Zvērinātu advokātu biroja “Šķiņķis Pētersons” atzinums par grozījumiem Darba likuma 68. pantā

Parādīt saistītās lietas

2019. gada 09.aprīlī

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir vērsusies zvērinātu advokātu birojā “Šķiņķis Pētersons” ar uzdevumu sagatavot juridisku atzinumu par to, vai 2018. gada 1. novembrī Saeimas pieņemtais likums “Grozījums Darba likumā” (likumprojekta Nr. 1254/Lp12), kas paredzēja Darba likuma 68. pantu papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā: “Ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši šā likuma 18.panta ceturtajai daļai un paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteiktazāku par šā panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.”, atbilst Latvijas Republikas Satversmei.

Būtisko apstākļu kopsavilkums

Valsts prezidents Likumprojektu ar 2018. gada 9. janvāra motivētu rakstu nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai (turpmāk – Valsts prezidenta motivētais raksts). Valsts prezidents pauda bažas par to, vai Likumprojekts atbilst Satversmes 91. pantam un 107. pantam un aicināja Saeimu rūpīgi vērtēt tiesībsarga, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Bērnu slimnīcas bērnu ķirurgu arodbiedrības paustos argumentus pret Likumprojekta izsludināšanu.

Valsts prezidenta motivētajā rakstā paustas sekojošas bažas par Likumprojekta atbilstību Satversmei:

a) Priviliģētā situācijā attiecībā uz virsstundu apmaksu tiktu nostādīti tie uzņēmēji, kuri līdz šim nav maksājuši darbaspēka nodokļus pilnā apmērā, jo uzņēmumi un nozares, kurās tiek veikti visi nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, varētu nespēt nodrošināt būtisku minimālās algas paaugstinājumu, kas ir priekšnoteikums zemākas virsstundu piemaksas likmes noteikšanai (Valsts prezidenta motivētā raksta 3. lpp.);

b) Likumprojekts neparedz kritērijus vai vadlīnijas, pie kādiem nosacījumiem konstatējama būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas likmes paaugstināšana nozarē un kā tā piemērojama vai pārskatāma, mainoties valsts noteiktajai minimālajai darba algai vai citiem apstākļiem (Valsts prezidenta motivētā raksta 3.-4. lpp.);

c) Varētu būt konstatējamas nepilnības Likumprojekta pieņemšanas gaitā nepietiekami izvērtējot iebildes pret Likumprojektu (Valsts prezidenta motivētā raksta 4.-5. lpp.);

d) Likumprojekts varētu būt neatbilstošs Satversmes 107. pantam (Valsts prezidenta motivētā raksta 4. lpp.).

e) Likumprojekts paredz atšķirīgu attieksmi pret darbiniekiem un darba devējiem saistībā ar virsstundu apmaksu un Likumprojekta apspriešanas gaitā nav pietiekami pamatota atšķirīgas attieksmes pamatotība (Valsts prezidenta motivētā raksta 6.-7. lpp.).

Būtiskākie secinājumi

Biroja “Šķinķis Pētersons” ieskatā ar Likumprojektu ir paredzētas vai arī netiek samazinātas tādas Darba likumā jau esošas garantijas, kas izslēdz risku, ka, piemēram, darbinieki varētu tikt nostādīti tādā situācijā, ka šo personu zaudējumu varētu uzskatīt par lielāku,salīdzinot ar ieguvumu, ko sabiedrība iegūst ar paredzēto regulējumu. Tādēļ Birojs nesaskata Likumprojekta neatbilstību samērīguma principam.

Ievērojot visu iepriekš minēto, secināms, ka Likumprojekts atbilst Satversmes 91. pantam.

Avots: http://www.latvijasbuvnieki.lv