LDDK piedāvā ieteikumus – kā attīstīt uzņēmējdarbību ES reģionos

Parādīt saistītās lietas

2015. gada 10.jūlijā

Ar ES struktūrfondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda projekta finansiālu atbalstu šī gada sākumā tika veikts pētījums par uzņēmējdarbības vidi Latvijas reģionos. Pētījumā kopumā aptaujāti un intervēti vairāk kā 1000 uzņēmēji un rezultātā iegūts detalizēts viedoklis par nepieciešamajiem uzlabojumiem tautsaimniecībās un uzņēmējdarbības attīstībā reģionos.

Tautsaimniecībā Latvijā kopumā un arī reģionos pēdējos gados vērojama lēna, bet stabila izaugsme, tomēr ir izteiktas atšķirības starp uzņēmējdarbības attīstību Latvijas reģionos. Atšķirības atspoguļojas arī darbavietu, iekšzemes kopprodukta (IKP) un citos rādītājos. Proti, Rīgā un Pierīgā ir divas trešdaļas no visām aizņemtām darbavietām un attiecīgi arī divas trešdaļas no saražotā IKP. Pozitīvi vērtējams, ka Rīga pēc IKP rādītāja uz vienu iedzīvotāju 2014.gadā ir pārsniegusi ES vidējo līmeni – 105%, kamēr Latvijas reģioni ir ES nabadzīgāko dalībvalstu līmenī vai krietni zem tā, Kurzemes reģionam sasniedzot 51% no ES vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju, Zemgales reģionam – 43%, Vidzemes reģionam – 29% un Latgales reģionam – 36%.

Kaut arī Latvijas tautsaimniecības mērogi ir salīdzinoši nelieli, LDDK ierosina atsevišķu Latvijas reģionu attīstību vērtēt kā būtisku Latvijas izaugsmes sastāvdaļu. Visos Latvijas reģionos izaicinājumi ir sekojoši: demogrāfiskās attīstības tendences (samazinās cilvēku skaits darba tirgū un depopulācija Latvijas reģionos), tautsaimniecības salīdzinoši vājā starptautiskā konkurētspēja, starptautiskās politiski ekonomiskās situācijas maiņa un Latvijas eksporta iespēju izmaiņas un sekojoši arī ietekme uz Latvijas ekonomikas tālākās izaugsmes tempiem.

Balstoties uz pētījuma rezultātiem, kas ietver būtiskākās uzņēmēju izteiktās vajadzības un nepieciešamos attīstības virzienus Latvijas reģionos, LDDK ir izstrādājusi rekomendācijas rīcībpolititikas veidotājiem Latvijā un ES uzņēmējdarbības attīstībai:

  • Nodrošināt prognozējamu uzņēmējdarbības vidi ilgtermiņā;
  • Konkurētspējas nodrošināšanu balstīt tehnoloģiju attīstīšanā, ražošanas efektivitātes uzlabošanā un inovācijās;
  • Attīstīt infrastruktūras pieejamību reģionos;
  • Sekmēt pietiekamu kvalificēta darbaspēka piedāvājumu;
  • Mainīt publiskās pārvaldes attieksmi pret uzņēmējdarbību;
  • Nostiprināt un attīstīt sociālo dialogu un partnerību reģionos.

Starptautiskās konferences par uzņēmējdarbību diskusijās atzīts, ka Eiropas kopējā konkurētspēja ir tieši atkarīga no ikviena tās reģiona un dalībvalsts konkurētspējas, un tās straujāks pieaugums nav iespējams apstākļos, kad valstu ekonomiskās attīstības līmeņi ir tik ļoti atšķirīgi kā patlaban. Piemēram, Luksemburgas IKP uz vienu iedzīvotāju ir 263% no ES vidējā, bet Latvijā kopumā – vien 64% no ES vidējā rādītāja. Lai arī Latvija, tāpat kā virkne citu valstu, jau vairāk nekā desmit gadus ir ES dalībvalsts, tomēr, neskatoties uz īstenoto konverģences politiku, reģionu un dalībvalstu attīstības līmeņa izlīdzināšanās nav notikusi tādā mērā, kā tas būtu nepieciešams, lai nodrošinātu līdzsvarotu izaugsmi un Eiropas pilnvērtīgu konkurētspēju globālā mērogā.

Viens no blakusefektiem nelīdzsvarotai reģionu attīstībai ir darbaspēka neproporcionāli lielā aizplūšana no mazāk attīstītajām ES valstīm un reģioniem, kas ir veicinājusi mazāk attīstīto Eiropas valstu un to reģionu depopulāciju. Proti, ja iekšējā darbaspēka mobilitāte starp dalībvalstīm ES vidēji ir 2-3% no aktīvā darbaspēka, tad darbaspēka aizplūšana no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm ir aptuveni 10% robežās. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda 2015.gada aprēķiniem Latvija migrācijas rezultātā ir zaudējuši 15% darbaspēka.

Darbaspēka aizplūšana šādos mērogos apdraud dalībvalstu un reģionu rūpniecības, pakalpojumu un lauksaimniecības sektoru attīstību, kā arī to starptautisko konkurētspēju. Vienīgi īstenojot konverģences pasākumus sociāli ekonomiskajā izlīdzināšanā starp ES valstīm un reģioniem, ir iespējams nodrošināt nodarbinātību, izaugsmi un līdzsvarotu sociāli ekonomisko attīstību visās ES dalībvalstīs un tās atsevišķajos reģionos.

Saistībā ar ES 2020 stratēģijas mērķu pārskatu, LDDK rosina mērīt atsevišķu valstu konkurētspēju iepretim ES kopējai konkurētspējai un noteikt konverģences mērķus starp mazāk un vairāk attīstītajām ES dalībvalstīm un to reģioniem, lai atbalstītu Līgumā par ES darbību noteikto kopēju uzdevumu –veicināt dalībvalstu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un solidaritāti – sasniegšanu. Tāpēc arī starptautiskās konferences ietvaros prezentējās rekomendācijās ES un ikvienas tās dalībvalsts lēmumu pieņēmējiem tiek prasīta:

  • iespējami drīzāka mērķtiecīga reģionu un dalībvalstu konverģences pasākumu ieviešana, izmantojot visus pieejamos finanšu, nefinanšu, savstarpējās sadarbības veicināšanas, sociālā dialoga un citus mehānismus;
  • sistemātiska pašvaldību un uzņēmējdarbības vides sadarbības veicināšana;
  • visu pieejamo finanšu un nefinanšu instrumentu pielietošana uzņēmējdarbības stimulēšanai ikvienā ES un katras tās dalībvalsts reģionā;
  • teritoriju specializācijas un savstarpējās sadarbības dimensiju, sociālā dialoga stiprināšanu reģionālā un vietējā līmenī;
  • specializācijai atbilstoša kvalificēta darbaspēka pieejamības nodrošināšana.