Nozaru ģenerālvienošanās noslēgšana Latvijā

Parādīt saistītās lietas

2017. gada 29.septembrī

projekts

Minimālā vai vidējā darba alga nozarē, darba apstākļu standarts, strīdu risināšanas kārtība – tie ir tikai daži no jautājumiem, kurus vairākās industriāli attīstītās Eiropas Savienības valstīs jau gadiem nozares risina, neiesaistot valsts pārvaldi vai citas publiskā sektora institūcijas. Nepieciešama vien darba devēju organizāciju un nozares arodbiedrības vēlme un gatavība sadarboties, sociālā dialoga ceļā vienojoties par sadarbības pamatprincipiem, kurus attiecīgi ievēro visi nozarē strādājošie. Nozaru sociālais dialogs ilgtermiņā ļauj novērst sociālo dempingu, mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, veicina vienlīdzību uzņēmējdarbības un darba vidē.

Sociālo dialogu nozaru ietvaros iniciē un īsteno nozares darba devēju un darba ņēmēju organizācijas. Šī līmeņa sociālajam dialogam ir zināmas priekšrocības — sarunu procesā var tikt ņemti vērā makroekonomiskie apsvērumi, nozares kopīgie apstākļi un vide, sekojoši veidojot solidaritāti nozares ietvaros.

Nozaru sociālais dialogs Latvijā šobrīd ir mazattīstīts. Lai gan tam ir liels potenciāls uzlabot nozaru darba un uzņēmējdarbības vidi kopumā, līdz šim bijuši tikai nedaudzi nozaru sociālā dialoga mēģinājumi. Turklāt tie parasti notikuši publiskajā sektorā (piemēram, izglītības jomā, veselības aprūpē). Valsts sektorā ir labāk organizēti gan darba devēji (valsts un pašvaldību iestādes), gan arodbiedrības, kamēr privātajā sektorā darba devēji nereti ir rezervēti pret darbinieku apvienošanos un ilgtermiņa sociālajām saistībām.

Nozaru sociālo dialogu Latvijā reglamentē Darba likums, kas nosaka nozaru ģenerālvienošanās noslēgšanas nosacījumus, darba devēju organizācijām vienojoties ar darba ņēmēju organizācijām. Būtisks aspekts ģenerālvienošanās noslēgšanā ir nozaru organizāciju pārstāvniecības tiecībām, proti, ņemot vērā, ka ģenerālvienošanās ir saistoša visiem konkrētajā nozarē strādājošajiem, organizācijām jāpārstāv lielākā daļa nozarē strādājošo skaitu valstī.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore, Līga Meņģelsone: “Kaut arī sociālais dialogs faktiski Latvijā pastāv jau 20 gadu, līdz šim īstenotās aktivitātes nozaru līmenī var uzskatīt vien par atsevišķiem mēģinājumiem un eksperimentiem šajā jomā. Taču realitātē vēl aizvien sociālā dialoga puses – darba devēji, darba ņēmēji un valsts pārvalde – viena otrai līdz galam neuzticas un neredz, ka labi domātas vienošanās īstenotos reālos darba vides, sociālo jautājumu un valsts ekonomiskās izaugsmes uzlabojumos. Tādēļ nepieciešams veicināt sociālo dialogu valsts līmenī, attīstot nozaru ģenerālvienošanās slēgšanas praksi, proti – strādāt pie biznesa vides uzlabojumiem, lai sadarbības partneri justos droši un uzticētos viens otram. Turklāt valstij būtu nepieciešams izsvērt motivējošu instrumentu, piemēram, nodokļu atvieglojumu piemērošanu tām nozarēm, kas noslēdz ģenerālvienošanos, tādējādi piedaloties nozaru sociālā dialoga attīstībā Latvijā.”

Lai sekmētu nozaru uzņēmējdarbības vides sakārtošanos, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība kopīgi strādā pie nozaru sociālā dialoga rīka aktualizēšanas un aktivizēšanas, īstenojot arī vairākas iniciatīvas un projektus, t.sk., š.g. vasarā tika uzsāktie Eiropas Sociālā fonda projekti (Latvijas Darba devēju konfederācijas projekts “Sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības atbalsta jomā” (Nr. 3.4.2.2/16/I/001)). Vairāk informācijas –http://www.lddk.lv/projekts/sociala-dialoga-attistiba-labaka-tiesiska-regulejuma-izstradei/

Raksts sagatavots, izmantojot Nozaru sociālā dialoga stiprināšanas vadlīnijas (publicēts:http://www.lddk.lv/wp-content/uploads/2014/03/Nozaru-sociala-dialoga-stiprinasanas-vadlinijas1.pdf)