Valdības sociālie partneri: ieguldījums cilvēkkapitālā un prasmju pilnveide - priekšnoteikums pārejai uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Parādīt saistītās lietas

2019. gada 05.decembrī

Valdības sociālo partneru – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) – organizētā konference “Ieguldījums cilvēkkapitālā: sociālo partneru prasmju fondi Eiropā” vienkopus pulcē darba devējus, darba ņēmējus un valsts pārvaldes pārstāvjus, lai iepazītos ar Eiropas pieredzi sociālā dialoga ietvaros īstenotajām iniciatīvām darbinieku attīstībai un stabilitātei darba tirgū. Konferencē ar savu pieredzi prasmju fondu darbībā iepazīstināja  Zviedrijas un Nīderlandes sociālie partneri.

Daudzās Eiropas valstīs sociālie partneri ir tie, kas paši veido stabilu, ilgtspējīgu sistēmu  un nosaka, kas šodien nepieciešams, kādas prasmes veidot un attīstīt, lai tās atbilstu darba tirgus vajadzībām īsā, vidējā un ilgtermiņā. Sociālajiem partneriem iesaistoties, darba tirgus efektivitātei un kvalitātei nepieciešamie lēmumi tiek pieņemti vistuvāk darba tirgus dalībniekiem – darba ņēmējiem un darba devējiem.

Jēgpilns un mērķtiecīgs ieguldījums cilvēkkapitālā ir būtisks priekšnoteikums Latvijas sekmīgai un ilgtspējīgai turpmākai izaugsmei un labklājībai. Tādēļ Eiropas pieredzes sociālā dialoga ietvaros, īstenojot pasākumus darbinieku prasmju attīstībai, var kalpot par pamatu turpmākai diskusijai par labākajiem risinājumiem efektīvākai prasmju pilnveidei nākotnes darba tirgum Latvijā.

LDDK viena no prioritātēm ir sekmēt kvalificēta darba spēka pieejamību un darba devēju konkurētspēju ar mērķi nodrošināt pāreju uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku.  Šie jautājumi ir cieši un savstarpēji saistīti ar Latvijas ekonomikas konkurētspēju.

Konferences atklāšanā dalībniekus uzrunāja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Latvijas ekonomikai augot nemainīga strādājošo skaita apstākļos, nepieciešams jauns un efektīvs risinājums, lai saglabātu pozitīvu tautsaimniecības izaugsmi un sekmētu katra darbinieka pārliecību par tā nodarbinātības ilgtermiņa stabilitāti. Līdztekus tehnoloģiju modernizācijai un digitālo risinājumu ieviešanai ir nepieciešami mērķtiecīgi un savstarpēji koordinēti ieguldījumi esošā darbaspēka kvalitātes un produktivitātes celšanā, kas iespējams sekmīga sociālā dialoga starp valsti, darba devējiem un darba ņēmējiem  ceļā rast pareizus un darba tirgus attīstībai aktuālus risinājums ieguldījumiem cilvēku prasmēs. Visu iesaistīto pušu ieinteresētība un ieguldījums mūsu cilvēkkapitāla attīstībā palīdzēs to saglabāt Latvijai, sekmēs cilvēku nodarbinātību, uzlabos uzņēmumu konkurētspēju un nodrošinās pāreju uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku. Starptautiska pieredze rāda, ka sociālajiem partneriem cilvēkkapitāla attīstības jautājumos ir būtiska loma.”

Darbaspēka trūkums turpmākajos gados aizvien saasināsies, jo darba tirgū ienākošo skaits būs zemāks nekā aizejošo skaits. Vienlaikus digitalizācijas, automatizācijas un tehnoloģiju attīstības laikā mainās un mainīsies arī turpmāk pats darba tirgus un tā dalībnieki.

Darba ņēmēju pārstāve – LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa uzsvēra: “Prasmju fondu veidošana ir lieliska LBAS un LDDK iniciatīva nozarei vajadzīgo zināšanu ieguvei mainīgajā darba pasaulē. Jaunas prasmes veido jaunas darba vietas Latvijai. LBAS vēlas gudru darba tirgu un gudru Latviju, un to var panākt ar prasmīgiem un produktīviem darbiniekiem. Tāpēc ir vajadzīga sistēmiska pieeja uz darba devēja un arodbiedrības vienošanās – koplīguma pamata, lai varētu pielāgoties straujajām pārmaiņām darba tirgū. Mēs vēlamies veidot Latvijas darba tirgu tādu, lai strādājošie justos droši un būtu motivēti profesionāli augt, saņemot cienīgu atalgojumu. Valstij ir svarīga loma noteikt tiesisko ietvaru prasmju fondu uz koplīguma pamata izveidei Latvijā.”

Par prasmju fondiem un nozares koplīgumiem, to panākumu atslēgām un rekomendācijām konferencē iepazīstināja Nīderlandes pārstāves – Zwanny Naber, Nīderlandes arodbiedrību konfederācijas FNV pārstāve un Mehānisko transportlīdzekļu nozares prasmju fonda OOMT līdzpriekšsēdētāja, un Caroline Bekkering, Nīderlandes darba devēju organizācijas BOVAG darbinieku finansiālā atbalsta un izglītības vadītāja un Mehānisko transportlīdzekļu nozares prasmju fonda OOMT priekšsēdētāja. Nīderlandes pārstāves uzsver: “Ieguldījums cilvēkos ir būtisks gan darba devējam, gan darbiniekam. Tas ir labāk gan pašai personai, gan darba kvalitātei kopumā.”

Savukārt Caroline Soder, Zviedrijas Nodarbinātības veicināšanas fonda Trygghetsfonden TSL vadītāja, tiešsaistes prezentācijā dalījās par Zviedrijas sociālo partneru lomu mūžizglītībā un prasmju pilnveidošanā: “Mēs neaizsargājam darba vietas, mēs aizsargājam cilvēkus. Kad uzņēmumiem ir jāveic pārstrukturēšana, lai tie būtu konkurētspējīgi, mēs nemēģinām piespiest viņus saglabāt darba vietas, kas vairs nav nepieciešamas. Tā vietā mums ir pārejas sistēma, lai palīdzētu cilvēkiem pāriet uz nākamo darba vietu.”

Konference tiek organizēta ar ESF projekta “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” (Nr. 3.4.2.2/16/I/002) un Latvijas Darba devēju konfederācijas ESF projekta “Sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības atbalsta jomā” (Nr. 3.4.2.2/16/I/001) atbalstu.

FOTO

Par LDDK

Latvijas Darba devēju konfederācija ir lielākā un ietekmīgākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. LDDK ir dibināta 1993. gadā, un patlaban tās biedri nodarbina 44% Latvijas darba ņēmēju. LDDK ir sociāli – ekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai. LDDK apvieno un pārstāv darba devējus, kuru kopējais apgrozījums ir ~40 miljardi eiro.

Par LBAS

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, dibināta 1990. gadā. LBAS koordinē 20 arodbiedrību – LBAS dalīborganizāciju sadarbību, pārstāv un aizstāv to biedru un strādājošo intereses valsts un starptautiskajās institūcijās, īsteno kopīgu darbības programmu. LBAS ir Eiropas arodbiedrību konfederācijas (ETUC) un Starptautiskās arodbiedrību konfederācijas (ITUC) dalīborganizācija.