ES uzsver plašākas sociālā dialoga izmantošanas nepieciešamību aktuālu mūsdienu problēmu risināšanā

Parādīt saistītās lietas

2016. gada 05.jūlijā

Sekmīgs sociālais dialogs kļūst par aizvien efektīvāku instrumentu savstarpējās uzticības un sociālā miera nodrošināšanai. Tā pielietošana mūsdienās ir jo aktuālāka, ņemot vērā problēmas un izaicinājumus, ar kuriem pašlaik saskaras Eiropas Savienība (ES) – finanšu un ekonomisko krīžu nepieļaušanu, iedzīvotāju bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu un atšķirību novēršanu starp ES dalībvalstīm.

Sociālā dialoga nozīmes palielināšanās ir uzsvērta tikko pieņemtajos Eiropas Savienības institūciju lēmumos, par kuru nozīmi Saeimas priekšsēdētājai, Saeimas komisiju vadītājiem, Ministru prezidentam un ministriem, kā arī citām ietekmīgām amatpersonām vakar, 29. jūnijā nosūtītajā vēstulē informē valdības sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).

LDDK un LBAS vēstulē ir norādīts, ka 2016. gada 16. jūnijā Eiropas Savienības Nodarbinātības, Sociālās politikas, veselības aizsardzības un patērētāju tiesību padome pieņēma secinājumus par sociālo dialogu “Jauns sākums spēcīgam sociālajam dialogam” un 2016. gada 27. jūnijā ES Padomes prezidentūra, Eiropas Komisija un Eiropas sociālie partneri pieņēma paziņojumu par jaunu sākumu sociālajam dialogam (“A New Start for Social Dialogue”).

Abas deklarācijas apliecina panākto augstākā līmeņa politisko vienošanos starp ES iestādēm, ES dalībvalstīm un ES sociālajiem partneriem par sociālā dialoga nozīmi ekonomikas pārvaldībā un atbildību tā sekmīgā īstenošanā.

Savā vēstulē LDDK un LBAS aicina valsts pārvaldi ņemt vērā abās deklarācijās paustos aicinājumus sekmēt sociālo dialogu ES un nacionālā līmenī iekļaujošai un ilgtspējīgai ekonomiskai izaugsmei.

Deklarācijās ir īpaši aicināts nodrošināt sociālo partneru savlaicīgu un jēgpilnu iesaisti ekonomikas pārvaldības struktūrās nacionālā līmenī, reformu politikas izstrādē un īstenošanā un valstu specifisko rekomendāciju sekmīgā ieviešanā Eiropas Semestra ietvaros.

Ņemot vērā ES dokumentos izteiktos secinājumus, kā arī situāciju Latvijā, LDDK un LBAS vērš Latvijas valdības un citu institūciju uzmanību uz nepieciešamību kopīgā praktiskā rīcībā stiprināt sociālo partneru spēju sekmīgi darboties un iesaistīties ES iestāžu darbā un Latvijas valdības pieteikto reformu politikas izstrādē un īstenošanā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) un tās apakšpadomju ietvaros.

Valdības sociālie partneri vēstulē apliecina gatavību uzņemties līdzatbildību Latvijas izaugsmē un ieinteresētību sadarboties, lai veicinātu Latvijas kā ekonomiski spēcīgas ES dalībvalsts ilgtspējīgu attīstību, labvēlīgu sociālo apstākļu radīšanu iedzīvotājiem, stiprinot Latvijā demokrātisku, pilsonisku sabiedrību un valsts taisnīgu, atklātu un sekmīgu pārvaldi.

“Ar šo vēstuli mēs vēlamies atgādināt, cik ļoti augsti sociālo dialogu un sociālo partneru plašāku un dziļāku iesaisti valsts attīstībai vitāli svarīgu lēmumu sagatavošanā un ekspertīzē novērtē Eiropas Savienībā. Ir svarīgi panākt, ka arī Latvijā valdība ar darba devējiem un arodbiedrībām kopīgu mērķu sasniegšanā strādā kā patiesi partneri, lēmumu pieņēmējiem uzklausot un ņemot vērā mūsu ierosinājumus,” saka LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers: “LBAS un LDDK, apzinoties sociālo partneru iesaistes svarīgumu, aktīvi piedalījās Eiropas Komisijas darba grupā, kas kļuva par pamatu šo dokumentu pieņemšanai. Taču dokumentu pieņemšana Eiropas līmenī ir tikai sākums. Priekšā ir nozīmīgs darbs – panākt dokumentos minēto principu un ieteikumu ieviešanu un iedzīvināšanu Latvijas trīspusējā sadarbībā, lai uzlabotu katras darba vietas kvalitāti Latvijā.”

Par LDDK:

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. LDDK ir dibināta 1993.gadā, un patlaban tās biedri nodarbina 45% Latvijas darba ņēmēju. LDDK ir sociāli ekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai. LDDK apvieno un pārstāv 110 nozaru līderus – uzņēmumus, kuros strādā vairāk nekā 50 darbinieku, un 66 nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.