LDDK neizpratnē, kāpēc Eiropas Komisija pieprasa paskaidrojumus Latvijai par ES fondu izlietojumu darba drošībai un aizsardzība līdzekļu uzņēmumu darbības nodrošināšanai COVID-19 pandēmijas laikā

Parādīt saistītās lietas

2020. gada 11.maijā

Latvijas Darba devēju konfederācija uzsver, ka finansiāls atbalsts drošības pasākumu – individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) – ieviešanai uzņēmumos COVID-19 vīrusa izplatības laikā radītu mazāku negatīvu ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību kopumā, jo nodrošinātu nepārtrauktu uzņēmumu darbību un strādājošo nodarbinātību, ievērojot darba drošības prasības un mazinātu strādājošo saslimstības riskus, ko izraisītu vīrusa uzliesmojums, ja šādi veselības drošības aizsardzības līdzekļi netiktu izmantoti.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Laikus ieviešot nepieciešamos prevencijas pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai uzņēmumos, iespējams nodrošināt ne tikai būtiskos veselības aizsardzības pasākumus uzņēmumu darbiniekiem COVID-19 izplatības mazināšanai, bet arī mazināt negatīvo ietekmi uz nodarbinātību, uzņēmējdarbību un  tautsaimniecību. Individuālo aizsardzības līdzekļu  finansēšana ir samērīga salīdzinājumā ar to iespējamo kaitējumu uzņēmumiem, darbiniekiem un valsts budžetam no dīkstāves un saslimšanas, ko izraisītu vīrusa uzliesmojums, ja šādi veselības drošības līdzekļi netiktu izmantoti”.

LDDK veikusi aprēķinus, kas apliecina, ka izdevumi individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) finansēšanai ir ievērojami zemāki nekā tad, ja uzņēmumos iestātos vīrusa uzliesmojumi. Piemēram, ja vīrusa uzliesmojuma dēļ iestājas dīkstāve, tad valsts darba nodokļos var zaudēt aptuveni 26 EUR par darbinieku, pieņemot, ka vidējā mēnešalga valstī ir aptuveni 1 100€ bruto. Savukārt IAL izmaksas uz vienu darbinieku būtu vidēji 10 EUR dienā atkarībā no komplektācijas, izvēloties starp maskām, respiratoriem vai sejas aizsargiem.

Pēc LDDK aprēķiniem finansējums, kas nepieciešams, lai finansētu individuālo aizsardzības līdzekļus (IAL) atkarībā no to komplektācijas 1 mēnesim ir no 93 līdz 108 miljoni eiro privātā sektora uzņēmumos, galvenokārt vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts, apstrādes rūpniecība, būvniecība, transports un uzglabāšana, bet arī citos sektoros.

Kompensējot vai finansējot izdevumus darbinieku veselība drošības pasākumu ieviešanai uzņēmumos, mazinātos uzņēmumu darbības pārtraukšanas un saslimstības riski, kā arī tādējādi neveidotos tik liela negatīva ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem, ko radītu patēriņa  un iedzīvotāju ienākuma nodokļu kritums un pieaugošās pabalstu izmaksas.

Līdz ar COVID-19 izplatību ir vairākkārt pieaugusi individuālo aizsardzības līdzekļu  (IAL) tirgus cena. Tieši šī problēma ir tā, kas būtiski jau tagad palielina uzņēmuma izmaksas, jo bez attiecīgajiem aizsardzības līdzekļiem uzņēmuma darbība nav iespējama. Turklāt ir ļoti apgrūtinoši IAL nopirkt, jo tie vienkārši nav pieejami. Nepieciešamo IAL trūkums ir daudz bīstamāks faktors un šo izmaksu pieaugums ir nopietnāka problēma.

Tādēļ šobrīd jo īpaši svarīgi ir sniegt atbalstu arī tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri spēj primāri vietējam patēriņam – Latvijas valsts vajadzībām – saražot nepieciešamos aizsardzības līdzekļus, lai veidotu civilās aizsardzības spējas vietējās darba vietās.

Ņemot vērā, ka Eiropas Komisija Latvijai pieprasa paskaidrojumu par ES fondu finansējuma izlietojumu, kas paredzēts krīzes tūlītējai vīrusa seku mazināšanai ekonomikā un veselības aprūpē, kā arī iedzīvotāju un uzņēmumu atbalstam, valdībai būtu steidzīgi jāpieņem lēmums par finansējuma piešķiršanu IAL kompensācijai vai finansēšanai uzņēmumiem un apliecinot, ka ES fondu pārdalītie līdzekļi tiek tērēti atbilstošiem mērķiem – tūlītējai vīrusa seku mazināšanai ekonomikā un veselības aprūpē, cilvēku un uzņēmumu atbalstam.

Informāciju par nepieciešamību prioritāri paredzēt finansējumu darbinieku veselības aizsardzībai, nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai LDDK ir sniegusi gan atbildīgajām nozaru ministrijām, gan Finanšu ministrijas vadītājai koalīcijas sadarbības daba grupai ES fondu jautājumos COVID-19 pandēmijas seku mazināšanai, gan arī Ministru prezidentam. Neskatoties uz to, no Eiropas Komisijas ir saņemta ziņa, ka Latvijas piedāvājumā ES fondu pārdalē COVID-19 pandēmijas seku mazināšanai iztrūkst finansējums prioritāriem darba drošības un aizsardzības, un īslaicīgā darba (angļu val. short time work) ieviešanai uzņēmumos nodarbinātības saglabāšanai.

Papildu informācija

2020.gada 30.marta ES regula 2020/460 (stājās spēkā 2020.gada 1.aprīlī) attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai piesaistītu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu). Regula kā pagaidu pasākumu paredz atbalstu apgrozāmā kapitāla finansēšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. LDDK uzskata, ka regula nodrošina iespēju finansēt nepieciešamos sabiedrības veselībai un ekonomikai būtiskos pasākumus, izmantojot arī ESF līdzekļus. ES regula paredz, ka, lai nekavējoties reaģētu uz sabiedrības veselības krīzes ietekmi, izdevumiem, kas paredzēti darbībām, ar kurām veicina spēju reaģēt uz krīzi, vajadzētu būt attiecināmiem, sākot no 2020. gada 1. februāri. Pēc LDDK pieejamās informācijas citas ES valstis, piemēram, Somija paredz papildu finansējumu EUR 600 miljonu apmērā darba aizsardzības un citu iekārtu un zāļu iegādei.

Jau 2020.gada 2.aprīlī Eiropas Komisija uzsāka jaunu iniciatīvu, kuras mērķis ir pasargāt koronavīrusa krīzes skartās darbavietas un strādājošos: pagaidu atbalsta iniciatīva bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE). SURE iniciatīva dalībvalstīm sniegtu finansiālu atbalstu ar labvēlīgiem nosacījumiem piešķirtus aizdevumus. Šie aizdevumi palīdzētu dalībvalstīm segt izmaksas par valsts saīsināta darbalaika shēmām — publiskas programmas, kuru ietvaros uzņēmumos strādājošajiem ir samazināts darbalaiks, bet darbinieki saņemtu ienākumu atbalstu.