Darba likuma grozījumi

2018. gada 17.novembrī

Parādīt saistītās lietas

Nupat publiskajā telpā ir sabadījušās vairākas uzņēmēju organizācijas. Iemesls – jaunie grozījumi Darba likumā, kas paredz, ka nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, varēs vienoties par virsstundu apmaksu 50% apmērā no darba algas.

Šo normu aizstāv Latvijas Darba devēju organizācija (LDDK), taču iebilst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), kas jau ir paudušas, ka jaunie grozījumi varētu tikt apstrīdēti Satversmes tiesā. LTRK līdz ar tiesībsargu Juri Jansonu ierosināja, ka 50% apmērā no darba algas visiem strādājošajiem tiktu apmaksātas pirmās divas virsstundas, bet 100% apmērā visas pārējās. To gan noraidīja Saeima, jo tam nepiekrīt arodbiedrības. Faktiski iemesls LTRK un FICIL negatīvajai attieksmei pret grozījumiem Darba likumā ir saistīts ne tikai ar Satversmes tiesas riskiem, bet arī ar to, ka tie aizcērt durvis uz mazāku virsstundu apmaksu tām nozarēm, kurās nav noslēgta ģenerālvienošanās.

Dubultā virsstundu apmaksa ir ļoti sāpīga tēma visiem darba devējiem, un Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā ir tik augsta likme. Sociālie partneri jau gadiem diskutē par iespēju to samazināt, taču bez rezultātiem, jo Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) līdz šim to ir kategoriski noraidījusi. Jāteic, ka ar pašreizējo LTRK un tiesībsarga priekšlikumu jau 2014. gadā klajā nāca LDDK un tas ir viņu izstrādāts, taču toreiz nekāda vienošanās panākta netika, jo LBAS kategoriski iebilda, un toreizējie iebildumi ir spēkā arī pašreiz. Tādēļ kā kompromiss ir pašreizējie grozījumi, kur 50% apmaksa virsstundām ir pieļaujama nozarēm, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos.

Protams, pārējie var kost pirkstos. Tikmēr LDDK darba tiesību eksperts Andris Alksnis norāda, ka teju visas nozares vismaz teorētiski var noslēgt šādu vienošanos, un strādājošos nozarēs, kurās nav sava arodbiedrība, var pārstāvēt LBAS. Runājot par Satversmes tiesas riskiem, A. Alksnis teic, ka, viņaprāt, tādu nav, jo vienošanās nozares iekšienē ir leģitīma Eiropas prakse un nevar runāt par darbinieku diskrimināciju, jo, ierobežojot virsstundu samaksu, pretī ir būtiski augstāka minimālā alga par valstī noteikto.

Savukārt advokātu biroja Ellex un Kļaviņš partnere un FICIL darba tiesību grupas vadītāja Irina Kostina, tāpat kā zvērinātu advokātu biroja Cobalt jurists Artūrs Valderšteins uzsver, ka tomēr saskata būtisku darbinieku daļas tiesību ierobežojumu salīdzinājumā ar pārējiem un var runāt par nevienlīdzības principu. Proti, nozarēs, kuras noslēgs ģenerālvienošanos, tie cilvēki, kas jau līdz tam saņēmuši būtiski augstāku algu, saņems mazāku apmaksu par virsstundām, pretī nesaņemot labumu paaugstinātas darba algas veidā, un līdz ar to būs nevienlīdzīgā situācijā ar strādājošiem citās nozarēs. Šie cilvēki ir tie, kas minētos grozījumus varētu apstrīdēt Satversmes tiesā. Jebkurā gadījumā to, vai pašreizējie grozījumi ir atbilstoši Satversmei, var pateikt tikai Satversmes tiesa. Interesanti, ka vienīgā, kas par grozījumiem klusē, ir LBAS.

Avots: db.lv