus doties meklēt tādus darba apstākļus, kas rada lielāku stabilitāti. Nozaru koplīgums ir veiksmīgs instruments, lai aptvertu mazus fragmentētus uzņēmumus un noteiktu visiem vienādus godīgus nosacījumus. Nosacījumu caurspīdīgums, kuru rada koplīgums tādējādi nes labumu darbiniekiem, uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā.”

Kolēģi no Norvēģijas uz jautājumu – Kāpēc uzņēmumiem būtu jāslēdz nozaru koplīgumi? piedāvā šādu darba devēju skatījumu: “Mūsu pieredze Norvēģijā liecina, ka nozares darba koplīgumi var dot labumu gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Šajā ziņā ir ļoti svarīgi, lai sociālie partneri būtu reprezentatīvi un attiecīgi tiem būtu leģitīms spēks rīkoties savu biedru – darba ņēmēju vai darba devēju vārdā. Ir arī svarīgi, lai sarunu pamatā būtu līdzsvars starp  iesaistītajām pusēm un lai tiesību aktos būtu paredzētas efektīva strīdu novēršanas un strīdu izšķiršanas iestādes.” Uzsver Henriks Munte (Henrik MUNTHE), juridiskais padomnieks, Norvēģijas Uzņēmumu konfederācija (NHO).

Norvēģijas arodbiedrību apvienotās federācijas (Fellesforbundet) politikas padomniece  Līne Elderinge (Line ELDERING): “Spēcīgi un labi koordinēti koplīgumi ir Norvēģijas modeļa kodols un pamats. Norvēģijā mēs neizmantojam jēdzienu “sociālais dialogs “, mēs to saucam par sadarbību, kuras pamatā ir uzticēšanās starp darba tirgus dalībniekiem.”

Itālijas pieredze – Stefānija Rossi (Stefania ROSSI), ES un starptautiskās sociālās politikas departamenta direktore, Itālijas ražošanas un pakalpojumu darba devēju asociācija (Confindustria): “Darba attiecības un darba koplīguma slēgšana Itālijā ir ļoti labi attīstīta prakse, kuras pamatā ir augsta līmeņa sociālo partneru autonomija. Kopš 1993. gada, kad tika parakstīts nozīmīgs trīspusējs nolīgums ar valdību, Itālijas sociālie partneri ir uzņēmušies būtisku lomu, lai veicinātu efektīvu sociālo dialogu makroekonomiskās stabilitātes,  izaugsmes un darba vietu radīšanai. Gadu gaitā Itālijas sociālie partneri ir izveidojuši labi strukturētu koplīgumu slēgšanas sistēmu, kuras pamatā ir nozaru koplīgumi ar plašu jautājumu loku, nodrošinot pamatnosacījumus algu politikai un produktivitātes paaugstināšanai. Pēdējo gadu laikā, noslēdzot vairākus sociālā dialoga nolīgumus, Itālijas sociālie partneri ir risinājuši aktuālas problēmas, jo īpaši saistībā ar nepieciešamību palielināt konkurētspēju, attīstīt stabilāku darba kolektīvo attiecību pārvaldību un modernizēt darba tirgu. Īstenojot reformas,  Itālijas sociālie  partneri 2018. gada 9. martā  parakstīja jaunu pamatnolīgumu, kas apstiprina nozaru koplīgumu nozīmi, vienlīdz veicinot ciešāku saikni starp algām un produktivitāti uzņēmumu līmenī un uzsverot autonomā sociālā dialoga noteicošo lomu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšanā”.

Somijā darba koplīgumu slēgšanai ir sena vēsture, Ismo KOKKO, Somijas arodbiedrību Centrālās Organizācijas (SAK) padomnieks darba koplīgumu slēgšanā,: “Jau no paša sākuma mūsu galvenā uzmanība ir bijusi pievērsta tam, lai tiktu saglabāts un attīstīts sociālais taisnīgumus sabiedrībā, ne tik daudz starp sociālā dialoga partneriem / sarunu pusēm. Ir ārkārtīgi svarīgi izprast atšķirīgās situācijas un problēmas dažādos sektoros vai nozarēs. Stabilas darbības vides sajūta ir vienlīdz svarīga gan uzņēmumiem un darba devējiem, gan darba ņēmējiem, kuri vēlas gūt panākumus darba vietā un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Pateicoties mūsu vispārsaistošo darba koplīgumu sistēmai, šī iespēja ir arī strādniekiem, darbiniekiem un uzņēmumiem, kuri nav mūsu organizācijas biedri.”

Vācijā atzīmē sociālās partnerības 100. gadadienu. Zanda MARTENS, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālā reģiona Pakalpojumu nozares darbinieku apvienotās arodbiedrības ver.di, pārstāve uzsver, ka :Sociālie partneri ar lepnumu atskatās uz darba koplīgumu noslēgšanas autonomiju kā līdzšinējās ekonomiskās izaugsmes motoru un diskutē par idejām, kā nākotnē stiprināt koplīgumus, palielināt noslēgto koplīgumu skaitu un panākt, lai iespējami lielāku skaitu darba devēju un darbinieku saista kāds koplīgums. Sociālās partnerības panākumu atslēga Vācijā ir spēcīgas arodbiedrības un Pamatlikumā garantētas tiesības ar darba devējiem kā līdzvērtīgiem partneriem koplīgumos vienoties par darba samaksu un citiem darba apstākļiem.

Pieredze rāda:

  • jo vairāk darbinieku un darba devēju saista koplīgums,
  • jo vairāk koplīgumu attiecas uz veselu nozari un ir vispārsaistoši,
  • jo efektīvāk valsts nodrošina koplīgumu noslēgšanas autonomiju,

jo veiksmīgāk funkcionē sociālais dialogs – kā darba ņēmēju, tā darba devēju interesēs.”

Darba apstākļi, tai skaitā algu līmenis, nedrīkst kalpot kā līdzeklis, kā uzlabot konkurētspēju starp savas nozares uzņēmumiem. Jākonkurē ir ar preču un pakalpojumu kvalitāti”.

*Eurofound 2018, Darba attiecību daudzveidības kartēšana https://www.eurofound.europa.eu/publications/report/2018/mapping-varieties-of-industrial -attiecības-eurofounds-analytical-framework-applied.

Par LDDK:

Latvijas Darba devēju konfederācija ir lielākā un ietekmīgākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. LDDK ir dibināta 1993.gadā, un patlaban tās biedri nodarbina 44% Latvijas darba ņēmēju. LDDK ir sociāli – ekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai. LDDK apvieno un pārstāv 114 nozaru līderus – uzņēmumus, kuros strādā vairāk nekā 50 darbinieku, un 63 nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.

 Par LBAS:

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, dibināta 1990. gadā. LBAS koordinē 21 arodbiedrības – LBAS dalīborganizāciju sadarbību, pārstāv un aizstāv to biedru un strādājošo intereses valsts un starptautiskajās institūcijās, īsteno kopīgu darbības programmu. LBAS ir Eiropas arodbiedrību konfederācijas (ETUC) un Starptautiskās arodbiedrību konfederācijas (ITUC) dalīborganizācija.