Valdība atbalsta sociālo partneru priekšlikumus un atbalsta jaunu nodokļu politiku

Parādīt saistītās lietas

2017. gada 10.maijā

Otrdien, 9. maijā, Ministru kabineta sēdē valdība atbalstīja sociālo partneru priekšlikumus un jaunas nodokļu politikas īstenošanu, ņemot vērā koalīcijas partneru izvirzītos nosacījumus veselības, izglītības un drošības finansējuma nodrošināšanai.

Kopš pagājušā gada Latvijas Darba devēju konfederācija kopā ar sadarbības partneriem aktīvi strādāja pie jaunas vidējā termiņa nodokļu politikas izstrādes, iesaistoties vairākās darba grupās, diskutējot ar ekspertiem un dažādu nozaru pārstāvjiem, lai rastu labāko risinājumu jaunai nodokļu sistēmai. Reformas mērķis ir samazināt darbaspēka nodokļus, mazināt sociālo nevienlīdzību un padarīt Latvijas nodokļu sistēmu vienkāršu, nepārprotamu un konkurētspējīgāku.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Viens no priekšnoteikumiem, pēc kura vadījāmies lēmumu pieņemšanā attiecībā uz nodokļu reformu – tai jābūt konkurētspēju veicinošai. Atbildīgi izstrādāta nodokļu politika var kļūt par pamatu ekonomiski attīstītai Latvijai vietējā un starptautiskā mērogā. Mums ir būtiski tieši tagad saprast savu lomu Latvijas nākotnes veidošanā. Jādod nepieciešamais impulss, lai caur eksportu, investīcijām un uzņēmējdarbības attīstību veicinātu valsts izaugsmi un sabiedrības labklājību. Svarīgi, lai katrs ministrs apzinātos savu nozīmi reformas izstrādes gaitā un sniegtu simtprocentīgu atdevi un atbalstu līdz pat brīdim, kad kopīgi sagatavotā nodokļu reforma tiks virzīta apstiprināšanai Saeimā.”

Lai celtu uzņēmumu konkurētspēju un nodrošinātu investīciju pieaugumu, reforma paredz ieviest 0% likmi reinvestētajai, nesadalītajai uzņēmumu peļņai jeb atlikto uzņēmuma ienākuma (UIN) nodokli, kas tikai peļņas sadales brīdī būs 20%.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) tiek pazemināts. Tiek ieviesta 20% likme iepriekšējo 23% vietā.

Reformas ietvaros arī turpmāk iedzīvotāju ienākuma nodoklim tiek saglabāti attaisnotie izdevumi, nosakot kopējo limitu. Kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedojumiem un ziedojumiem politiskām partijām maksimālais apmērs būs 600 euro gadā, bet ne vairāk kā 50% no taksācijas gada apliekamā ienākuma.

Lai mazinātu sociālo nevienlīdzību, minimālā darba alga 2018. gadā būs 430 euro, neapliekamais minimums mazo algu saņēmējiem 250 euro, atvieglojums par katru apgādībā esošo personu 250 euro, kā arī neapliekamais minimums pensionāriem 250 euro, kas līdz 2020. gadam palielināsies līdz 300 euro.

Veselības nozares finansējumu plānots pakāpeniski paaugstināt līdz 4% no iekšzemes kopprodukta 2020. gadā.

Joprojām saglabāsies iespēja veikt ziedojumus sabiedriskā labuma organizācijām 10% apmērā no uzņēmuma iepriekšējā gada peļņas vai 3% apmērā no veiktajām VSAOI. Tiek paredzēts, ka pašvaldību kopējie nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju veidos 19,5% no kopbudžeta nodokļa ieņēmumiem.

Nodokļu reformu iecerēts īstenot, ievērojot nosacījumu, ka strukturālā budžeta deficīts nepārsniegs 1,6%.

Informāciju sagatavoja:
Sana Stūre
Komunikācijas asistente