Rīgā tiek meklēti risinājumi efektīvākai sociālo partneru līdzdalībai Eiropas un nacionāla līmeņa politikas izstrādē un īstenošanā

Parādīt saistītās lietas

2015. gada 31.martā

Sekmīgs sociālais dialogs ir ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības un kvalitatīvu darbavietu radīšanas stūrakmens – tā šodien Rīgā notiekošajā sociālo partneru forumā uzsvēra gan Eiropas Savienības iestāžu un Latvijas valdības pārstāvji, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), citu Eiropas valstu darba devēju organizāciju un arodbiedrību vadītāji, kā arī ES līmeņa sociālie partneri.

Sociālo partneru foruma atklāšanā Ministru prezidente Laimdota Straujuma norādīja: „Eiropas ekonomikas uzlabošanā un investīciju, jo īpaši privāto investīciju, mobilizēšanā, kā arī aktuālo izaicinājumu risināšanā svarīga ir sociālo partneru pilnvērtīga iesaistīšanās politikas veidošanā un īstenošanā. Bet pilnvērtīga iesaistīšanās nozīmē arī atbildības uzņemšanos. Turklāt – ne tikai par sevis pārstāvēto nozari vai sabiedrības daļu, bet arī par sabiedrības un ekonomikas attīstību kopumā.”

Eiropas Komisijas Viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka foruma tematika – ekonomiskās izaugsmes veicināšana un darbavietu radīšana tiklab Latvijā, kā visā Eiropas Savienībā – precīzi saskan ar Eiropas Komisijas dienaskārtību šajā periodā. „Pagājušā gada nogalē Komisija definēja trīs politikas plānošanas prioritātes – investīciju veicināšana, strukturālo reformu īstenošana un fiskālās atbildības saglabāšana. Ikviena šī mērķa sasniegšanā izšķiroša ir sociālo partneru loma un atbalsts. Esmu gandarīts, ka LDDK un LBAS vienmēr ir demonstrējušas gatavību un atvērtību rīkoties kopējā mērķa labā, tādēļ šodien vēlos iedrošināt Latvijas partnerus dalīties savā unikālajā pieredzē un konstruktīvajā pieejā ar kolēģiem visā Eiropā,” aicināja V.Dombrovskis.

Sociālo partneru foruma ietvaros šodien paredzēts izskatīt rekomendācijas starptautiskā, Eiropas, nacionālā un lokālā līmeņa lēmumu pieņēmējiem, lai veicinātu plašāku sociālā dialoga mehānismu pielietojumu visos līmeņos, kā arī – nozaru un uzņēmumu līmenī. Jāpiebilst, ka rekomendācijas tiks iesniegtas Eiropas Komisijai, Latvijas prezidentūrai ES Padomē, kā arī LR labklājības ministram Uldim Augulim, kurš šodienas foruma laikā publiski apsolīja tās prezentēt ES nodarbinātības un sociālo lietu ministru neformālās sanāksmes dalībniekiem šā gada 21. un 22.aprīlī.

Akcentējot darba devēju ieinteresētību sekmīga sociālā dialoga īstenošanā, LDDK Prezidents Vitālijs Gavrilovs uzsvēra: „Uzņēmēji nevar atļauties domāt pusgada vai gada kategorijās. Trīs gadi ir minimums, un tādu vēlamies redzēt arī politiķu darbu – domāt vismaz vairāku gadu perspektīvā. Ne tikai domāt – bet rīkoties un nospraust konkrētus, izmērāmus mērķus, ko īstermiņa, vidējā un ilgtermiņā vēlamies sasniegt. Politiķi no šādu mērķu izvirzīšanas ierasti baidās, taču – cita ceļa, kā kaut ko sasniegt nav! LDDK pieredze liecina, ka mērķu un precīzu to sasniegšanai veicamo uzdevumu definēšana ir vienīgais efektīvais darbības modelis, un tā ieviešanā visos līmeņos esam gatavi dalīties un palīdzēt.”

Savukārt LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers norādīja: „Latvijā ir izveidots ļoti labs sociālā dialoga modelis. Taču gan valdībai, gan arī sociālajiem partneriem ir kopīgi jādomā par to, kā uzlabot esošo situāciju, kā iedzīvināt jaunas tradīcijas un metodes, lai sociālā dialoga gala rezultāts būtu ar pozitīvu zīmi. Tas jādara ne tikai Latvijā, bet lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu.”

Foruma dalībnieki arī akcentēja būtiskākās domstarpības sociālo partneru vidū, kuru dēļ kavējas sociālo partneru darba programmas pieņemšana ES līmenī. To vidū ir diskusija par autonomā sociālā dialoga veicināšanu darba devēju un darba ņēmēju starpā pretstatā lielākai publiskās pārvaldes iesaistei sociālajā dialogā. Darba devēji atbalsta lielāku autonomiju, dodot iespēju partneriem pašiem vienoties par aktuālo problēmjautājumu risinājumiem, bet arodbiedrības vēlas lielāku formālu kontroli pār sociālā dialoga ietvaros panāktajām vienošanām un to izpildi.

Tāpat sociālie partneri uzsvēra, ka vājākais sociālā dialoga posms Eiropā un daudzviet arī nacionālā līmenī ir nozaru sociālais dialogs, kas ietver nozaru ģenerālvienošanos panākšanu par vienotiem spēles noteikumiem darba vides, atalgojuma u.c. jomās. Jāatzīst, ka arī Latvijā pagaidām vismazāk attīstītais sociālais dialogs ir tieši nozaru līmenī, tomēr LDDK un LBAS pēdējos gados strādājušas, lai popularizētu atsevišķu nozaru labo praksi un veicinātu tās pārņemšanu arī citās tautsaimniecības nozarēs.