LDDK: svarīgi ne tikai plānot, bet arī ticēt

Parādīt saistītās lietas

2018. gada 09.janvārī

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadība un Ministru prezidents Māris Kučinskis šī gada pirmajā tikšanās reizē pauda, ka plāns 2018. gada nozīmīgākajiem darbiem ir sagatavots, taču tā realizēšanai svarīga ir gan rīcība, gan ticība veiksmīgam darba rezultātam.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs tikšanās laikā uzsvēra, ka visi tautsaimniecības attīstībai nozīmīgākie jautājumi jāizskata ciešā dialogā starp valdības un sociālo partneru pārstāvjiem. Tikai kopējās diskusijās un lēmumu pieņemšanas procesā iespējams rast labākos risinājumus Latvijas konkurētspējas un uzņēmējdarbības attīstības uzlabošanai. Svarīgi, lai valstī būtu nodrošināts sociālais miers, politiskā un ekonomiskā stabilitāte, un sociālais dialogs ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā to panākt. Tādēļ arī 2018. gadā jāturpina stiprināt Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) un NTSP apakšpadomju loma stratēģisko mērķu sasniegšanai.”

LDDK atzinīgi vērtē Ministra prezidenta M.Kučinska valdības paveikto darbu 2017. gadā, īstenojot Valdības rīcības plānu, kā arī sekojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam (NAP2020) noteiktajiem mērķiem.

 “Virzoties uz vienotu mērķi – ekonomisko izaugsmi 5% gadā, finansējuma pieaugumu pētniecībai par 2% no IKP, kā arī apstrādes rūpniecības daļas palielināšanos no IKP 20%, Latvijai ir iespējams pietuvoties Eiropas Savienības vidējam labklājības līmenim, kā arī uzlabot izglītības un veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti,” uzsver LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Pārrunājot būtiskākos turpmākās sadarbības jautājumus, abas puses atzina, ka prioritātes 2018.gadā būs iesāktās reformas valsts pārvaldē, lai paaugstinātu publiskās pārvaldes darbības efektivitāti un to sniegto pakalpojumu kvalitāti, nepalielinot valsts budžeta izdevumus. Tāpat valsts pārvaldes reformas ietvaros nepieciešams nodrošināt ciešāku sadarbību starp valdību un pašvaldībām stratēģisko mērķu sasniegšanai, reģionālo atšķirību mazināšanai un investīcijām labvēlīga klimata nodrošināšanai.

Atzīstot Latvijas nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju, emigrāciju un depopulāciju reģionos, jārod risinājumi augstākas pievienotās vērtības nozaru attīstības stimulēšanai, lai sabalansētu atalgojuma pieaugumu un produktivitātes celšanu. Šajā kontekstā nozīmīgu lomu ieņem nozaru koplīgumi, jo to ietvaros darba devējiem un darba ņēmējiem ir iespēja vienoties par būtiskiem darba apstākļiem.