10 svarīgi Eiropas Parlamenta 2018. gada lēmumi, kas drīzumā ietekmēs Tavu dzīvi

2019. gada 18.janvārī

Parādīt saistītās lietas

Eiropas Parlaments 2018. gadā pieņēmis 134 jaunus tiesību aktus, t.sk., lai stiprinātu Eiropas iedzīvotāju drošību tiešsaistē un bezsaistē, un efektīvākai cīņai ar terorismu; mazinātu klimata pārmaiņas, stiprinātu ES ekonomisko izaugsmi un paaugstinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Šis ir noslēdzošais “pilnais” darba gads pašreizējam – 8. EP sasaukumam. Kopumā līdz šim brīdim (07.2014.-12.2018.) tas pieņēmis 971 tiesību aktu. 2019. gada 25. maijā notiks Eiropas vēlēšanas, kad ES pilsoņi ievelēs jauno Eiropas Parlamenta sastāvu (705 deputātus no 27 ES dalībvalstīm). Darbu tas (EP 9.sasaukums) sāks 2019. gada jūlijā.

Eiropas Parlamenta birojs Latvijā ir apkopojis 2018. gadā pieņemtos EP lēmumus, kas ir būtiski ikvienam ES un Latvijas iedzīvotājam – tādās jomās kā drošība, dzīves kvalitāte, ekonomika un bizness, cīņa ar klimata pārmaiņām un jaunieši.

Drošība -> EP atbalstījis vairākus noteikumus cīņai pret terorismu un drošības stiprināšanai:

  1. Ceļā uz jaunu ES stratēģiju terorisma apkarošanai. 2017. gadā izveidotā EP īpašā komiteja terorisma jautājumu izpētei (TERR), rūpīgi izvērtējot pretterorisma pasākumu un politikas trūkumus ES, sagatavojusi konkrētus priekšlikumus jaunai ES stratēģijai – efektīvākai cīņai ar radikalizāciju, labākai datu apmaiņai un terorisma upuru atbalstam.

Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/decembra_jaunumi_2018/terorisma-apkarosana-eiropas-parlaments-apstiprina-priekslikumus-jaunai-es-strat-ijai.html

  1. Modernāka Šengenas informācijas sistēma – visplašāk izmantotā datubāze drošībai un robežu pārvaldībai Eiropā. 2018. gadā EP apstiprināja trīs ES likumus, lai to uzlabotu un sistēma palīdzētu cīņai pret terorismu, pārrobežu noziegumiem un nelegālu migrāciju.

Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/oktobra_jaunumi_2018/moderniz-ta.html

Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/julija_jaunumi_2018/robezu_drosiba_celotaju_parbaude.html

  1. Jauni ES noteikumi cīņā ar terorisma finansēšanu. Ja atšķirības ES dalībvalstu likumdošanā apgrūtina pārrobežu sadarbību un rada nepilnības, ko var izmantot noziedznieki un teroristi, tad jaunie noteikumi naudas atmazgāšanas novēršanai un skaidras naudas plūsmu kontrolei situāciju ļaus uzlabot.

Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/septembra_jaunumi_2018/terorisma-finansesana.html

Iedzīvotāju dzīves kvalitāte

  1. Ģeobloķēšanas ēras beigas -> vieglāka pārrobežu iepirkšanos internetā! Līdz ar EP jaunajiem noteikumiem patērētāji var brīvi izvēlēties mājas lapu preču vai pakalpojumu iegādei – plašākas iespējas iepirkties, rezervēt naktsmītnes, iegādāties mūzikas festivālu biļetes u.c. Pārdevējs vairs nedrīkst bloķēt pieeju lapai vai novirzīt pircēju uz citu lapu viņa dzīvesvietas vai atrašanās vietas dēļ.

Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/februara_jaunumi_2018/atcelgeoblokesanu.html

  1. Cenu griesti ES telefonsarunām un brīdināšanas sistēmu ārkārtas gadījumiem. EP jaunie telekomunikāciju noteikumi nosaka ES iekšzemes zvanu cenu griestus: no 2019. gada 15. maija zvani nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, SMS – par 6 centiem. Tāpat visām ES valstīm būs jāievieš “apgrieztā 112 sistēma”, kas ārkārtas situācijās ļaus ar īsziņu vai mobilās lietotnes starpniecību informēt iedzīvotājus attiecīgajā apvidū. Noteiktumi arī paredz lielāku prognozējamību telekomunikāciju operatoriem, lai veicinātu ieguldījumus infrastruktūrā un 5G tīklu izbūvē.

Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/novembra_jaunumi_2018/novembra-jaunumi-2018.html

ES ekonomika, bizness

  1. EP dod “zaļo gaismu” ES-Japānas tirdzniecības nolīgumam. Līdz šim vērienīgākā ES divpusējā tirdzniecības vienošanās atcels gandrīz visas muitas nodevas, ik gadu samazinot Eiropas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas par ~ 1 miljardu eiro. Lielākie ieguvēji ES: vīna, stipro alkoholisko dzērienu, gaļas, piena produktu, tekstilizstrādājumu, ādas izstrādājumu tirgotāji, dzelzceļa pakalpojumu sniedzēji un mazie un vidējie uzņēmumi. Līgums, kas spēkā stāsies 2019. gada 1.februārī, radīs 600 miljonu cilvēku lielu tirdzniecības zonu, kas aptvers trešdaļu pasaules IKP un 40% pasaules tirdzniecības.

Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/decembra_jaunumi_2018/es-japanas-ligums.html

Cīņa ar klimata pārmaiņām: rūpes par vidi & energoefektivitāte

  1. Aprites ekonomika: vairāk pārstrādes, mazāk atkritumu poligonos. EP pieņēma 4 likumus saistībā ar aprites ekonomiku jeb sistēmu, samazina atkritumu apjomu, nodrošinot pēc iespējas ilgāku materiālu un produktu izmantošanu un veicinot to pārstrādi un atjaunošanu. Noteikti vērienīgi atkritumu pārstrādes mērķi: no 44% patlaban līdz 55% 2025.g.; 65% – 2035.g. Poligonos: ne vairāk kā 10% atkritumu 2035.g. EP arī aicina dalībvalstis līdz 2030. gadam par 50% samazināt pārtikas atkritumus! Labāka atkritumu apsaimniekošana var uzlabot situāciju vides un veselības jomā, kā arī sniegt ieguldījumu cīņā ar klimata pārmaiņām.

Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/aprila_jaunumi_2018/atkritumu_skirosana.html

  1. Aizliegt vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus! EP pieņemtā pozīcija sarunām ar ES Padomi (ES dalībvalstu atbildīgajiem ministriem) paredz aizliegt tādu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu kā šķīvji, ēdamrīki, salmiņi, vates kociņi vai balonu kātiņi apriti ES tirgū – kopumā tie Eiropā veido 70% no jūras piedrazojuma. Aizliegums stātos spēkā 2021. gadā.

Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/oktobra_jaunumi_2018/plastmas.html

Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/oktobra_jaunumi_2018/dzeramais-dens.html

  1. EP nosaka vērienīgus mērķus atjaunojamo resursu un energoefektivitātes jomās, kas spēlēs būtisku lomu ES klimata politikas īstenošanā. Līdz 2030. gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%, kas ļaus samazināt rēķinus, atkarību no naftas un gāzes piegādātājiem, uzlabos gaisa kvalitāti un saudzēs klimatu. Atjaunojamo energoresursu īpatsvaram patēriņā jāsasniedz vismaz 32%. Abus mērķus paredzēts pārskatīt 2023. gadā, bet to līmeni var vien paaugstināt, ne pazemināt. Jaunie noteikumi dos ES iedzīvotājiem tiesības ražot atjaunojamo enerģiju pašu patēriņam un pārdot neizmantoto enerģiju.

Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/novembra_jaunumi_2018/ener-tika.html

Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/aprila_jaunumi_2018/klimata-aizsardziba.html

Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/aprila_jaunumi_2018/energoefekt-v-kas_-kas_es.html

Jauniešiem

  1. Jauniešiem pavērta iespēja brīvprātīgi iesaistīties vai strādāt projektos visā ES. EP deva zaļo gaismu Eiropas Solidaritātes korpusam – brīvprātīgā darba iespējām visā Eiropā 18 līdz 30 gadus veciem jauniešiem. No 2018. līdz 2020. gadam programmai atvēlēti 375,6 milj.eiro – projektiem vides, izglītības, imigrantu integrācijas un citās jomās

Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/septembra_jaunumi_2018/gal-gais-balsojums-par-eiropas-solidarit-tes-korpusu.html

Noderīga informācija:

  • Par ES budžetu 2019. gadam: abi ES likumdevēji – EP un ES Padome, panākot vienošanos, kā prioritātes iezīmējuši vairāk atbalsta jauniešu iespējām un cīņai pret bezdarbu, par 490 milj.eiro vairāk līdzekļu Erasmus+ un pētniecības programmām, drošībai, migrācijai un klimata aizsardzībai. Savukārt mazāk naudas Turcijai demokrātijas principu pārkāpumu dēļ.

Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/news/en/press-room/20181205IPR20938/eu-budget-2019-approved-focus-on-the-young-innovation-and-migration

  • Par nākamo ES daudzgadu budžetu (2021-2027). Visticamāk, gala lēmumu par pieņems jaunais EP sasaukums (provizoriski 2019. gada rudenī), tomēr šī sasaukuma EP deputāti jau noteikuši prioritātes sarunām ar ES dalībvalstīm. EP mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām. Tāpat uzsvērta pietiekamu līdzekļu nodrošināšana pasākumiem migrācijas, aizsardzības un drošības jomās, kā arī tas, ka finansējums lauksaimniecības un kohēzijas politikai nebūtu samazināms.

Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/novembra_jaunumi_2018/es-daudzgadu-bud-ets-ep-deput-ti-nosaka-n-kam-pl-nosanas-perioda-priorit-tes.html

Likumdošanas process Eiropas Savienībā

Eiropas Parlaments un ES Padome (dalībvalstu ministri), kuras darbu 2018. gada otrajā pusē vada Bulgārija (2015. gada pirmajā pusē vadīja Latvija), kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās (ekonomikas pārvaldībā, enerģētikā, transportā, vidē, patērētāju aizsardzībā u.c.). ES likumi pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem. Piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem. Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgais ES likumdošanas iniciators, Eiropas Parlaments var norādīt, kādi jauni tiesību akti būtu vēlami vai atjaunināmi esoši, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.

 

Plašāka informācija:
Signe Znotiņa-Znota
Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā
+ 371 26440185
signe.znotina-znota@europarl.europa.eu