Valdība atbalstījusi Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānā ietverto pasākumu īstenošanu

Parādīt saistītās lietas

2017. gada 22.februārī

Ministru kabinets 21. februāra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu.

Latvijas Darba devēju konfederācija ir aktīvi iesaistījusies Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāna izstrādē un uzsver, ka uzņēmēju sniegtie priekšlikumi ir vērsti uz reāla labuma došanu tautsaimniecībai.

LDDK uzskata, ka šim plānam un valdības darbam kopumā jābūt vērstam uz to, lai 2020. gadā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju sasniegtu 17000  eiro (pašreizējo 12 500 vietā), savukārt nodokļu iekasējamība pieaugtu līdz 32%.  Stratēģiskais mērķis ir fokusēties uz to, lai būtiski palielinātu tādu uzņēmumu skaitu un apgrozījumu, kuri ir ar augstu produktivitāti un pievienoto vērtību, orientējas uz eksportu, vienlaikus ir jā veicina jaunu uzņēmumu un biznesa ideju rašanos Latvijā.

Papildus plānā iekļautajām iecerēm, LDDK uzskata, ka uzņēmējdarbības vides sakārtošanai būtiska ir patlaban topošā Nodokļu politikas stratēģija kā arī darbs pie maksātnespējas procesa sakārtošanas un kopumā valsts iestāžu attieksmes maiņa pret uzņēmējiem.

Lai gan LDDK līdzdarbojās plāna izstrādē, darba devēji tomēr iebilst pret vairākiem atsevišķu ministriju piedāvātajiem risinājumiem.

LDDK norāda, ka viens no pasākumiem, kas veicami, ir samazināt uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamo dienu skaitu, kā arī izmaksas. Darba devēju organizācija norāda, ka e-pakalpojumi ir tas virziens uz kuru ir jātiecas, lai samazinātu apkalpošanas izmaksas un  paātrinātu pakalpojumu saņemšanu, mazinātu administratīvo slogu un birokrātiju.

“Uzņēmēji pieprasa iestādēm iespējas pēc iespējas vairāk piedāvāt elektroniskos pakalpojumus un Uzņēmumu reģistrs ir šo iestāžu skaitā, tādēļ uzskatām par nepamatotiem Tieslietu ministrijas iebildumus attiecībā uz priekšlikumu mazināt uzņēmuma reģistrācijas izmaksas no 180 eur līdz 100 eur, ja reģistrācija tiks veikta elektroniski. UR finansējuma jautājums ir jāskata citā kontekstā, nevis jāsaista ar e-pārvaldības ieviešanu,” par vienu no plānā iekļautajiem risinājumiem skaidrojumu sniedz L. Meņģelsone.

Maksātnespējas procesa reformas jau ir iesāktas un  6.janvārī grozījumi Maksātnespējas likumā ir stājušies spēkā, bet pie nākamajiem grozījumiem ir plānots strādāt šogad, taču  LDDK uzsver, ka jaunais regulējums ir tikai viens no pirmajiem pasākumiem ceļā uz maksātnespējas procesa sakārtošanu un uzņēmēji sagaida, ka darbs pie tā tiks turpināts, lai Latvijā veidotu tiesisku un investīcijām drošu uzņēmējdarbības vidi.

LDDK iestājas un atbalsta principa “konsultē vispirms” ieviešanu valsts pārvaldes  un uzņēmējus uzraugošo institūciju darbībā. Diemžēl Tieslietu ministrija uzskata, ka šāds princips nav piemērojams iestādēm, kam nav kompetences administratīvo sodu piemērošanā. “Mūsuprāt šāds skatījums ir pārāk šaurs, jo no tā izriet, ka tikai sodi ir kā instruments, kas nodrošina tiesību aktos noteikto procedūru ievērošanu. Uzņēmējiem labvēlīga vide ir tāda, kurā uzņēmēji saņem valsts pārvaldes iestāžu un uzraugošo iestāžu pakalpojumus gan dokumentu  aprites veidā, gan kā palīdzību un konsultācijas,” pauž L. Meņģelsone.

Šiem pakalpojumiem jāietver arī potenciālo klientu informēšanu, piemēram, par izmaiņām likumdošanā, ceļa kartes sagatavošanu, lai gan fiziskām, gan juridiskām personām pašām būtu jātērē maksimāli maz laika dokumentu sagatavošanai iesniegšanai valsts pārvaldes iestādēs.

Viens plānā iekļautajiem no priekšlikumiem paredz izskatīt iespēju ārvalstu uzņēmumiem kārtot grāmatvedību angļu valodā. LDDK neuzstāj, ka Valsts ieņēmumu dienestam nekavējoties  ir jāspēj nodrošināt šādu iespēju, bet tā kā mēs esam noteikuši sev mērķi veidot uzņēmējiem draudzīgu vide un vēlamies piesaistīt ārvalstu investorus – tas būtu labs piedāvājums uzņēmējiem, kuri vēlas veidot meitas uzņēmumus Latvijā. “Skatoties tālākā perspektīvā – visticamāk, ka pēc gadiem 10 lielākajā daļā ES dalībvalstu jau šāda iespēja būs nodrošināta, tādēļ būtu tikai tālredzīgi par to domāt savlaicīgi un kā vieniem no pirmajiem  piedāvāt šādu iespēju,” vērtē LDDK.

Vienotu viedokli nav izdevies panākt par ieceri, kas saistīta ar nekustamā īpašuma reģistrēšanu bez notāra starpniecības komersantiem, kas lieto drošu e-parakstu. LDDK, strādājot darba grupā un arī patlaban, atbalsta priekšlikumu ieviest nekustamā īpašuma reģistrēšanu bez notāra starpniecības komersantiem, kas lieto drošu e-parakstu.  Juridiskajām personām ir jābūt iespējai lietot elektronisko parakstu nekustamā īpašuma reģistrācijas procesā t.i. iesniegt nostiprinājuma lūgumu par parakstītiem nekustamā īpašuma pirkuma līgumiem Zemesgrāmatā. Tai pat laikā paralēli var pastāvēt arī notariālā akta forma tiem, kas to vēlas izmantot. Kategoriski neatbalstām jauna birokrātiskā sloga uzlikšanu un papildus izmaksu radīšanu un iebilstam pret Tieslietu ministrijas piedāvāto procesu, ka vienīgā iespēja ir griezties pie notāra pēc apliecinājuma par darījuma esamību.

Ekonomikas ministrija norāda, ka mērķtiecīgas reformas un cieša sadarbība ar uzņēmējiem Latvijai ļāvusi sasniegt augstus rezultātus – Pasaules Bankas “Doing Business 2017” pētījumā 190 valstu konkurencē Latvija ierindota augstajā 14. vietā, kas ir vēsturiski augstākais sniegums. “Ņemot vērā ar starptautisko konkurētspēju saistītos izaicinājumus, kā arī uzņēmēju identificētos sarežģījumus, nepieciešams turpināt reformu ciklu un īstenot uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā vērstus pasākumus,” turpina ministrs.

Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna projektā ietverti pasākumi, kas izstrādāti, balstoties uz dažādu sociālo un sadarbības partneru, valsts institūciju izteiktajiem priekšlikumiem un identificētajiem problēmjautājumiem, kā arī ņemot vērā Doing Business, Globālās konkurētspējas indeksa, kā arī citu starptautiski atzītu reitingu iezīmētās problēmjomas.

Uzņēmēju organizāciju pārstāvji jau iepriekš norādījuši, ka Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns ir atzinīgi vērtējams un kvalitatīvs instruments uzņēmējdarbības politikas veidošanai, kas sadzird un risina uzņēmēju identificētās problēmas.

Pasākumu plānā ietvertās aktivitātes un Ekonomikas ministrijas piedāvātās prioritātes tālākajam darbam, lai uzņēmējdarbības vide kļūtu uzņēmējiem un ārvalstu investoriem pievilcīgāka, atbalstījusi arī Tautsaimniecības padome, aicinot primāri īstenot tos pasākumus, kas atvieglo un padara ērtāk lietojamas dažādas administratīvās procedūras. Tāpat Tautsaimniecības padome norādīja, ka uzņēmējiem būtiska ir 0% “birokrātijas” modeļa noteikšana nodokļu nomaksā un grāmatvedības uzskaitē, kā arī viena (uzņēmējam piederoša) konta principa ieviešana nodokļu maksājumos.

Plāna projekta saskaņošanas procesā piedalījušās lielākās Latvijas uzņēmēju organizācijas: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Darba devēju konfederācija, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī citas ieinteresētās puses un valsts institūcijas.

Detalizētāk ar apstiprināto Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas plānu var iepazīties Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.