LDDK: jaunās valdības prioritātes - sekmēt izaugsmi, investīcijas un nodarbinātību

Parādīt saistītās lietas

2016. gada 13.janvārī

Šodien, uzsākot jaunās valdības veidošanas procesu, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kā valdības sociālais partneris nosūtīja atklātu vēstuli Ministru prezidenta kandidātam Mārim Kučinskim par prioritārajiem valdības uzdevumiem – sekmēt izaugsmi, investīcijas un nodarbinātību.

Lai nodrošinātu Latvijas ekonomisko izrāvienu, valdības darbā jāīsteno sekojošas prioritātes: atjaunot un uzturēt aktīvu dialogu ar sociālajiem partneriem; īstenot Nodokļu politikas stratēģiju 2015.-2017.gadam; paātrināt ES struktūrfondu investīcijas, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un līdzsvarotu teritoriālo attīstību.

Latvijas Darba devēju konfederācijas Prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Tikai izmantojot trīspusējo sociālo dialogu, kopā varam nodrošināt kvalitatīvi izstrādātus normatīvos aktus un veidot uzņēmēju un sabiedrības izpratni par politisko iniciatīvu ietekmi uz izaugsmi, investīcijām un nodarbinātību. Kopā ar valdību Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, īstenojot darba ražīguma un efektivitātes paaugstināšanu, strukturālo reformu turpināšanu, produktu un pakalpojumu pievienotās vērtības radīšanu, nodrošinot konkurētspējīgas darbavietas un adekvātu darba samaksu, īstenojot darba devēju un darba ņēmēju interešu sabalansēšanu darba tiesiskajās attiecībās. Sociālais dialogs 2015.gadā, gatavojot valsts budžetu, nav bijis veiksmīgs, jo pieņemtais budžets neatbilst līdzšinējās valdības deklarācijai un Nodokļu politikas stratēģijai 2015.-2017.gadam.”

Šobrīd svarīgi ir izstrādāt vidēja termiņa nodokļu politiku, kas veicina un stimulē tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā, vairo Latvijas konkurētspēju un mazina ēnu ekonomiku. Ir jāievēro Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP2020) definētie principi – valdībai pārdomāti un mērķtiecīgi veicināt ekonomisko attīstību, kas attiecīgi ļaus samazināt nevienlīdzību sabiedrībā, veicinās ilgtspējīgu atalgojuma pieaugumu, kā arī nodrošinās nepieciešamo finansējumu drošībai, izglītībai, veselībai, uzņēmējdarbību atbalstošai, ilgtspējīgai infrastruktūrai un citām stratēģiski nozīmīgām jomām. Ir nepieciešama aktīva un konsekventa valdības rīcība, lai nodrošinātu NAP2020 nosprausto mērķu rādītāju sasniegšanu pārejai uz augstākas pievienotās vērtības ekonomiku.

Pašreizējā situācijā ES struktūrfondi ir būtisks publiskā finansējuma avots, lai veicinātu privātās investīcijas un rosinātu ekonomisko aktivitāti. Tādēļ nedrīkst pieļaut turpmāku aizkavēšanos ar tiesību aktu izstrādi un pieņemšanu, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu ES struktūrfondu investīcijas tautsaimniecībā, infrastruktūrā, pētniecībā un attīstībā.