Prakšu pieejamība un kvalitāte Latvijā

Parādīt saistītās lietas

2015. gada 03.jūnijā

LDDK īstenota projekta “Kvalitatīvas prakses darba tirgum” ietvaros no 2014.gada decembra līdz 2015.gada martam tika veikts pētījums par prakšu pieejamību un kvalitāti Latvijā, veicot reprezentatīvu Latvijas uzņēmumu, kā arī portālā prakse.lv reģistrētu jauniešu aptauju. Zemāk apkopoti būtiskākie rezultāti un secinājumi.

Prakšu pieejamība un uzņēmumu ieinteresētība tās nodrošināt

 

 

Aptuveni puse jauniešu savu prakses vietu atrod uzreiz (ar radinieku, draugu vai paziņu palīdzību), bet tie, kuri interesējas vairākās vietās, vidēji apzina 10 dažādus uzņēmumus vai iestādes, pirms atrod prakses vietu.

44% Latvijas uzņēmēju nekad nav nodrošinājuši prakses vietas (izteikti – pakalpojumu nozares). 42% ir ņēmuši praktikantus pēdējo piecu gadu laikā (izteikti – ražošanas jomā strādājošie), bet vēl 13% – senāk (izteikti – būvniecības nozare). Vidēji viens uzņēmums praksē pēdējo piecu gadu laikā pieņēmis 4,6 audzēkņus. Visbiežāk uzņēmumi vienlaicīgi pieņēmuši praksē 1-3 praktikantus.

prakses 1

Lai gan kopumā 55% Latvijas uzņēmumu ir pieredze prakses vietu nodrošināšanā, nodrošināt prakses vietas tuvākā gada laikā ir ieinteresēti tikai trešā daļa Latvijas uzņēmumu. Jāuzsver – tas ir mazāk, nekā prakses vietas nodrošinošo uzņēmumu īpatsvars pēdējo 5 gadu laikā (42%). Tas liecina, ka prakšu sistēmā iesaistīties gatavo uzņēmumu skaits kopumā sarūk (to, kuri gatavi iesaistīties, ir mazāk, nekā to, kuri no prakšu sistēmas ir izstājušies vai vēlas izstāties).

Lai gan katrs desmitais no tiem uzņēmumiem, kuri prakses vietas nekad nav nodrošinājuši, būtu ieinteresēti to darīt tuvākā gada laikā, tādējādi veidojot pieaugumu prakses nodrošināto uzņēmumu skaitā, vienlaikus 40% no tiem uzņēmumiem, kuri ir prakses nodrošinājuši pēdējo piecu gadu laikā, nevēlas to turpināt darīt, tādejādi kopējo prakšu uzņēmumu skaitu tomēr samazinot – attiecīgi, prakses sistēmā iesaistīto uzņēmumu īpatsvara palielināšana ir liels izaicinājums.

Tie uzņēmumi, kuriem ir pieredze prakses vietu nodrošināšanā, bet kuri nevēlas to turpināt darīt, kā iemeslu visbiežāk min laika trūkumu uzņēmuma darbiniekiem mācīt praktikantus. Uzņēmumi bez prakšu nodrošināšans pieredzes: nav prakses vietu vai šādu iespēju nav apsvēruši.

Kā nepieciešamus uzlabojumus prakšu sistēmā Latvijā uzņēmēji iesaka: finansēt uzņēmējiem praktikantu mācīšanā ieguldīto laiku un cilvēkresursus, maksāt jauniešiem stipendijas par prakses laiku, pagarināt prakses ilgumu, apmācību programmu/saturu izstrādāt mācību iestādei kopīgi ar konkrēto uzņēmumu, uzlabot jauniešu motivāciju un ieinteresētību veikt praksi jēgpilni, nevis tikai formāli.

Prakšu kvalitāte

 

 

Prakses ietvaros vidēji 57% no kopējā prakses laika jaunieši veic kvalificētu darbu (pēc pašnovērtējuma), 31% no kopējā laika tiek veikts mazkvalificēts darbs, savukārt vidēji 22% laika tiek veltīts mācībām.

Katrs ceturtais praktikants par savu darbu, kas tika veikts prakses laikā, ir saņēmis vai saņem atalgojumu, kamēr vairākums praksi veic bez atalgojuma. To vidū, kuri saņem atalgojumu, vidējais atalgojuma apmērs ir 273,60 EUR mēnesī.

Vairākums (63%) to jauniešu, kuri šobrīd ir praksē, vēlētos palikt strādāt uzņēmumā vai iestādē, kurā praktizējas. Tai pat laikā salīdzinoši liels – 37% – ir arī to īpatsvars, kuri apgalvo, ka nevēlētos turpināt strādāt savā prakses vietā. Kā iemeslus, kādēļ nevēlas turpināt darbu prakses vietā, jaunieši salīdzinoši visbiežāk norādījuši: izaugsmes iespēju trūkums, intereses trūkums par konkrēto profesiju un darbības jomu, konkrētās darbavietas personīga nepatika, kā arī pārāk mazais atalgojums.

Lai gan šobrīd praksē ejošo jauniešu vidū lielākā daļa (63%) vēlētos palikt strādāt savā prakses vietā, reālais to jauniešu īpatsvars, kuri pēc prakses paliek strādāt tai pašā vietā, ir tikai 25%.

Izieta mācību prakse ir vidēji svarīgs faktors jaunu darbinieku rekrutācijā – 22% uzņēmēju norāda, ka ņem vērā, vai potenciālais darbinieks ir izgājis praksi. Tai pat laikā daudz svarīgāki ir tādi faktori kā iepriekšējā darba pieredze (77%; attiecīgi var secināt, ka uzņēmumi praksi neuzskata par alternatīvu darba pieredzei), iegūtā izglītība (50%), atsauksmes no citiem darba devējiem (49%) un svešvalodu zināšanas (37%).

Nepieciešamie uzlabojumi prakšu sistēmā

 

 

Latvijā darba devējiem ir ļoti dažādas stratēģijas attiecībā uz praksēm: ir darba devēji, kas izmanto prakses sistēmu, lai atrastu nākotnes darbiniekus un veiktu viņu sākotnējo mācīšanu (līdz ar to vairāk ieguldot viņu mācīšanā, cerot atgūt caur praktikantu kā nākotnes darbinieku produktivitāti vēlāk), bet ir arī darba devēji, kas praktikantos saskata lēta darbaspēka potenciālu un maksimizē savus ieguvumus nevis ilgtermiņa periodā, bet jau prakses laikā. Jebkurā gadījumā darba devēji analizē situāciju un darbojas savās interesēs. Prakšu sistēmas tautsaimnieciski nozīmīgākais aspekts ir mācību rezultātā radītais cilvēkkapiltāla pieaugums. Lai to veicinātu, pētījuma autori iesaka vairākus risinājumus:

  • Subsīdijām, ja tādas tiktu ieviestas darba devējiem, būtu jānodrošina nevis izdevīgāka situācija daļai uzņēmumu, bet jāveicina kvalitatīvi mācību rezultāti.
  • Noteikt praktikantiem minimālo maksājamo atalgojumu, kas varētu būt arī mazāks par minimālo algu valstī.
  • Izvērtēt iespējas nozaru un profesiju ietvaros sertificēt uzņēmumus, kuri var apmācīt praktikantus, noteikt mācību programmas un ar eksāmenu palīdzību pārbaudīt, ko praktikanti prakses laikā apguvuši, ar nosacījumu, ka šī priekšlikuma virzītāji ir paši nozares uzņēmumi, nevis valsts vai izglītības iestādes.
  • Paplašināt prakses iespējas un dot praktikantiem vairāk iespēju kontrolēt savu mācību procesu, piemēram, novērtējot prakšu kvalitāti pēc www.internsgopro.com parauga.