Latvijas Studentu apvienība: Darbs studiju laikā nedrīkst ietekmēt studiju kvalitāti

Parādīt saistītās lietas

2019. gada 11.jūlijā

Nesen izskanējušais viedoklis par to, ka Latvijas Studentu apvienība uzskata par vajadzīgu mazināt studiju intensitāti, lai tās varētu apvienot ar strādāšanu, nav patiess – tieši otrādi, nedrīkst mazināt nodarbību skaitu un tā upurēt kvalitāti. Tomēr gadījumos, kad nodarbību grafiku iespējams pārplānot tā, lai studijas varētu apvienot ar darbu, tas kļūst par augstākās izglītības pieejamības jautājumu. Jārēķinās ar to, ka strādājošs šobrīd students ir Latvijas realitāte.

“Gan uzņēmēji, gan studenti prasa samazināt studiju intensitāti, lai paralēli mācībām varētu strādāt pilnu darba laiku. Tas atbilst pašreizējām reālajām prioritātēm: kompānijām vajag darbiniekus, studentiem – naudu. Neviens neprasa izglītības intensitāti pasaules labāko programmu līmenī.” Tā Kaspars Bērziņš min rakstā, kas 4. jūnija publicēts portālā “Diena”. Uz šo rakstu 10. jūlija Latvijas radio 1 raidījumā “Krustpunktā” atsaucies tā vadītājs Arnis Krauze.

Latvijas Studentu apvienība uzsver, ka nav pieļaujama studiju intensitātes mazināšana, lai studējošajiem būtu ērtāk paralēli studijām strādāt, – studiju kvalitāte ir aspekts, kas nedrīkst ciest. Tomēr jārēķinās ar reālo situāciju – Latvijā paralēli studijām regulāri strādā teju puse pilna laika studējošo, turklāt vidējais darba stundu skaits nedēļā sasniedz 31, kas ir viens no lielākajiem Eiropā, lieciena 2017. gada Eurostudent pētījums. Problēma īpaši aktuāla maģistrantiem – no tiem paralēli pilna laika studijām regulāri strādā 75% studējošo. Ceturtdaļa strādājošo studentu pilnībā piekrīt apgalvojumam “Nestrādājot algotu darbu, es nevarētu atļauties studēt”, vēl 11% tam drīzāk piekrīt. Tas liek secināt, ka augstskolām būtu jādomā par tāda nodarbību grafika sastādīšanu, kas ļautu studējošajiem apmeklēt lekcijas, nevis kavēt tās darba dēļ, tomēr vēlreiz jāuzsver, ka tas nevar būt iemesls nodarbību skaita samazināšanai.

Problēmu spētu risināt atbalsta mehānismu piedāvāšana studējošajiem – stipendiju apmēra celšana un studējošā kredītā pieejamības nodrošināšana. Darbs pie kreditēšanas sistēmas izmaiņām jau notiek, tomēr jāpievērš uzmanība arī stipendijām. Šobrīd kritiskākā situācija ir doktorantiem – valsts apmaksātajās studiju vietās studējošie saņem nepilnus 114 eiro lielu stipendiju katru mēnesi. Tā kā tas ne tuvu nesedz dzīvošanas izmaksas, tāpēc viņi spiesti meklēt papildu nodarbinātības iespējas un nespēj pievērsties savam primārajam uzdevumam – zinātniskā darba veikšanai. Pārējos studiju līmeņos stipendiju saņem aptuveni katrs desmitais budžeta vietā studējošais, turklāt to apmērs nav mainījies kopš 2004. gada – tie ir 99,60 eiro mēnesī. LSA uzskata, ka stipendiju apmērs jāpalielina vismaz līdz 200 eiro bakalaura līmeņa studentiem un līdz 300 eiro – maģistrantiem, un stipendija būtu jāpiešķir divreiz vairāk studentiem nekā šobrīd – 20% studentu, kas uzrādījuši augstākos rezultātus. Doktorantu stipendijām būtu jāsasniedz divas minimālās mēnešalgas, kas šobrīd ir 860 eiro mēnesī.

Tāpat jāattīsta darba vidē balstītas studijas un jāorganizē kvalitatīvas un apmaksātas prakses, tā panākot to, ka studējošajiem ir iespēja gūt ienākumus tādā veidā, kas neietekmē studiju procesu negatīvi. Šobrīd 48% no tiem studējošajiem, kas strādā, neuzskata, ka viņu darbs ir saistīts ar studiju tematisko jomu vai specialitāti, kuru tie apgūst augstskolā.

LSA viedoklis šajā jautājumā sakrīt ar Latvijas Darba devēju konfederācijas viedokli, ko raidījumā “Krustpunktā” pauda LDDK pārstāve Anita Līce: “Nevienā brīdī darba devēji neprasa studiju intensitātes samazināšanu. Tieši otrādāk – tas, ka studenti aizvien mazāk velta laiku mācībām – ko apliecina Eurostudent pētījums –, tiešām rada bažas par studiju kvalitāti. Ir skaidrs, ka studiju kvalitāte nedrīkst ciest, taču pie reālās situācijas, kurā lielākā daļa studentu strādā, es aicinātu augstskolas pieskaņot studiju grafiku, lai studiju kvalitāte neciestu, un veidot duālās izglītības programmas sadarbībā ar darba devējiem, lai studenti varētu sekmīgi apvienot un savstarpēji papildināt studijas un darbu”.

Studiju kvalitātei ir jābūt prioritātei, un būtiski ir to uzlabot, tomēr nodarbību plānojums ietekmē studiju pieejamību – daļa studējošo nestrādājot nevarētu turpināt iegūt augstāko izglītību. LSA uzskata, ka jāļauj studējošajam strādāt, tomēr tas nedrīkst būt iemesls, lai mainītu nodarbību skaitu un studiju intensitāti. Tāpat jāpilnveido valsts sniegtie atbalsta mehānismi un jāveido ciešāka studiju procesa sasaiste ar darba tirgu. Tas ļaus mazināt studentu izteikti augsto darbā pavadīto stundu skaitu un sniegs iespēju pilnvērtīgi pievērsties studijām un sasniegt tajās savām spējām atbilstošus rezultātus.

Visi rakstā izmantotie dati no pētījuma Eurostudent VI “Studentu ekonomiskie un sociālie dzīves apstākļi Latvijā 2017”.