Jaunieši vēlas saņemt vismaz 800 eiro uz rokas

2018. gada 17.novembrī

Parādīt saistītās lietas

Trīs gadu ilgušais jauniešu nodarbinātības pētījums liecina, ka pēdējā gada laikā ir pieaudzis to jauniešu skaits, kuri mēnesī vēlas saņemt no 800 līdz 1200 eiro. Vairāk ir kļuvis arī jauniešu, kuri uzskata, ka viņiem būtu jāsaņem vidēji par 200 eiro lielāks atalgojums nekā šobrīd.

Aptauja liecina, ka jaunās sievietes  atalgojuma jautājumā ir krietni pieticīgākas nekā vīrieši. Kā pozitīva tendence vērtējams fakts, ka jaunieši samērā agri kļūst patstāvīgi un ilgi neuzkavējas vecāku paspārnē. Savukārt eksperti norāda – ja jaunieši vēlas lielāku algu, viņiem jābūt gataviem arī intensīvi strādāt.

SEB bankas aptaujā ir noskaidrojies, ka vairāk nekā puse 18–25 gadus veco jauniešu uzskata, ka saņem savām zināšanām un prasmēm neatbilstošu atalgojumu. Turklāt gada laikā šādi domājošo skaits ir pieaudzis par 11%. Aptauja liecina, ka vairums jauniešu (38%) šobrīd mēnesī saņem 500–800 eiro un trešā daļa no visiem aptaujātajiem darbu apvieno ar mācībām.

Algas pieaug, bet vēlmes aug vēl straujāk 

Y paaudzei, kuru pārstāv aptaujātie jaunieši, pieticība ir sveša – viņi nekautrējas prasīt lielākas algas un bieži tās arī saņem. To apliecina fakts, ka tieši gados jauno cilvēku vidējie ienākumi valstī piedzīvo lielāko izaugsmi un gada laikā jauniešu skaits, kuri saņem 800–1200 eiro mēnesī, ir pieaudzis no 16% līdz 21%. Tomēr viņu vēlmes aug vēl straujāk. Piemēram, 20% aptaujāto jauniešu uzskata, ka viņiem būtu jāsaņem vairāk nekā 1200 eiro mēnesī.

Liela daļa strādājošo jauniešu uzskata, ka viņu pieredze un prasmes finansiāli netiek atbilstoši novērtētas – aptaujātie vēlas saņemt vidēji par 200 eiro vairāk nekā šobrīd.

Jaunās sievietes savās vēlmēs ir krietni pieticīgākas nekā vīrieši

Vecuma grupā no 23 līdz 25 gadiem absolūtais vairums (87%) jauniešu kā savu ienākumu avotu min regulāru algu. “Tā ir ļoti laba ziņa visai valstij, ļoti labs rādītājs, kas liecina – jauniešiem ir tendence kļūt patstāvīgiem un ilgi neuzkavēties vecāku paspārnē,” komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Ja runājam par  tālāku nākotni, tad aptauja atklāj, ka vairums jauno vīriešu (39%) pēc pieciem gadiem vēlētos saņemt 2000 eiro mēnesī, savukārt sievietes ir krietni pieticīgākas – 37% aptaujāto uzskata, ka pēc pieciem gadiem būtu labi saņemt 1000–1500 eiro mēnesī . A. Škapars ir novērojis, ka arī to jauniešu vidū, kuri piesakās darbam bankā, sievietes parasti min zemāku vēlamo atalgojumu, lai gan tādas viņu kvalitātes kā stresa izturība un spēja izpildīt uzdevumus, bieži vien ir augstākas nekā vīriešiem.

 

“Iespējams, ka mums vajadzētu padziļināti izpētīt, kāpēc sievietes daudz biežāk nekā vīrieši kautrējas prasīt sev atbilstošu atalgojumu,” Arnis Škapars norāda.

Galvenais izaicinājums jauniešiem  ir gatavība intensīvi strādāt
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperte nodarbinātības jautājumos Ruta Porniece atgādina, ka Latvijā darba produktivitāte joprojām ir zem ES vidējā līmeņa: “Lai augtu algas, vispirms jāceļ produktivitāte.” Viņa ir novērojusi, ka jaunieši ne vienmēr izprot atšķirību starp bruto un neto algu, ar ko arī daļēji ir izskaidrojama prasību neatbilstība realitātei.

Savukārt A. Škapars kā lielāko jauniešu izaicinājumu ceļā uz lielākām algām min gatavību savu enerģiju un radošumu pārvērst naudā, intensīvi strādājot. “To, kuri patiešām ir gatavi intensīvam darbam, pagaidām tomēr ir mazāk,” viņš secina, vienlaikus izsakot pārliecību, ka lielākā daļa jauniešu to iemācīsies.

Avots: www.bizness.lv