LDDK: Būvniecības nozare šobrīd apliecinājusi augstu nozaru sociālā dialoga līmeni

Parādīt saistītās lietas

2018. gada 04.oktobrī

Šodien, 4.oktobrī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā diskusijā, nozares eksperti tika iepazīstināti ar aktuāli risināmiem jautājumiem darba devējiem un darba ņēmējiem būvniecības jomā. Diskusijā piedalījās eksperti no Latvijas darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un Ekonomikas ministrijas.

Būvniecības nozare šobrīd apliecinājusi augstu nozaru sociālā dialoga līmeni. Tā apliecinājusi gatavību slēgt nozares ģenerālvienošanos, paredzot būvniecībā noteikt minimālo bruto algu 780 eiro apmērā. Būvniecības ģenerālvienošanos ir atbalstījuši 278 būvniecības uzņēmumi ar 718 miljonus eiro lielu apgrozījumu. Atbilstoši likumam tas ir pietiekams atbalsts, lai ģenerālvienošanās kļūtu saistoša visai būvniecības nozarei.

Rekomendācijas nozarei:

  • Nozares organizāciju biedru skaita palielināšana (pārstāvības līmenis) ir būtisks faktors, lai plašāk varētu īstenot sociālā partnera tiesības pārstāvēt darba devēju vai darbinieku intereses.
  • Lai mazinātu būvniecības darbinieku emigrācijas riskus, nepieciešams atalgojumu un sociālās garantijas tuvināt ES valstu vidējam līmenim.
  • Lai nodrošinātu produktivitātes pieaugumu būvniecības nozarē Latvijā, nepieciešams nodrošināt atalgojuma pieaugumu nozarē un samazināt “aplokšņu algu” īpatsvaru. Problēmu risinājums iespējams ģenerālvienošanās ietvaros.
  • Lai izvairītos no pārmērīgām būvniecības apjoma svārstībām un nozares attīstība būtu stabila un līdzsvarota, tās vēlamajam īpatsvaram IKP vajadzētu būt 4 – 8 % robežās.
  • Būvniecības nozares līdzsvarotai attīstībai, lai izvairītos no straujiem kritumiem nākotnē, nepieciešams izkliedēt pasūtījumu avotus, tai skaitā paplašinot pakalpojumus eksporta tirgus.
  • Nepieciešams palielināt saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritērija nozīmi publiskajos iepirkumos, lai ierobežotu ēnu ekonomiku būvniecības nozarē.

Būvniecības nozares pievienotā vērtība gadā sasniedz 1,4 miljardus EUR, tās īpatsvars Latvijas ekonomikā ir 5,9 %. Tā būtiski ietekmē arī pārējās Latvijas tautsaimniecības nozares kā preču un pakalpojumu patērētājs. Būvniecība lielā mērā atspoguļo kopējo tautsaimniecības situāciju valstī, jo atkarībā no ekonomikas izaugsmes, biznesa noskaņojuma un iedzīvotāju labklājības mainās gan industriālo objektu, gan mājokļu būvniecības apjomi.

Būvniecības nozare Latvijā ir septītais lielākais darba devējs. 2017.gada beigās tajā bija aptuveni 59 tūkstoši darba vietu jeb 6,5 % no kopējā aizņemto darbavietu skaita. Lielākā daļa būvniecības nozares darbavietu atrodas Rīgā un Pierīgā, taču būvniecības nozare ir nozīmīgs darba devējs arī pārējos Latvijas reģionos. Darba vietu skaits būvniecības nozarē regulāri svārstās sezonalitātes ietekmē. Būvniecības nozare savos krituma vai kāpuma periodos spēj radīt krietni lielāku ietekmi – ne tikai uz darba tirgu, bet arī uz migrāciju.

Aizņemto darbavietu skaits dalījumā pa tautsaimniecības nozarēm.

Aizņemto darbavietu skaits dalījumā pa tautsaimniecības nozarēm

Būvniecības nozare nodrošina svarīgu pienesumu valsts budžetam. Būvniecības uzņēmumi gadā samaksā nodokļus aptuveni 200 milj. EUR apmērā jeb 2,3 % no visiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem nodokļiem. Šī summa ir samērojama ar budžeta izdevumiem atsevišķām valstij nozīmīgām funkcijām vai nozarēm, piemēram, piemēram, finansējumu atpūtai un kultūrai (2018.gadā – 198 miljoni eiro).

  • Būvniecības nozarē novērtētais ēnu ekonomikas īpatsvars no 2015.gada līdz 2017.gadam ir samazinājies no 40 % līdz 35,2 %. Tomēr tas arvien ir krietni augstāks nekā vidējais ēnu ekonomikas īpatsvars valstī. Līdzīga tendence attiecas arī uz tā dēvētajām aplokšņu algām.
  • Sociālā dialoga būvniecības nozarē, uzsākot konsultāciju procesu un vispārsaistošas ģenerālvienošanās sagatavošanu, mērķis ir kvalitatīvas, drošas un ilgtspējīgas būvniecības attīstība un apņemšanās triju gadu laikā būtiski samazināt nozarē ēnu ekonomiku, īpaši ierobežojot “aplokšņu algas”.
  • Līdz 2018.gada 8. jūnijam ģenerālvienošanos atbalstījuši 184 būvniecības uzņēmumi ar kopējo apgrozījumu 582,41 miljoni EUR jeb 81,7% no nepieciešamā apgrozījuma apjoma (712,95 milj. EUR), lai ģenerālvienošanās būtu saistoša visai nozarei.

Ģenerālvienošanās noslēgšanu veicina vēlme pēc godīgas konkurences, sakārtotas tiesiskās un biznesa vides, kā arī saprotami un paredzami  noteikumiem.

Tikai katra nozare pati vislabāk var apzināt un definēt savas problēmas, vajadzības un risinājumus, jo vienāds to regulējums nav visām nozarēm veiksmīgs un piemērots.

Ir nepieciešams padziļināti pētīt darbaspēka produktivitātes celšanas iespējamību Latvijas būvniecības nozarē, vērtējot un analizējot šobrīd esošo tirgus un ekonomisko situāciju un tendences.

Kā lielākie pienesumi, atzīmējami godīgas konkurences apstākļi, ēnu ekonomikas mazināšana nozarē, kā arī darbinieku sociālās drošības stiprināšana, kas radīs labvēlīgu vidi darbaspēka piesaistei nozares uzņēmumiem un valstij.

Tas veicinātu arī darbaspēka kvalifikācijas celšanās, kas savukārt nodrošinātu būvniecības kvalitāti un ilgtspēju un celtu nozares prestižu.

Paredzams, ka veiksmīgi noslēdzot Būvniecības nozares koplīgumu (ģenerālvienošanās),kas kalpos kā piemērs  arī citām Latvijas nozarēm, kas atzinīgi vērtējams kā solis uz nozaru pašnoteikšanos, tuvināšanos Eiropas valstu modelim.