LDDK: jāturpina diskusija par sociālās nevienlīdzības mazināšanu, diferencētais neapliekamais minimums nav risinājums

Parādīt saistītās lietas

2015. gada 19.jūnijā

18.jūnijā notikušajā Nacionālās trīspusējās sadarbības apakšpadomē (NTSP) valdības sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – neatbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto diferencētā neapliekamā minimuma priekšlikumu, vienojoties turpināt kopīgu darbu pie atbilstošāko sociālās nevienlīdzības mazināšanas risinājumu izstrādes.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Pilnībā atbalstām to, ka sociālā nevienlīdzība sabiedrībā ir jāmazina, taču izstrādātais piedāvājums par diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu saskaņā ar ekspertu veikto analīzi un aprēķiniem nepalīdz risināt finansiālo situāciju mājsaimniecībām, kuras ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam. Jo īpaši ir runa par ģimenēm ar vairākiem bērniem. Turklāt vienlaikus, faktiski uzliekot lielāku nodokli augstākām algām, šādā veidā valsts pateiktu, ka augstas algas tai nav vēlamas un vajadzīgas. Šādam modelim nevaram piekrist, tādēļ kopīgi ar sociālajiem partneriem turpināsim darbu pie efektīvāka risinājuma izstrādes.”

Sociālie partneri NTSP sēdē arī uzsvēra, ka diferencēšana radītu lielāku administratīvo slogu gan iedzīvotājiem, gan darba devējiem, gan valstij pašai, turklāt – palielinātu ēnu ekonomikas risku, jo lielākas algas maksāt kļūtu neizdevīgāk. L.Meņģelsone uzsvēra, ka pasaulē, tostarp tepat kaimiņos, Igaunijā, ir acīmredzama korelācija – jo vienkāršāka un mazāk komplicēta nodokļu sistēma, jo mazāka ēnu ekonomika. LDDK ģenerāldirektore aicināja valdību un valsts institūcijas izmantot šādu pieeju arī Latvijā.

Tāpat sociālie partneri diskutēja par iespējamu minimālās algas paaugstināšanu, tomēr aicināja šo jautājumu skatīt kopsakarībās ar kopējo tautsaimniecības attīstību. LDDK arī īpaši uzsvēra nepieciešamību minimālās algas apjomu skatīt kontekstā ar Publiskā iepirkuma likumu, jo pērn, kad pēdējoreiz tika paaugstināts minimālās algas apmērs, tika identificēta problēma, ka virknē nozaru (piemēram, telpu uzkopšanas jomā) ir noslēgti ilgtermiņa līgumi ar valsts un pašvaldību institūcijām, taču līguma summa minimālās algas kāpuma dēļ netiek palielināta.

NTSP arī nolēma dibināt Budžeta un nodokļu politikas trīspusējās sadarbības apakšpadomi, kuras diskusiju lokā būs gan 2016.gada un vidēja termiņa valsts budžets, gan ēnu ekonomikas mazināšanas, nodokļu administrēšanas un citi saistīti jautājumi. Šī būs devītā NTSP apakšpadome – jau tagad darbojas astoņas apakšpadomes darba tiesību, reģionālās attīstības, vides, izglītības, veselības aprūpes un citās jomās. Jāatgādina, ka šopavasar, ikgadējās LDDK Biedru kopsapulces laikā atbalstu iniciatīvai par Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes izveidi izteica finanšu ministrs Jānis Reirs.