Kā globālā ekonomika mainīs Jelgavu?

2020. gada 16.februārī

Parādīt saistītās lietas

Par ekonomisko attīstību pasaulē, Latvijā un arī Jelgavā stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.

Ar ko raksturojams 21. gadsimta 20. gadu sākums pasaules ekonomikā?

Lielākajā daļā pasaules valstu ekonomika turpina augt, taču tas notiek lēnāk, un pasaules ekonomiskā izaugsme kopumā ir palēninājusies. Kāpēc? Visdrīzāk to ietekmē vairāki ģeopolitiskie faktori, kas uzņēmējiem nepatīk. Tāds, piemēram, ir tā sauktais breksits jeb Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības. Sarežģītākas kļūst starptautiskās ekonomiskās attiecības ar ASV. Uzņēmēji šādos apstākļos mazāk tirgojas, mazāk investē – tas samazina ekonomisko izaugsmi. Prognozes tomēr ir tādas, ka ekonomiskā izaugsme turpināsies.

Pasaules ekonomikas līdervalsts ilgus gadus ir bijusi ASU Tas ir Latvijas stratēģiskais partneris NATO aliansē. Varbūt varat sīkāk komentēt ekonomiskās tendences šajā valstī?

Pasaules lielākās ekonomikas nozīmīgumu ASV ir zaudējusi. Tai priekšā ir Ķīna, kas 1980. gadā bija vien 11. vietā pasaulē. Pakāpeniski augot, tā pēdējos gados ir apsteigusi ASV un nu jau kļuvusi par globālo līderi. Taču ASV jau trīs gadus ir prezidents, kura politika ir citādāka nekā iepriekšējiem prezidentiem. Viņš ir apsolījis saviem vēlētājiem samazināt ASV tirdzniecības deficītu, kas visu iepriekšējo laikus ir bijis negatīvs, līdz nullei. Tas nozīmē mazāk importēt jeb pirkt no citiem – ne tikai no ķīniešiem, bet arī eiropiešiem. Tas nodara kaitējumu citu valstu ekonomikai. No otras puses, amerikāņi grib vairāk eksportēt. Tostarp arī militāro produkciju. ASV mudina ES valstis palielināt militāros izdevumus līdz diviem procentiem no IKP. Tā amerikāņi veicina savas produkcijas noietu. ASV vēlas atgūt iepriekšējās līderpozīcijas.

Kā ASV ekonomika iespaido ES, tostarp Latviju?

Te jārunā par ES “barības ķēdi”. Kas ir lielākie Eiropā vadošās ekonomikas Vācijas noieta tirgi? ASV un tikai pēc tam Francija un Ķīna. Savukārt pārējām ES valstīm noieta tirgus Nr.1 ir Vācija. Vācija ir tāds kā ES ģenerāluzņēmējs pasaules tirgū. Skaidrs, ja Vācijai rodas grūtības, tirgojoties ar ASV, tas pa “domino ķēdīti” ietekmē pārējās Eiropas valstis. Ilgākā laika posmā Vācijas īpatsvaram globālajā ekonomikā ir tendence samazināties. Pirms gadiem divdesmit tie bija 4,9 procenti no pasaules ekonomikas, pašlaik ir 3,1 procents. Tas pats ir ar ES, kuras īpatsvars pasaules ekonomikā tagad ir 15,8 procenti. Arī tam ir tendence samazināties. Ja šogad paņemam nost Lielbritāniju, tad jau tie būs 14 procenti no pasaules ekonomikas.

Kas ietekmē ES ekonomiskā svara samazināšanos pasaules mērogā?

ES salīdzinājumā ar attīstītākajiem pasaules reģioniem Āzijā un ASV ir zemāki tēriņi pētniecībai un attīstībai, mazāks patentu pieteikumu skaits, zemāki izglītības kvalitātes rādītāji, augstāks darba nodokļu slogs, vāja piekļuve kapitālam, ir vairāk šķēršļu kreditēšanā, zemāks robotizācijas līmenis, lielākas barjeras jaunam biznesam. Neviena lielā ES valstu kompānija nav desmit pasaulē lielāko sarakstā. ES ir Latvijas galvenais eksporta tirgus un svarīgs ekonomiskais partneris, taču tagadējos apstākļos Latvijas uzņēmējiem noieta tirgu vajadzētu vairāk meklēt arī citos reģionos, kur ir straujāka izaugsme un augošs pieprasījums.

Kā Latvija izskatās starp ES valstīm?

Latvija ir ES ekonomiskās attīstības pastarītis, kas atpaliek gandrīz no visām ES valstīm visās iepriekšminētajās jomās, kas raksturo ES atpalicību no pasaules vadošajiem reģioniem. Labā ziņa ir tā, ka Latvijā lielāka vai mazāka izaugsme jaunajā gadā tiek prognozēta un tā ir drošāka un stabilāka, nekā tas bija pirms 2008. gada krīzes. Piemēram, eksporta īpatsvars iekšzemes kopproduktā pirms krīzes bija 35 procenti, bet tagad – 60 procentu. Agrāk preču pakalpojumu imports ievērojami pārsniedza eksportu. Tas tā ilgstoši nevarēja pastāvēt. Visas valstis, kas dzīvo ar šādiem mīnusiem, kādā brīdī piemeklē parādu problēmas, kas var likt pieņemt smagus un nepopulārus lēmumus. Tas bija gan mums, gan Grieķijai un Portugālei, gan arī Lietuvai, kas laimīgā kārtā izvairījās no Starptautiskā valūtas fonda pakalpojumiem. Taču patlaban, kad Latvija ir līdzsvarojusi ārējās tirdzniecības bilanci un uzlabojusi savu starptautisko konkurētspēju, liela finanšu ugunsgrēka bīstamības nav. Latvija veiksmīgi eksportē gan preces, gan pakalpojumus, turklāt kļuvusi plašāka ne tikai pārdošanas ģeogrāfija, bet arī pats eksporta klāsts. Tā ir gan lauksaimniecības produkcija, gan koks un koksnes produkcija, gan mehānismi un iekārtas, metāla izstrādājumi. Pakalpojumu jomā daudz tiek runāts par negatīvo -dzelzceļa pārvadājumu samazināšanos, banku problēmām un līdz ar to finanšu pakalpojumu samazināšanos. Bet ir izaugsmes rekordi citās pakalpojumu eksporta jomās. Piemēram, būvniecības, datoru un

IT pakalpojumu eksportā, gaisa transportā, attīstās lidosta “Rīga”, aug ienākošais tūrisms, kas ir ļoti labi. Pēckrīzes gados ir būtiski uzlabojusies Latvijas fiskālā disciplīna – valsts budžeta deficīts tiek stingri kontrolēts, valsts parāda attiecība pret IKP pakāpeniski samazinās. Pēc fiskālās disciplīnas rādītājiem esam iekļāvušies Mār-strihtas kritēriju normās un kļuvuši par vienu no piekšzīmīgākajām eirozonas valstīm. Latvijas kredīt-reitingi ir pietiekami stabili. Tas liecina, ka valstij finanšu tirgos uzticas un ir gatavi aizdot.

Kādi ir tālākie Latvijas izaicinājumi?

Progress ekonomiskajā attīstībā ir. Pēc valsts neatkarības atgūšanas 90. gadu sākumā IKP uz vienu iedzīvotāju mums bija 30 procentu no ES valstu vidējā līmeņa, tagad esam pietuvojušies 70 procentiem. Esam apsteiguši Grieķiju, pietuvojušies Polijai, bet no Lietuvas un Igaunijas, ar ko agrāk bijām aptuveni līdzvērtīgās pozīcijās, esam viegli salīdzināmi pēc vēstures, ģeogrāfiskā izvietojuma un izmēriem, atpaliekam apmēram par septiņiem gadiem.

Ļoti jutīgs Latvijā ir demogrāfiskais jautājums, kas netieši ir saistīts ar ekonomisko situāciju. ES ir novērojama sakarība – valstīs ar augstāku dzīves līmeni iedzīvotāju skaits aug (to ietekmē starpvalstu migrācija), un otrādi. Igaunijā iedzīvotāju skaits sāk stabilizēties, bet mēs diemžēl krītam ārā. Mums vēl pārāk daudziem jauniem cilvēkiem ir stimuls laimi meklēt citur. Lai iedzīvotāju skaits valstī būtu stabils, jauniešiem vajadzētu būt pietiekamā skaitā – ne tikai, lai radītu bērnus, bet arī aizvietotu pensijā aizejošos vecos cilvēkus. Taču mums pensijas vecumā esošo ir vairāk nekā to, kas drīz ies darbā. Turklāt jaunieši, kas ierodas nomainīt aizejošos, sagaida, ka viņiem tiks maksātas algas, kas nav atbilstošas kvalifikācijai, pieredzei un bieži vien arī attieksmei. Bet, ja nemaksās prasīto, tad brauks prom! Arī Rietumeiropas valstīs trūkst jaunu cilvēku. Mūsu jaunieši, kas turp aizbrauc, bez darba nepaliek. Kā mēs varam panākt to, lai jaunie nemūk prom? Jāceļ dzīves līmenis, jāpiedāvā lielākas algas. ES vidējās darba stundas izmaksas ir 27 eiro, Īrijā – 32 eiro, Lielbritānijā 27 eiro, Vācijā – pat 35 eiro. Latvijā tās ir 9,3 eiro. Protams, mēs nevaram situāciju atrisināt, jau rīt visiem strādājošiem piedāvājot Rietumeiropas algas. Taču jaunajam cilvēkam ir jāredz, ka kustība vēlamajā virzienā soli pa solim notiek. Kopš 2000. gada Latvijā vidējais atalgojums ir audzis pieckārt. Protams, dinamika visur nav vienāda, jo tendences atšķiras. Tajā pašā laikā augušas arī cenas, taču apmēram divas reizes.

Labā ziņa Latvijā ir tā, ka ekonomika attīstās arī apstākļos, kad samazinās strādājošo skaits. Protams, tā ilgi turpināties nevar. Ir jāskatās, kā vairāk ekonomiskajā apritē iesaistīt “sudraba paaudzi” – piec-desmitgadniekus un arī citas neaktīvās grupas. Dāņi vēl saka, ka apstākļos, kad trūkst darbinieku, vajag atteikties no saimniecības nozarēm ar zemu pievienoto vērtību. Nevajag tik ļoti baidīties zaudēt tās zemu atalgotās nozares.

Kādas Latvijas tautsaimniecībā ir reģionālās īpatnības, un kā valsts mērogā izskatās Jelgava?

Latvijas tautsaimniecības īpatnība ir tāda, ka vairāk nekā puse iekšzemes kopprodukta tiek saražots Rīgā (visā Zemgalē tikai 7,6 procenti, bet Jelgavā – 2,2 procenti). Jelgavas pluss ir tas, ka pilsēta atrodas tuvu Rīgai. cilvēku, gan preču kustība notiek ātrāk un vienkāršāk. Statistika rāda, ka Jelgavas iestādēs un uzņēmumos strādā 22 tūkstoši darbinieku. Tam vēl jāpieskaita tie Jelgavā strādājošie, kuru uzņēmumi un iestādes reģistrēti Rīgā un citviet. Tādi, piemēram, ir bankās, lielveikalu tīklos, Valsts ieņēmumu dienestā un citās valsts institūciju struktūrvienības strādājošie. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Jelgavā un tās apkārtnē strādā ap 33 tūkstoši cilvēku.

LV IKP reģionu struktūra 2017

IKP uz iedzīvotāju LV reģionos 2017

Jelgavā, Jelgavas un Ozolnieku novadā reģistrētie lielākie darba devēji 2018. gadā (kuros ir vairāk nekā 100 darbinieku)

zz1

Jelgavā līdzīgi kā citviet iezīmējas tendence, ka mazajos uzņēmumos vidējās algas ir zemākas, bet lielajos – lielākas. Lielajiem uzņēmumiem ir lielāki noieta tirgi un mazākas administratīvās izmaksas. Jelgavā vidējā neto alga (pēc nodokļu nomaksas) ir 789 eiro, kas ir mazāk nekā Rīgā un Ventspilī. Taču Jelgavā salīdzinājumā ar Ventspili, kur 54 procenti no IKP tiek saražots transporta un loģistikas (uzglabāšanas) biznesā, saimniecība ir daudzveidīgāka un līdz ar to stabilāka.

Pozitīva demogrāfiskā attīstība Jelgavas apkārtnē ir tikai Ozolnieku un Svētes pagastā. Citviet vairāk ir mirušo un izbraukušo nekā jaundzimušo un jaunpienācēju. Tas nozīmē, ka Jelgavas iekšējais tirgus kopumā sašaurināsies. Bet uzņēmumiem, lai attīstītos un piedāvātu saviem darbiniekiem lielākas algas, ir jāpaplašina esošais noieta tirgus.

Avots: “Zemgales Ziņas”