Zaļās pārkārtošanās finansēšana: Eiropas zaļā kursa investīciju plāns un Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms

Parādīt saistītās lietas

2020. gada 15.janvārī

Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Tam ir vajadzīgi ievērojami gan ES, gan valstu publiskā sektora, kā arī privātā sektora ieguldījumi. Šodien pieteiktais Eiropas zaļā kursa investīciju plāns – Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns – aktivizēs publiskās investīcijas un dos piekļuvi privātajiem līdzekļiem ar ES finanšu instrumentu, jo īpaši InvestEU, starpniecību, kā rezultātā investīcijās tiks piesaistīts vismaz triljons eiro.

Kaut arī savs ieguldījums pārkārtošanās procesā būs jādod visām dalībvalstīm, reģioniem un nozarēm, visi nesaskarsies ar vienādām grūtībām. Daži reģioni tiks sevišķi skarti, un tie piedzīvos pamatīgas sociālekonomiskās pārmaiņas. Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms gādās par pielāgotu finansiālo un praktisko atbalstu, lai minētajās teritorijās un nozarēs palīdzētu darba ņēmējiem un radītu vajadzīgās investīcijas.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Eiropas zaļajā kursā, kas ir mūsu redzējums, kā līdz 2050. gadam Eiropu padarīt klimatneitrālu, centrā ir cilvēki. Pārkārtošanās, kas mūs sagaida, notiek pirmoreiz vēsturē. Un tā darbosies tikai tad, ja noritēs taisnīgi un derēs visiem. Mēs atbalstīsim savus cilvēkus un reģionus, kam šajā pārveidē būs jāpadara lielāks darbs, tā gādājot, lai neviens netiktu atstāts novārtā. Zaļais kurss paģērē lielas investīcijas, kuras mēs pārveidosim investēšanas iespējās. Mūsu šodien izziņotais plāns aktivizēt vismaz triljonu eiro parādīs virzienu un radīs zaļo investīciju vilni.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss sacīja: “Nepieciešamā pārkārtošanās uz klimatneitralitāti uzlabos cilvēku labbūtību un Eiropas konkurētspēju. Tomēr tas prasīs lielākus centienus no tiem iedzīvotājiem, nozarēm un reģioniem, kuri vairāk nekā citi ir atkarīgi no fosilā kurināmā. Vissmagāk skartos palīdzēs atbalstīt Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, kas veicinās investēšanu un nāks klajā ar vismaz 100 miljardus eiro vērtu finansiālā un praktiskā atbalsta paketi. Tā ir mūsu solidaritātes un taisnīguma ķīla.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis turpināja: “Lai Eiropa varētu pārkārtoties uz klimatneitrālu ekonomiku, mums ir vajadzīga gan politiskā apņemšanās, gan milzīgas investīcijas. Zaļais kurss parāda mūsu apņēmību iegrožot klimata pārmaiņas, ko tagad nostiprinām ar finansēšanas plānu. Pirmkārt, izmantosim ES budžetu, lai piesaistītu privātos līdzekļus zaļajiem projektiem visā Eiropā un atbalstītu reģionus un cilvēkus, kurus pārkārtošanās skar vissmagāk. Otrkārt, radīsim zaļo investīciju piesaistīšanai vajadzīgos reglamentējošos stimulus. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi būs palīdzēt publiskajām iestādēm un tirgus dalībniekiem šādus projektus identificēt un virzīt tālāk. Eiropas Savienība netapa vienā dienā. Tāpat Eiropa nekļūs zaļa vienā naktī. Lai mums par investēšanas galveno vadmotīvu kļūtu ilgtspēja, jāmaina domāšanas veids. Šodien esam spēruši svarīgu soli šajā virzienā.

Eiropas zaļā kursa investīciju plāns

Eiropas zaļā kursa investīciju plāns aktivizēs ES finansējumu un radīs izdevīgu regulējumu, kas atvieglos un stimulēs publiskās un privātās investīcijas, kuras vajadzīgas, lai varētu pārkārtoties uz klimatneitrālu, zaļu, konkurētspējīgu un iekļaujošu ekonomiku. Plāns papildina citas iniciatīvas, kas izziņotas zaļajā kursā, un tam ir trīs dimensijas.

  • Finansējums: nākamo desmit gadu laikā ilgtspējīgās investīcijās piesaistīt vismaz triljonu eiro. Ja lielāku ES budžeta daļu nekā jebkad agrāk tērēsim rīcībai klimata politikas un vides aizsardzības jomā, piesaistīsim privāto finansējumu, kur liela loma būs Eiropas Investīciju bankai.
  • Labvēlīga vide: radīt stimulus, lai varētu atraisīt un pārvirzīt publiskās un privātās investīcijas. ES sniegs rīkus investoriem, finanšu sistēmas centrā izvirzot ilgtspējīgas finanses, un palīdzēs publiskajām iestādēm investēt ilgtspējīgi, mudinot tās plānot zaļu budžetu un iepirkumu un atrodot veidus, kā atvieglot procedūras, kādās tiek apstiprināts valsts atbalsts taisnīgas pārejas reģioniem.
  • Praktisks atbalsts: Komisija atbalstīs publiskās iestādes un projektu virzītājus ilgtspējīgu projektu plānošanā, izstrādē un realizēšanā.

Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms

Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms (TPM) ir svarīgs rīks, kas nodrošinās, lai pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku notiktu taisnīgi, nevienu neatstājot novārtā. Lai gan finansējums būs vajadzīgs visiem reģioniem un tas ir ņemts vērā Eiropas zaļā kursa investīciju plānā, mehānisms sniedz uz mērķi orientētu atbalstu, lai palīdzētu 2021.–2027. gada periodā piesaistīt vismaz 100 miljardus eiro vissmagāk skartajiem reģioniem un tādējādi mazināt pārkārtošanās sociālekonomisko ietekmi. Mehānisms radīs vajadzīgās investīcijas, lai palīdzētu darba ņēmējiem un kopienām, kas ir atkarīgas no fosilā kurināmā pievienotās vērtības veidošanas ķēdes. Tas būs papildinājums lielajai ES budžeta daļai, kas ir atvēlēta ar citiem instrumentiem, kuri ir tieši saistīti ar pārkārtošanos.

Taisnīgas pārkārtošanās mehānismam būs trīs finansējuma pamatavoti:

1) Taisnīgas pārkārtošanās fonds, kas saņems 7,5 miljardus eiro jaunu ES līdzekļu, kas nav iekļauti Komisijas priekšlikumā par nākamo ilgtermiņa ES budžetu. Lai dabūtu piekļuvi savai fonda daļai, dalībvalstīm dialogā ar Komisiju būs jānosaka atbalsttiesīgās teritorijas īpašos taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. Tām būs arī jāapņemas katru Taisnīgas pārkārtošanās fonda eiro papildināt ar līdzvērtīgu summu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda Plus un papildus sniegt valsts resursus. Kopā ņemot, tas būs no 30 miljardiem līdz 50 miljardiem eiro liels finansējums, kas savukārt piesaistīs vēl vairāk investīciju. Fonds galvenokārt sniegs dotācijas reģioniem. Tas, piemēram, atbalstīs darba ņēmēju prasmju un iemaņu veidošanu nākotnes darba tirgus vajadzībām un palīdzēs MVU, jaunuzņēmumiem un jaunuzņēmumu inkubatoriem šajos reģionos radīt jaunas saimnieciskās darbības iespējas. Tas arī atbalstīs investēšanu pārejā uz tīru enerģētiku, piemēram, energoefektivitātē.

2) Īpaša taisnīgas pārkārtošanās shēma programmā InvestEU, kas investīcijās piesaistīs līdz 45 miljardiem eiro. Tās mērķis būs piesaistīt privātās investīcijas, arī ilgtspējīgas enerģijas un transporta nozarē, kas tiks minētajiem reģioniem un tiem palīdzēs atrast jaunus ekonomikas izaugsmes avotus.

3) Eiropas Investīciju bankas aizdevuma mehānisms publiskajam sektoram, kurš tiks atbalstīts ar ES budžeta līdzekļiem, lai investīcijās varētu piesaistīt 25–30 miljardus eiro. Tas tiks izmantots aizdevumiem publiskajam sektoriem, piemēram, investīcijām centralizētās siltumapgādes tīklos un ēku renovācijā. Ar attiecīgo tiesību akta priekšlikumu Komisija nāks klajā 2020. gada martā.

Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms aptver ne tikai finansējumu: Komisija, izmantojot taisnīgas pārkārtošanās platformu, sniegs tehnisko palīdzību dalībvalstīm un investoriem un gādās, lai tiktu iesaistītas skartās kopienas, vietējās pašvaldības, sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas. Taisnīgas pārkārtošanās mehānismam būs spēcīga pārvaldības struktūra, kas koncentrēsies uz taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem.

Plašāka informācija

Informatīvais paziņojums: Eiropas zaļā kursa investīciju plāna un Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma skaidrojums

Faktu lapas

Komisijas paziņojums par Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu

Taisnīgas pārkārtošanās fonda izveides regulas priekšlikums

Kopīgo noteikumu regulas grozījumi

Eiropas zaļais kurss

Avots: ec.europa.eu