Valdības paveiktais pirmajā darbības gadā

Parādīt saistītās lietas

2020. gada 28.janvārī

Komentējot valdības pozitīvo paveikto tās pirmajā darbības gadā, LDDK norādīja, ka 2019.gadā risināti vairāki būtiski uzņēmējdarbības vidi un tautsaimniecību kopumā ietekmējoši jautājumi. Tostarp veikti dažādi pasākumi ”Moneyval” rekomendāciju izpildei, lai gan vēl nepieciešams pārskatīt tos regulējumus, kas būtiski traucē uzņēmējdarbībai un finanšu resursu pieejamībai. 

Tāpat LDDK atzinīgi vērtē valdības apņemšanos sabalansēt pašvaldību resursus reģionos un konsekventu virzību uz administratīvi teritoriālās reformas veikšanu kā pamatu izglītības un veselības reformām.

LDDK skatījumā pozitīvi vērtējams arī tas, ka saglabāta stabila un paredzama nodokļu politika, ievērojot trīs gadu nogaidīšanas periodu pēc nodokļu reformas. “Lai arī nepilnā apmērā, tomēr pozitīvi, ka paaugstināts vispārējais sociālā nodrošinājuma pabalsts no 64 eiro uz 80 eiro, kas ir kā bāze personu ar invaliditāti atbalstam un minimālo pensiju apmēram,” pauda LDDK.

Darba devēji novērtē darbu pie administratīvā sloga mazināšanas, ieviešot “Nulles birokrātijas” pieeju tiesību aktu projektu izstrādē valsts pārvaldē, kuras mērķis ir apturēt administratīvā sloga pieaugumu uzņēmējiem. Svarīgs notikums 2019.gadā LDDK ieskatā ir arī spēkā stājusies ģenerālvienošanās būvniecības nozarē. Pēc liela darba un garām diskusijām nozare vienojās par minimālo bruto atalgojumu 780 eiro mēnesī, piemaksām par virsstundām un summētā darba laika pārskata periodu.

LDDK atgādināja, ka pozitīvi vērtējams arī izglītības jomā apstiprinātais vidējās vispārējās izglītības standarts, kas paredz kompetenču pieejas ieviešanu mācību saturā un turpmāka profesionālās izglītības pilnveide, izstrādājot grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas paredz reformas ieviešanas turpinājumu. Tāpat atzinīgi vērtējama sāktā Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam izstrāde, balstoties kvalitatīvā analīzē, piesaistot OECD ekspertus. Tāpat ir īstenots augstskolu absolventu nodarbinātības monitoringa sistēmas projekts, prezentējot pirmos rezultātus par augstskolu absolventu nodarbinātību.

LDDK pārstāvju ieskatā, valdības iniciatīvas nav radījušas apstākļus pārejai uz inovatīvu, augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu eksportu. Nespēja būtiski samazināt uzņēmēju izmaksas par elektrību samazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Nav izstrādāts racionāls, uzņēmējdarbību atbalstošs plāns atjaunojamo energoresursu izmantošanai, uzsver LDDK.

LDDK arī negatīvi vērtē valdības lēmumu paaugstināt diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) robežu, kas nedaudz palielinājis nevienlīdzību starp personām ar un bez apgādājamajiem, kā arī starp personām ar un bez darbspēju ierobežojumiem. Tautsaimniecības izaugsmes tempu un pāreju uz augstākas pievienotās vērtības ekonomiku LDDK ieskatā mazinājušas arī attīstības ekonomikai kontrindicētas progresīvās ienākuma nodokļa likmes un solidaritātes nodoklis.

Tāpat LDDK norāda uz neīstenotu minimālā ienākuma līmeņa koncepciju, kas skar to trūcīgo iedzīvotāju daļu, kas objektīvu iemeslu dēļ pati nevar būtiski ietekmēt savu finansiālo situāciju – personas ar invaliditāti, mazo pensiju saņēmējus, bērnus. Vienlaikus LDDK norāda, ka attiecīgais jautājums risināts tikai daļēji, pārdalot finansējumu, kas iegūts, samazinot sociālās garantijas bezdarba apdrošināšanas gadījumos.

LDDK ieskatā iegūtos līdzekļus vajadzēja saglabāt apdrošināšanas sistēmā, kur tie varētu kalpot, piemēram, darba devēja apmaksājamo slimības dienu skaita samazināšanai, ņemot vērā par atbilstošu summu nesamazināto obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi.

Joprojām nav sakārtots vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkls un atrisināts jautājums par konkurētspējīgu pedagogu atalgojumu, šīs profesijas pārstāvju prestižam sasniedzot kritisku līmeni.

Lai arī uzsākta diskusija par pārvaldības modeļa maiņu augstākajā izglītībā, piedāvātie risinājumi nav balstīti kvalitatīvā analīzē, dialogs ar partneriem līdz šim nav noticis veiksmīgi, uzskata LDDK. “Pārvaldības modeļa maiņas risinājumam ir jābūt izdiskutētam ar partneriem un tādam, kas patiešām reāli uzlabotu situāciju pašu augstskolu administrācijā, nevis, piemēram, tiktu formāli izveidotas, politiski ietekmējamas augstskolu padomes,” pauda darba devēju pārstāvji.

Darba devēji, kā valdības sociālie partneri, turpmāk no tās sagaida laicīgāku iesaisti konsultāciju procesā sociālā dialoga ietvaros.

Avots: LETA