Somijas profesionālās izglītības sistēma – secinājumi no mācību vizītes

Parādīt saistītās lietas

2016. gada 29.augustā

LDDK sadarbības partnera – Slovēnijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (GZS) īstenota projekta “Darba vidē balstītu apmācību jaunie modeļi” (New WBL) (projekta numurs Project number 562090-EPP-1-2015-1-SI-EPPKA3-PI-FORWARD) ietvaros LDDK Izglītības un nodarbinātības jomas vadītājai Anitai Līcei bija iespēja no 22.08.2016-25.08.2016. apmeklēt Somiju, Pori, lai mācītos par  Somijas profesionālās izglītības sistēmu.

Pieredzes apmaiņas braucienu rīkoja Winnova – salīdzinoši liela profesionālās izglītības iestāde (PII), kas atrodas Somijas R-krasta 5 pilsētās un  piedāvā izglītību jauniešiem un pieaugušajiem. Tā tika izveidota 2010.gadā, apvienojoties vairākām mazākām PII, un tās īpašnieki ir pašvaldības un viena organizācijas: 48% Pori, 27% – Rauma, 12% – Laitila un arī Pieaugušo izglītības apvienība, kas līdz tam organizēja pieaugušo izglītību. Winnovā mācās ap 6000 audzēkņu, no tiem 2000 – pieaugušie.

Galvenie secinājumi no mācību vizītes Somijā:

  • Somijai profesionālo izglītību var iegūt īsākā laikā – 3 gados, taču vienlaicīgi netiek iegūta vidējā vispārējā izglītība, ko pēc izvēles var iegūt paralēli papildus tie, kas vēlas studēt tālāk akadēmiskajās programmās. Arī profesionālās izglītības iegūšana nodrošina tālākas izglītības iespējas politehniskajās augstskolās, līdz ar to akadēmiskā augstākā izglītība nav vienīgā tālākās izglītības iespēja.
  • Somijā ļoti būtiska loma kvalitatīvas profesionālās izglītības nodrošināšanā ir pedagogiem. Pedagogi atbild praktiski par visu izglītības procesu, arī mācībām uzņēmumā. Ņemot vērā Latvijas pieredzi, ir grūti pieņemt to, ka sistēma var darboties ar tik mazu un vienkāršu regulējumu, bez kontroles mehānismiem un detalizētām prasībām. Somijā profesijas standartus aizvieto prasības kvalifikācijām, kurās ir aprakstīti tikai apgūstamie mācību rezultāti. Atbilstošas moduļu tipa mācību programmas izstrādā paši skolotāji, un programmu moduļi lielā mērā sakrīt ar definētajiem mācību rezultātiem. Nav noteiktas prasības – cik % no programmas jābūt teorijai, cik – praksei, par to lemj skolotāji, kas bieži vien teoriju māca darbnīcās kopā ar praksi.
  • Skolas Somijā ir ieinteresētas nodrošināt darba tirgū pieprasītu profesionālo izglītību: skolas saņem papildu finansējumu par nodarbinātiem absolventiem. Lai veicinātu izpratni par darba tirgu, skolas skolotājus sūta praksēs uz uzņēmumiem (4-8 nedēļas). Skolotāji arī regulāri apmeklē praktikantus uzņēmumos, noteiktais minimums ir 2 reizes prakses laikā, bet ir skolotāji, kas to cenšas darīt katru nedēļu. Tam ir paredzēta 1 h/ned./audzēkni no skolotāja darba slodzes. Kopumā skolotāji ieņem ļoti svarīgu lomu skolas – darba devēju sadarbībā, jo viņi ļoti labi pārzin darba tirgu, uzņēmumus, darbojas kā kontaktpersonas. Ja tiek iesaistīts kāds jauns uzņēmums, tad skolotāji (parasti 1-3 dažādu profesionālo priekšmetu skolotāji) brauc vizītē iepazīties un pārrunāt ar vadību un prakšu vadītājiem un izvērtēt, kādu programmas daļu uzņēmumā iespējams iemācīties. Trūkstošās programmas daļas apguve tiek organizēta vai nu citā uzņēmumā, vai skolā, par to atbild skolotājs.
  • Darba devēju organizāciju loma nav tik būtiska kā Vācijā vai citās duālās izglītības sistēmās. Somijā skolas ar nozaru asociācijām sadarbojas abpusējas ieinteresētības gadījumā, piemēram, lai reklamētu pieprasītas izglītības jomas.
  • Pieredzes pārņemšana uz Latviju noteikti ir iespējama attiecībā uz PII absolventu nodarbinātības datu centralizētu apkopošanu, kā arī izmantošanu PII finansēšanā, lai motivētu PII strādāt ar mērķi nodrošināt saikni ar darba tirgu un veicināt absolventu nodarbinātību. Tāpat arī noteikti Latvijā ir ieviešama Somijas pieredze attiecībā uz PII iekšējās kvalitātes vadības sistēmu, kas palīdz pārvaldīt iekšējos procesus, atbildības un informāciju, kā arī pieeja atbalsta nodrošināšanā skolotājiem, tostarp mācību slodzes regulēšana un iespēju nodrošināšana praktizēties nozares uzņēmumos. Apbrīnojama ir Somijas skolotāju spēja sadarboties ar darba devējiem un pārzināt darba tirgu savā profesionālajā jomā, nodrošinot PII ciešu sadarbību un sasaisti ar darba tirgu, kā arī kvalitatīvu praktisko pieredzi audzēkņiem.
  • Galvenais secinājums – arī skolu vidē balstīta profesionālā izglītība var būt kvalitatīva, darba tirgū novērtēta. Lai to sasniegtu, skolotāju loma, kā arī skolas ieinteresētība nodrošināt darba tirgū pieprasītu profesionālo izglītību, ir milzīga.

Pielikumā pieejams kopsavilkums par mācību vizītē gūto informāciju un atziņām, kas var būt noderīgas arī Latvijas kontekstā, piedaloties profesionālās izglītības reformu procesā, kā arī prezentācijas angļu valodā.