EESK uzklausa Latvijas pilsoniskās sabiedrības viedokli par Eiropas nākotni

2017. gada 23.jūlijā

Parādīt saistītās lietas

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) š.g. 2. jūnijā rīkoja debates Rīgā, lai uzklausītu Latvijas pilsoniskās sabiedrības viedokli par pieciem Eiropas turpmākās attīstības scenārijiem, kurus Žans-Klods Junkers (Jean-Claude Juncker) ir izklāstījis Eiropas Komisijas Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni.

Debašu dalībnieki bija darba devēju un darba ņēmēju organizāciju un citu pilsoniskās sabiedrības grupu pārstāvji, kā arī Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka. Pasākuma moderators bija žurnālists Ansis Bogustovs.

Debates notika ES mājā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu. Debašu degpunktā bija piecu Eiropas turpmākās attīstības scenāriju apspriešana, kā arī atbilžu meklēšana uz EESK uzstadītajiem jautājumiem:

  • Kurš no pieciem baltajā grāmatā izklāstītajiem scenārijiem, jūsuprāt, ir vislabāk piemērots ES iekšējo un ārējo problēmu risināšanai un kāpēc?
  • Vai būtu iespējams vēl kāds cits scenārijs, un vai tas būtu labāks? Ja jā, tad kāpēc? Kā, pēc jūsu domām, Savienībā tiek veicināta uzticēšanās un paļāvība?
  • Vai Eiropas Savienībai jābūt redzamākai, un vai par to vajadzīgs vairāk informācijas? Kādā veidā?
  • Vai minētās politikas jomas ir pietiekami visaptverošas un ilustratīvas? Kā jūs tās sarindotu pēc svarīguma pakāpes? Vai kāda nozīmīga politikas joma ir palikusi nepieminēta vai nav pietiekami izcelta? Ja jā, tad kura tā ir un kurš no pieciem scenārijiem vislabāk kalpotu tās attīstībai?
  • Kā saistībā ar „turpmāko virzību” vislabāk būtu strukturējama „Diskusija par Eiropas nākotni Eiropas valstu parlamentos, pilsētās un reģionos”? Kāda loma „turpmākajā virzībā” būtu jāieņem organizētai pilsoniskajai sabiedrībai, un kā to panākt?
  • Kādas cerības jums personiski saistās ar konsultāciju rezultātiem?
  • Kā iedzīvotājiem nodrošināt vairāk iespēju veidot Eiropas nākotni?

EESK debatēs pārstāvēja Vitālijs Gavrilovs, Darba devēju grupa, Pēteris Krīgers, Darba ņēmēju grupa, un Baiba Miltoviča, Dažādu interešu grupa.

Debates atklāja Inna Šteinbuka, iepazīstinot dalībniekus ar pieciem Eiropas turpmākās attīstības scenārijiem un norādot, ka „diskusija par ES nākotni ir vitāli svarīga gan Latvijas, gan Eiropas sabiedrībai. Ilgtspēja ir vēlamais rezultāts, bet tas nav vienkārši sasniedzams. Eiropas nākotnes virzītājspēki ir četri: 1) mainīga vieta mainīgā pasaulē, 2) dziļi pārveidota ekonomika un sabiedrība 3) demogrāfiskās pārmaiņas un 4) klimata pārmaiņas. Eiropai ir jāmainās”.

Turpinot diskusiju par pieciem scenārijiem, Zanda Kalniņa-Lukaševica atzina, ka „katram scenārijam ir plusi un mīnusi, ko mēs Ārlietu ministrijā analizējam un fiksējam. Neviens nav tāds, lai 1:1 paņemtu un īstenotu. Tie ir kā domāšanas process, kas mūs pamudina identificēt tās lietas, ko mēs gribam vairāk, un lietas, ko mēs gribam mazāk. Kā rezultāts būs jautājumu kombinācija un izšķiršanās, kuras lietas vairāk virzīt uz priekšu. Latvija nedrīkst palikt pasīvā pozīcijā – aktīvi jāiesaistās, lai ietekmētu procesu virzību, jābūt iekšā visos procesos no sākuma”.

„Man ir pārliecība, ka Eiropa tikai sadarbojoties var atrast atbildes uz kopīgiem jautājumiem un problēmām. Vienotais tirgus, vienota valūta un tirdzniecības politika, inovācijas un drošība – tās ir jomas, kurās Eiropas Savienības valstis tikai vienoti var nodrošināt izaugsmi,” uzskata Vitālijs Gavrilovs.

Savukārt Pēteris Krīgers paziņoja, ka „kopumā Eiropas arodbiedrībām sava pozīcijas ir izstrādāta un ir zināma. Eiropas nākotnes modelis ir domāts tam cilvēkam, kas Eiropā dzīvo un strādā. Šis strādājošais cilvēks ir pati galvenā vērtība, par ko mums ir jārunā”.

Baiba Miltoviča norādīja, ka „Eiropas patērētāju skatījumā EK virzās uz priekšu pārāk lieliem soļiem, tirgus nosacījumi ar katru gadu kļūst arvien sarežģītāki un nenoteiktāki, ar izpildi mēs netiekam līdzi šiem uzstādījumiem. Uz papīra mums ir virkne instrumentu un mehānismu, bet reāli dzīvē viņu nav. Nevis strādājot atsevišķi, bet strādājot kopā var panākt vairāk”.

Turpmākajā diskusijā iesaistījās pārējie dalībnieki, nonākot pie secinājuma, ka visos scenārijos ir savi pozitīvie elementi, kurus būtu vērtīgi apvienot. Tika pausta nepieciešamība pēc individuālas iedzīvotāju iniciatīvas, kā arī lielāka uzsvara uz nākotnes perspektīvu nevis pagātnes analīzi.

Vairāk informācijas par debatēm atradīsiet mūsu tīmekļa vietnē.

EESK — ES iestāde, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, — katrā dalībvalstī rīko debates par Eiropas nākotni, lai uzzinātu attiecīgās valsts pilsoniskās sabiedrības viedokļus, prioritātes un bažas. Šādas nacionālās debates ir daļa no pašreizējās plašās diskusijas par “Eiropas turpmāko virzību”, ko aizsāka Eiropas iestādes visā ES un kurā līdzvērtīgi ir iesaistīti iedzīvotāji, iestādes un organizācijas.

Debatēs paustās idejas tiks izmantotas EESK atzinumā par Eiropas nākotni, kas nāks klajā 2017. gada jūlijā. Minētā atzinuma mērķis ir līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gada jūnijā ietekmēt ES lēmumu par rīcību turpmākajos mēnešos un Eiropas nākotni.