LDDK un nākamā finanšu ministre D.Reizniece-Ozola vienojas par nodokļu politikas reformu (VIDEO)

Parādīt saistītās lietas

2016. gada 10.februārī

Šodien tikšanās laikā valdības sociālais partneris – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un nākamā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola vienojas par uzdevumiem tautsaimniecības attīstības veicināšanai nodokļu politikas kontekstā, Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes stiprināšanu un Eiropas strukturālo un investīciju fondu programmu pieejamības nodrošināšanu un efektīvu ieviešanu.

Latvijas Darba devēju konfederācijas Prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Valdības sociālajam partnerim – LDDK un Finanšu ministrijai, strādājot pie nākamā gada budžeta, svarīgi koncentrēties uz vidēja termiņa nodokļu politikas izstrādi, reformējot nodokļu sistēmu ar uzdevumu sasniegt tādus tautsaimniecības attīstībai būtiskus mērķus, kā palielināt augsti apmaksātas darbavietas, mazināt ēnu ekonomiku, piesaistīt investorus, veicināt produktivitāti un eksportu, mazināt administratīvo slogu īpaši mazajam biznesam, stiprināt uzņēmumu ilgtspēju un radīt motivāciju pašvaldībām veicināt uzņēmējdarbības attīstību savās teritorijās.”

Finanšu ministra amata kandidāte Dana Reizniece-Ozola: “Finanšu ministrija sadarbībā ar sociālajiem partneriem plāno uzsākt darbu pie nodokļu politikas stratēģijas izstrādes jau gada pirmajā pusē. Svarīgi ir koncentrēties uz nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz patēriņu. Darba devēju atbalsts ir īpaši svarīgs, lai veidotu tādu budžetu, kas atbalsta tautsaimniecības izaugsmi.”

LDDK aicina valdību strādāt, lai nodrošinātu sekojošu rādītāju sasniegšanu 2017.gadā:

  1. sasniegt IKP uz iedzīvotāju (pēc pirktspējas paritātes) 70% no ES-28 vidējā rādītāja (šobrīd Latvijā – 64%, Lietuvā – 75%, Igaunijā – 76%);
  2. sasniegt 17. vietu uzņēmējdarbības vides uzlabošanas novērtējuma Doing Business reitingā 189 valstu konkurencē un salīdzinājumā ar Baltijas jūras reģiona valstīm;
  3. sasniegt 38. vietu konkurētspējas novērtējumā Globālās konkurētspējas ziņojumā 144 pasaules valstu ekonomiku konkurencē un salīdzinājumā ar Baltijas jūras reģiona valstīm;
  4. samazināt ienākumu nevienlīdzību summārais ienākumu nevienlīdzības indeksā (S80/S20) no 6.5 uz 5.4;
  5. nodrošināt darbaspēka produktivitātes kāpumu katru gadu, sasniedzot produktivitāti uz vienu apstrādes rūpniecībā nodarbināto vismaz 24 000 eur faktiskajās cenās;
  6. nodrošināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā 1,2% no IKP;
  7. radīt nepieciešamos priekšnoteikumus kredītportfeļa ikgadējam pieaugumam;
  8. palielināt nodarbinātības līmeni, sasniedzot 73% no iedzīvotājiem vecuma grupā no 20 – 64 gadiem, radot nepieciešamos priekšnoteikumus kvalitatīvu darba vietu izveidei un reģionālā bezdarba mazināšanai.