Sociālie partneri uzsāk tikšanās ar Saeimas frakcijām par nākamā gada valsts budžetu

Parādīt saistītās lietas

2015. gada 10.septembrī

Saskaņā ar secinājumiem, kas tika pausti pēc 30. augusta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdes, sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – šonedēļ uzsāka tikšanās ar Saeimā pārstāvētajām politisko partiju frakcijām, lai skaidrotu savu nostāju valsts budžeta 2016. gadam izstrādes jautājumos. Pirmā tikšanās notika ar Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātiem, kuri tās noslēgumā atzina, ka virkne sociālo partneru iebildumu ir pamatoti un liek izskatīt iespēju par budžeta pārstrādāšanu. Jau iepriekš vairākkārt ziņots, ka pašreizējais Ministru kabineta izstrādātais un apstiprinātais valsts budžeta projekts no tautsaimniecības viedokļa ir nepārdomāts un nesaskan ar kopīgo valsts ilgtermiņa politiku, kā arī ir pretrunā ar virkni likumu un dokumentu, kas pieņemti iepriekš, vienojoties ar valdības sociālajiem partneriem.

Sociālie partneri atgādina, ka iebilst pret Finanšu ministrijas piedāvājumu 2016. gadā nesamazināt IIN likmi, kā arī ieviest jaunu – solidaritātes nodokli, jo tas ir klajā pretrunā ar nepieciešamību veicināt tautsaimniecības konkurētspēju un virzību uz augstākas pievienotās vērtības ekonomiku. Tāpat sociālie partneri iebilst pret Finanšu ministrijas projektu ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, jo pašreizējā piedāvājumā tas palielina nevienlīdzību mājsaimniecībām ar augstu un zemu nabadzības risku, samazina strādājošo ikmēneša ienākumus un rada administratīvo slogu gan valsts institūcijām, gan iedzīvotājiem.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Vēlamies uzsvērt, ka valdība bija apņēmusies nodrošināt prognozējamu nodokļu politiku, veicināt nodokļu iekasējamību un vienkāršot nodokļu sistēmu kopumā, tādējādi palielinot nodokļu ieņēmumus, kā arī apņēmusies ievērot likumā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājumu par vienu procentpunktu 2016. gadā, neieviest jaunus nodokļu objektus un pieļaut izmaiņas nodokļu likmēs tikai tad, ja tiek ievērots nosacījums pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu. Nepildot pieņemtos likumus un vienošanās, valdība rada sliktu precedentu un nevairo sabiedrības uzticību politiķiem. Ir vairākas konkrētas iestrādes – Nodokļu politikas stratēģija 2015.–2017. gadam, Fiskālās disciplīnas likums, Nacionālās attīstības plāns, – kas jāņem vērā, veidojot budžetu, tomēr patlaban neredzam, ka šie dokumenti būtu ņemti vērā.”

Sociālie partneri uzskata, ka valdības priekšlikumi negatīvi ietekmēs Latvijas konkurētspēju starp Baltijas valstīm. Pašlaik īstenotā finanšu politika lielā mērā veido neprognozējamu uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Darba devēji uzsver, ka uzņēmēju pretnostatīšana citām sabiedrības grupām neveicina tautsaimniecības attīstību un valsts labklājības līmeņa paaugstināšanos.