Šogad valdībā varētu skatīt konceptuālu virzienu darba vidē balstītu mācību ieviešanai augstskolās

Parādīt saistītās lietas

2020. gada 11.jūnijā

Šī gada laikā plānots izstrādāt konceptuālu virzienu darba vidē balstītu (DVB) mācību ieviešanai augstākajā izglītībā, ko nodot skatīšanai Ministru kabinetā, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) diskusijā “Darba vidē balstītas mācības augstākajā izglītībā” sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone.

Jansone uzsvēra, ka arī šobrīd augstākajā izglītībā pastāv DVB elementi, tomēr viņa saskata iespēju to attīstīt tālāk. Viņa minēja, ka jau tagad izveidots pilotprojekts DVB mācībām, proti, jauno skolotāju sagatavošanas programma “Mācītspēks”. Atkarībā no tā, kā sekmēsies šīs programmas īstenošana arī Labklājības ministrija apsverot iespēju ieviest ko līdzīgu sociālo darbinieku sagatavošanā.

Pēc viņas sacītā, varianti kā DVB pieeju nostiprināt studiju programmās ir jāizdiskutē ar augstskolām, taču līdzšinējās sarunās esot konstatēts, ka apjoms, kas īstenojams DVB mācībās var atšķirties no studiju līmeņa un profesijas. Tāpat vēl jāapzina, cik gatava industrija ir līdzdarboties.

“DVB mācības nav tikai prakse, tas ir daudz nopietnāk. Jā, tas ir virziens, kurā jāiet, bet kvalitātes jautājums un tas vai darba vidē students iemācīties visas vajadzīgās lietas ir būtiski jāizsver,” pauda IZM pārstāve.

Viņa rosināja, ka, strādājot pie Ministru kabineta noteikumiem, varētu iekļaut to, ka šī pieeja varētu būt elastīga, nodefinējot pamatatšķirības starp praksi un DVB mācībām. Vienlaikus Jansone akcentēja, ka DVB mācību ieviešana augstākajā izglītībā ir jāizrunā ar augstskolām, lai neuzliktu tām neizpildāmus standartus un motivētu tās izvēlēties šādu pieeju.

Arī Rīgas Tehniskās universitātes attīstības prorektors Artūrs Zeps skaidroja, ka uz DVB mācību ieviešanu skatītos piesardzīgi, tomēr pozitīvi vērtē to, ka industrija paudusi gatavību iesaistīties un domāt, kā nosegt akadēmisko pusi.

Pēc viņa paustā, augstskolām ir svarīgi, ka studiju kursus tiešām spētu realizēt darba vidē, taču būtisks jautājums ir šo pasniedzēju jeb uzņēmēju kvalifikācija. Zeps skaidroja, ka universitātēs 65% mācībspēku jābūt ar doktora grādu, un, viņaprāt, šis aspekts varētu ietekmēt DVB mācību ieviešanu. Vienlaikus Zeps uzsvēra, ka skaidri jānodefinē studiju procesā sasniedzamie rezultāti un jāparedz iespēja augstskolām sekot līdzi mācību procesam, un pārliecināties par tā kvalitāti, jo augstskola ir tā, kas izdod studentam diplomu, kā arī ir atbildīga par studiju saturu.

Zeps kopumā pauda atbalstu šādai iniciatīvai un uzsvēra, ka jālūko, kā šo īstenot soli pa solim. Viņš piedāvāja sākumā izmēģināt DVB mācības vienā vai divos kursos, lai redzētu, kā šis realitātē strādātu.

Arī Latvijas Neatkarīgo Mežizstrādātāju Asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts minēja, ka ieviešot DVB mācības augstākajā izglītībā, nepieciešams precīzi sadalīt lomas jeb to, kas ir uzņēmuma kompetencē un kas paliek augstskolas kompetencē.

Diskusijā tika norādīts, ka LDDK veiktā aptauja atklājusi, ka DVB mācības atbalsta 95% aptaujāto uzņēmēju, 90% augstskolu un 92% studentu.

Vienlaikus LDDK aptaujā esot iezīmējusies tendence, ka 57% uzņēmēju būtu gatavi darbā pieņemt otrā kursa studentus, savukārt 30% uzņēmēju pauduši gatavību nodarbināt arī pirmā kursa studentus.

Avots: LETA