Būt godīgiem pret savu Latviju

2020. gada 08.aprīlī

Parādīt saistītās lietas

Intervija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni žurnālā “iFinanses” par šā brīža darba devēju noskaņojumu un dažādiem aktuāliem likumdošanas un ekonomikas jautājumiem.

Ar kādu noskaņojumu darba devējiem sācies šis gads?

Tas sācies ar diezgan labu pārliecību par savu spēku, ar attīstības plāniem un paļaušanos, ka ekonomika attīstās. Arī statistikas dati iepriecina – iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju pakāpeniski tuvojas Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim. Tuvojamies Polijai un Ungārijai, bet no Lietuvas un Igaunijas gan diemžēl atpaliekam par 10%. Ir lietas, kas mūsu valstī uzlabojas, arī algas tuvojas ES vidējam līmenim. Lielākās neskaidrības, par kurām neviens nespēj sniegt atbildes un drošas prognozes, ir par ārējo situāciju. Droši vien tas būs viens no šī gada vadmotīviem – būt stipriem, apzināties savus spēkus, plānot nākotni, bet vienlaikus nemitīgi monitorēt situāciju ārējos tirgos, īpaši ārpus ES. Līmenī “es – mans uzņēmums -Latvija” viss pamatā notiek pēc plāna, bet pasaulē notiekošais rada neskaidrības.

Kā tad uzņēmējiem šādā laikā dzīvot?

Jābūt ļoti pārdomātai katra uzņēmuma iekšējai plānošanai, jātrenē spēja pielāgoties, būt elastīgiem, jādiversificē tirgi, jāspēj mainīt virzienus, jo īpaši eksporta tirgos.

Bažas jau ir arī iekšienē, piemēram, par darbaspēku.

Jā. Šobrīd darba tirgu raksturo vairākas svarīgas iezīmes. Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums katru gadu palielinās, līdz ar to darba tirgū nenotiek vienmērīga paaudžu nomaiņa. Ik gadu darba tirgu pamet (aiziet pensijā) par 5-10 tūkst. lielāks cilvēku skaits nekā ienāk. Tas gan nav nekāds brīnums vai Latvijas unikalitāte, tā notiek visā ES, tomēr darba devējiem un politikas veidotājiem jārēķinās ar šo faktu. Vēl kāds izaicinājums – jaunā paaudze ienāk tirgū ar citu attieksmi un prasībām. Tas ir interesanti! No vienas puses, mūsu valsts ekonomika attīstās, IKP pieaug, budžets arī, bet tas viss notiek apstākļos, kad strādājošo skaits samazinās. Tātad darba devējiem daudz jāstrādā pie produktivitātes, jāatmet visas liekās darbības – jāstrādā gudrāk, racionālāk. Tāpat arī jaunās paaudzes prasības ir augstas – viņiem nepieciešams labāks atalgojums, plašākas sociālās garantijas, viņi zina, kā ir ES, tāpēc vēlas, lai Latvijā ir līdzīgi. Ja darba devēji šīs vēlmes nespēs piepildīt, palielināsies emigrācijas spiediens. Mūsu valsts iedzīvotāju pirktspēja pakāpeniski pieaug, tas ir labs veids, kā līdzsvarot Latvijas vidējo atalgojumu ar citām ES valstīm.

Kādus paņēmienus iesakāt darbinieku meklēšanā?

Ir vairāki risinājumi. Viens – maksimāli jāaktivizē ekonomiski neaktīvā iedzīvotāju daļa jeb bezdarbnieki, kas ilgstoši nav varējuši atrast darbu, jāveicina šo cilvēku pārkvalificēšanās. Otrs – darba devējiem un politikas veidotājiem kopā jādomā, kā veicināt darbinieku mobilitāti, lai darbinieki varētu ik dienas nokļūt tur, kur ir darbs. Trešais – jaunās tehnoloģijas paaugstina produktivitāti un vienlaikus arī prasības pret darbiniekiem. Pat metinātāju šodien vairs nesauc par metinātāju, bet par metināšanas iekārtu operatoru. Tas iet roku rokā ar nepieciešamību veicināt inovācijas – jāizmanto visas iespējas jeb, runājot politikas veidotāju slengā, jāveicina digitālā transformācija. Jāturpina domāt arī par pievienotās vērtības paaugstināšanu precēm un pakalpojumiem, par izglītību, pētniecību un attīstību.

Dibināt jaunu uzņēmumu šobrīd ir pavisam citādi nekā pirms pat 10 gadiem. Kādam jābūt cilvēkam, cik plašai viņa apņēmībai, kādai domāšanai, dibinot uzņēmumu šogad?

Cilvēcīgajām īpašībām nav noilguma, tām bija un arī šodien ir liela nozīme, gan dibinot, gan attīstot uzņēmumu. Ļoti patīkami redzēt darba devējus, kuri deg par savu lietu, mīl šo valsti un izdara nedaudz vairāk nekā no viņiem prasa. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) gada balvā, ko organizējam, cenšamies izcelt tieši tādus darba devējus un tautsaimniekus. No praktiskās puses svarīgi izvērtēt eksporta potenciālu, saprast, kādā stāvoklī ir esošā nozare, kā arī būt informētam par nodokļiem.

Virmo viedokļi, ka tuvākajā nākotnē, iespējams, jau šogad, varētu tikt likti pamati jaunai nodokļu reformai.

Tas ir pārāk skaļš apzīmējums tam, kam šogad jānotiek. Attiecīgajās padomēs un komitejās plānots pārskatīt visus nodokļu veidus, atrast trūkumus esošajā sistēmā un izlabot tos. Neviens nerunā par kārtējo reformu, drīzāk -saprātīgu izvērtēšanu. Kādi tad, jūsuprāt, ir būtiskākie trūkumi?

Mums ir daudz un dažādu nodokļu režīmu, tie būtu jāsagrupē saprātīgāk un vienkāršāk. Arī valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā katrs no šiem režīmiem piedalās atšķirīgi, radot nevienlīdzību un akūtu veselības aprūpes finansējuma trūkumu. Šai sistēmai jābūt adekvātai, lai katrs apzinātos, kāds ir viņa pienesums sociālajā budžetā, un neveidotos nevienlīdzība. Mēs allaž salīdzinām Latviju ar Igauniju – tur ir viens nodokļu režīms, tāpēc visiem viss ir skaidrs un nav klupšanas akmeņu.

Otra ar neapbruņotu aci redzama problēma ir diferencētais neapliekamais minimums, kas radījis daudz neskaidrību. Uzskatu, ka jāatgriežas pie vienkāršā fiksētā minimuma, ko ir viegli administrēt. Esošās sistēmas nejēdzību dēļ aptuveni 18 tūkst. cilvēku šobrīd ir parādā valstij – tas nav īsti pareizi.

Vai iespējams, ka dažas nodokļu likmes tiks paaugstinātas?

Tas ir pamatpostulāts – iespēja kādu nodokļu likmi paaugstināt netiek izskatīta. Tā mēs tikai panāksim, ka nodokļu slogs palielinās godprātīgajiem maksātājiem, bet pelēkajā vai puspelēkajā zonā esošajiem tas dzīvē neko nemainīs. Līdz ar to svarīgi, lai nodokļu pasākumos tiktu apvienots burkāna un pātagas princips – lai godprātīgo ikdiena paliek vienkāršāka, bet negodprātīgie sāk maksāt nodokļus. Uz to jāvirzās visai sistēmai. Domāju, ka VID rīcībā ir dati, lai saprastu – kurš ir kurš.

Svarīgi sekot līdzi statistikai. Valsts ir izveidojusi nosacījumu rāmi, jāraugās, kā tajā jūtas uzņēmēji un iedzīvotāji, kā mainās viņu ienākumi. Šobrīd (intervija notiek janvāra vidū) vēl nav publicēti nodokļu ieņēmumu dati par pērno gadu, taču, apkopojot informāciju no netiešajiem avotiem, var secināt, kāda ir dinamika. Kopējie nodokļu ieņēmumi 2019. gadā pieauguši par aptuveni 500 milj. eiro. Faktiski šī summa ir pat par 1% lielāka nekā bija plānots. Skatoties pa nodokļu grupām, secināms, ka vistuvāk plāna izpildei ir pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, savukārt mazāk nekā plānots iekasēts uzņēmumu ienākuma nodoklis un akcīzes nodoklis. Šis kritums gan ar uzviju kompensēts ar lielākiem ieņēmumiem no darbaspēka un citiem nodokļiem. Tagad uzņēmumiem, kuri vēlas ieguldīt naudu attīstībā, ir daudz plašākas iespējas to darīt. Likumsakarīgi, ka uzņēmēju domas par to, vai viņiem nepieciešams iesaistīties profesionālajās organizācijās, dalās. Kāda ir citu ES valstu pieredze šajā jomā, kā mainās profesionālo organizāciju loma valstī?

Jo dinamiskāka un atvērtāka kļūst pasaule, jo lielāka loma demokrātijas stiprināšanā ir nozaru darba devēju organizācijām. Tas ir svarīgs godprātīgas uzņēmējdarbības faktors. Svarīgi, lai katra nozare būtu kā pirmais filtrs, kas redz un nosaka standartus. Jāapzinās, ka katra nozare atrodas vienā laivā, tāpēc arī konkurentu starpā jāspēj vienoties par iekšējiem noteikumiem. Runājot alegorijās, tas ir kā sporta klubā – visi apmeklētāji savstarpēji vienojas par uzvedību, pamatnostādnēm, biedru naudas apmēru, rūpēm par apkārtējo vidi un citiem būtiskiem jautājumiem, lai pēc tam katrs šajā vidē justos komfortabli. Svarīgi prast sarunāties cieņpilni, spēt vienoties. Labākajā gadījumā nozarēm jānoslēdz ģenerālvienošanās, kuras pamatā ir vienošanās par minimālajiem standartiem, ko visi ievēro. No valsts puses tā ir varas nodošana pašiem darītājiem, lai viņi nosaka savus standartus un savu iekšējo likumu. Šobrīd ļoti veiksmīgi tas ir izdarīts būvniecības nozarē – viņi saprata, ka pastāv dziļas problēmas, ka slimības ir ielaistas un nav citu zāļu, kā vien pašiem veikt transformācijas iekšienē.

Katram jāapzinās, ka nevar vienmēr gaidīt, lai visus lēmumus pieņem un nosaka tikai kāds tur – augšā. Nē, mūsu pašu interesēs ir sakārtot nozares tā, lai visi strādātu vienlīdz godīgi. Paši esam atbildīgi par vidi sev apkārt. Visi taču gribam būt godīgi – pret savām ģimenēm, līdzcilvēkiem, tautsaimniecību un savu Latviju. Jo ieinteresētākas sakārtoties pašas būs nozares, jo mazāk enerģijas būs jāiegulda valdībai, cenšoties kaut ko sakārtot no malas. Profesionālajām organizācijām šajā procesā ir nozīmīga loma, jo tās paceļ šo smago jautājumu un aiznes līdz valdībai.

Ikdienā sekojot līdzi likumdošanas aktualitātēm, radusies sajūta, ka jaunās valdības darba stils ir haotisks -dažādas izmaiņas parādās beidzamajā brīdī pirms izskatīšanas, no anotācijām ne vienmēr var saprast būtību. Vai arī jūs, sadarbojoties ar valdību, pamanāt šo haosu?

Tas ir fakts – līdz ar jaunās valdības ievēlēšanu nomainījās 66% no iepriekšējā sastāva, un politikā ienāca jauni cilvēki. Savā ziņā tā ir pozitīva ziņa, jo parādījās jauna dinamika, ienāca jaunas idejas un šobrīd aizsākušās labvēlīgas pārmaiņas. Blakne, protams, ir tā, ka jaunajiem jāapgūst daudz informācijas, jāizprot jaunas lietas, un tas prasa laiku. Jā, gadās situācijas, kad kāds neizprot sistēmiskus jautājumus, nedaudz veidojas haoss. Šajā brīdī svarīgi uzturēt dialogu ar sabiedrību.

Politiķi mēdz pārmest, ka sabiedrība ir pārāk kūtra, gaida lielāku iesaisti politikas veidošanā.

Tad politiķi varbūt nezina, kā strādājam mēs? Tā ir mūsu organizācijas ikdiena – veidojam dažādas iekšējas darba grupas, atzinumus, kurus tālāk iesniedzam ministrijās. Visas idejas, ko virzām, ir radītas kopā ar uzņēmējiem. Nemitīgi tiek veikti arī dažādi aprēķini – ja top kādas, piemēram, nodokļu izmaiņas, vislabāk to ietekmi var modelēt konkrētā uzņēmumā, vērtējot izmaiņas, veicot aprēķinus. Darba devēji, it īpaši lielie uzņēmumi, allaž veic šādas aplēses – tā kopā top priekšlikumi. Parasti darba devēji ir tiešām atsaucīgi, mums tā ir ierasta prakse. Būtu bīstami, ja valdība šādi nemodelētu un neieklausītos sabiedrībā. Neviens dokuments taču nerodas no zila gaisa, visur pamatā ir rūpīgs darbs, aprēķini, idejas. Tā ir demokrātija. Protams, organizācijas ir dažādas, ir arī tādas, kuras nav tik jaudīgas un aktīvas. Te atkal jāpiemin būvnieki, kuri spēja pierādīt, ka jāceļas kā fēniksam no pelniem, jāpasaka, ka var sākt strādāt pajaunam, bet tam ir nepieciešama uzdrīkstēšanās. Reizēm izvēlamies labāk sēdēt malā un noskatīties, kā kāds cits cīnās, bet nesadūšojamies visi kopā iznākt priekšā un pateikt, ka tā ir mūsu nozare, mūsu vide, par kuru paši esam atbildīgi. Mūsu žurnālā ik mēnesi tiek domāts par grāmatvežiem. Kāds skatījums uz šo profesiju ir darba devējiem? Kā viņi saskata grāmatveža nozīmi un lomu šodien un nākotnē?

Līdzīgi kā daudzās citās profesijās, kuras mainās līdzi laikam. Digitālā transformācija ievieš savas korekcijas, tāpēc nākotnes grāmatvedim vajag daudz jaunu prasmju. Valstiski ir dažādas idejas par vienota uzņēmējdarbības konta izveidi, caur kuru notiktu visas nodokļu darbības, tāpēc fiziski grāmatvedis agrākajā izpratnē vairs pat nebūs nepieciešams. Realitātē grāmatvežiem atbrīvosies laiks, ko viņi varēs veltīt sarežģītākām lietām, kurās nepieciešams lielāks cilvēka ieguldījums. Būtiski, lai grāmatvežu profesionālā asociācija spētu uz to visu reaģēt, vienot profesionāļus, lai kopā modelētu nākotnes attīstības scenārijus. Domāju, ka grāmatvedis nākotnē būs arvien izcilāks palīgs uzņēmuma vadībai, palīdzot ar dažādu datu sagatavošanu un analīzi. Tik daudz jaunu iespēju, kas var pavērties! Jāpiebilst, ka arī VID jākļūst arvien tuvākam uzņēmējiem -jārunā tā, lai grāmatvedim vai uzņēmējam nav nepieciešams tulks, kas pārstāstītu VID viedokli. Uzskatu, ka grāmatvedis ir kā labs uzņēmuma ārsts, kurš nemitīgi uzrauga visas analīzes un spēj laicīgi reaģēt, ja tuvojas kas nelāgs.

Gada sākums ir laiks, kad daudziem no mums rodas jaunas apņemšanās. Kādas ir Jūsu kā LDDK vadītājas cerības un apņemšanās šim gadam?

Šogad ir būtiski, lai mūsu valsts atgūst konkurētspēju un reputāciju finanšu jomā. Ceru uz spriedzes mazināšanos un situācijas normalizēšanos, lai bankas atkal spētu un gribētu finansēt tautsaimniecību. Bez finansējuma apstājas biznesa asinsrite – tas ir skaidrs, tāpēc šis jautājums ir svarīgs.

No nodarbinātības viedokļa ir svarīgi izdarīt visu, lai tiktu atbalstīti darba devēji, kuri vēlas maksāt lielu, labu atalgojumu. Ar nodokļu sistēmu tas jāveicina, nevis jābremzē, lai lielo algu saņēmējiem būtu nevis lielāks nodokļu slogs, bet tieši otrādi – lai uzņēmējiem būtu izdevīgi maksāt lielas algas.

Un vēl būtiska tēma šim gadam ir viss, kas saistīts ar klimatu, klimata jautājumiem. Šobrīd Ekonomikas ministrija virza uz valdību jauno plānu – jāsaprot, ka ikvienam no mums ir jāmaina savi paradumi, jāveic konkrētas darbības, lai tautsaimniecība mainītos. Tas nenotiek pats no sevis, jābūt konkrētam plānam. Svarīgi, lai valdība veido infrastruktūru, jo bez tās nevaram cerēt, ka pēkšņi ielās parādīsies vairāk elektromobiļu vai ar gāzi darbināmu auto. Mums jādomā par mežu atjaunošanu un to aktīvu palielināšanu.

Avots: iFinanses