Latvijas dalība Eiropas Savienībā: sekmes, maldi, iespējas un atbildība

2019. gada 22.novembrī

Parādīt saistītās lietas

Dr.sc.pol. Inese Stepiņa, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektores vietniece, starptautisko un ES lietu eksperte

Latvija 2019.gada maijā atzīmē savas dalības Eiropas Savienībā 15 gadus. Kādi būs turpmākie gadi ES, kādi būs Latvijas valsts, sabiedrības kopumā un katra indivīda ieguvumi un  attīstības iespējas? To lielā mērā noteiks mūsu pašu izvēles un spēja sadarboties ar citiem kopīgu interešu īstenošanā.

LĪDZŠINĒJĀS DALĪBAS EIROPAS SAVIENĪBĀ IEGUVUMI UN IZAICINĀJUMI

Sociālekonomiskā integrācija

Integrācija ES ir ilgtermiņa process, kurš aizsākās Latvijas līderiem 1993.gadā pieņemot kompetentu un atbildīgu lēmumu par Latvijas virzību uz ES.

2004.gadā, iestājoties ES, ikvienam Latvijas iedzīvotājam tika nodrošinātas ES pamatbrīvības – brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla un personu kustība. 2007.gadā, kad pievienojāmies Šengenas līguma telpai, varējām sākt ceļot bez robežkontroles 26 valstīs.

Eiro valūtas ieviešana 2014.gadā nozīmēja tālāku integrāciju arī globālajā tirgū, kur daudzviet norēķinos tiek izmantota eiro valūta. Eiro ieviešana uzņēmējiem krietni ir atvieglojusi darbības paplašināšanu ārpus Latvijas teritorijas un radīti labvēlīgāki nosacījumi eksportspējai visās nozarēs, kas ir būtiski Latvijas kā mazas un atvērtas ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai.

Latvijas prezidentūra ES Padomē 2015.gadā pavēra jaunas līdzdalības iespējas ES: šoreiz kopdarbā ar citām ES valstīm, rast kopīgās intereses. LDDK kā Latvijas valdības sociālais partneris aktīvi iesaistījās Latvijas prezidentūras ES gatavošanas procesā un tās norisē. LDDK vadībā tika izstrādātas uzņēmēju rekomendācijas ES lēmumu pieņēmējiem reģionālās attīstības un uzņēmējdarbības, sociālās, ekonomiskās un teritoriālās konverģences sekmēšanai, sociālā dialoga, ekonomiskās izaugsmes veicināšanas, izglītības un darba tirgus sasaistei, kā arī Austrumu partnerības turpmākās attīstībai.[1]

Dalība ES ir mums ļāvusi izpildīt mērķus – sasniegt ekonomisko izaugsmi un celt Latvijas iedzīvotāju labklājību, jo ES ir veicinājusi strauju pārrobežu tirdzniecības attīstību. Tā rezultāta ir samazināts izmaksas un cenas uzņēmējiem un patērētājiem[i]  un Latvijas IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes[ii] kopš 2004.gada līdz pat 2017.gadam ir pieaudzis par 60%.  Skatīt. attēlu. 

Attēls: IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes (nemainīgās cenās), % izmaiņas 2004.gads pret 2017.gadu

grafiks

Avots: Autores atlasīti dati pēc International Monetary Fund, World Economic Outlook Database, October 2018, pēdējo reiz aplūkots 16.03.209.

* Iekļauti dati līdz 2017.gadam. Pēc 2017.gada avotā pieejamos datos tiek izmantotas aplēses.

Latvijas IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes tiesa gan neuzrāda, cik lielā mērā ikviens sabiedrības loceklis ir ieguvējs no ekonomiskās izaugsmes un labklājības pieauguma. Nevienlīdzības mazināšana Latvijā ir izaicinājums, jo ne visi gūst labumu no ekonomiskās situācijas uzlabošanās.[iii]

Ierobežojumi un zaudējumi konkurences cīņā

Dalība ES nodrošina Latvijai piekļuvi 500 milj. iedzīvotāju lielam iekšējam vienotajam tirgum ar prognozējamiem sadarbības noteikumiem.[iv] Tomēr joprojām iekšējais ES tirgus nav pilnībā funkcionējošs. ES valstu ekonomikām un arī uzņēmējiem ir savas nacionālās intereses un tā tas būs arī turpmāk.

Simboliska un reizē skandaloza bija Latvijas uzņēmuma SIA “Laval un Partneri” iecere līdz ar Latvijas dalību ES 2004.gadā  sniegt būvniecības pakalpojumus, izmantojot ES pakalpojumu sniegšanas brīvību. Zviedrijā uzņēmums sadūrās ar arodbiedrību pretdarbību, kas vēlējās, lai uzņēmums paraksta koplīgumu par darba un nodarbinātības noteikumiem[v] un paredz Zviedrijas minimālo algu pakalpojumu sniedzējam no Latvijas. Pusēm neizdevās panākt vienošanos, jo SIA “Laval un Partneri” piedāvājumā minimālās algas apmērs bija paredzēts zemāks par minimālo algu Zviedrijā, un koplīgums netika noslēgts. Zviedrijas arodbiedrība uzsāka būvniecības laukuma blokādi un aizliedza būvniecības pakalpojumu sniegšanu citos būvobjektos Zviedrijā.[vi] Arodbiedrību rīcība praktiski paralizēja uzņēmuma darbību un noveda to līdz bankrotam.

Pēc vairāku gadu tiesvedības ES tiesa secināja, ka dalībvalsts arodbiedrība nedrīkst uzspiest citas dalībvalsts uzņēmumam noslēgt koplīgumu, un šāda prasība ir pretrunā pakalpojumu sniegšanas brīvībai.[vii] EST tiesa par šādu pieeju ir izpelnījusies kritiku, tostarp par darba kolektīvo tiesību neizpratni, nespēju atzīt sociālo partneru lomu ES ekonomisko tiesību praktiskas īstenošanas uzraudzīšanā, kā arī par ekonomisko tiesību dominēšanu pār ES sociālajiem mērķiem.[viii] Raugoties no šodienas perspektīvas, varētu teikt, ka pievienojoties ES, valdīja vispārējs maldīgs priekšstats, ka pievienošanās notiek brīvam iekšējam tirgum bez ierobežojumiem.

ES iekšējā tirgus darbības pamatā ir sociālā tirgus ekono­mika ar valstu un uzņēmēju augstu savstarpējās konkurētspējas līmeni.[ix] ES sociālā tirgus ekonomika ir balstīta uz  ES un dalībvalstu apņemšanos veicināt nodarbinātību, dzīves un darba apstākļu uzlabošanu, pienācīgu sociālo aizsardzību, cilvēkresursu attīstību un cīņu pret sociālo atstumtību,[x] kā arī sociālo partneru – darba devēju organizāciju un darba ņēmējiem organizāciju – lomu un dialogu sociālo partneru starpā.[xi] Lai gan arodbiedrību aktīva darbība var apgrūtināt pakalpojumu pieejamību, kolektīvā rīcība kā streiki, blokādes un boikoti ir būtiska brīvas sabiedrības sociālās un ekonomiskās dzīves daļa.[xii]

Maldīgs un arī īsredzīgs izrādījās esam vispārējs un ilgstoši dominējošs pieņēmums, ka Latvija un tās uzņēmēji var balstīt savu konkurētspēju uz zemu atalgotu darbaspēku ar ES valstīm, kuras ir spēcīgas savā konkurētspējā un ar attīstītām sociālās aizsardzības sistēmām. Latvijas zemās konkurētspējas dēļ esam piedzīvojuši augstu aktīvā darba spēka emigrāciju un šobrīd jau akūtu darba spēka trūkumu. ES valstis, uz kurām ir bijusi novērojama Latvijas iedzīvotāju aizceļošana, izmantojot ES personu kustības brīvību darba iespēju izmantošanas nolūkos, ir ar būtiski augstāku konkurētspēju kā Latvijai.[2]

Tāpēc gan politiskā, gan individuālā līmenī pieņemtajiem lēmumiem ir ietekme uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju šodien un nākotnē. Apzināta un aktīva līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos ļauj panākt līdzsvarotākus un visas sabiedrības interesēs pieņemtus lēmumus.

Vai dalība ES ir pašsaprotama?

Dalība ES nav pašsaprotama. Tomēr zināmā mērā tāda tā ir kļuvusi, jo brīvības un attīstības iespējas, ko dot dalība ES, ir kļuvušas par ierastu lietu.

Diemžēl cilvēkiem ir raksturīgi pašsaprotams lietas sākt novērtēt tad, kad tās tiek zaudētas. Uzsāktais Brexit process jeb sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES ļauj mums praktiski iztēloties, ka ierasti ērtais, salīdzinoši prognozējamais, miermīlīgais ES valstu, uzņēmēju un iedzīvotāju savstarpējo attiecību modelis var arī tikt veidots citādāk. Jau ierastās brīvības var tikt ierobežotas un šis process un rezultāts var izrādīties ne vien dārgs, bet arī neērts un varbūt pat bīstams gan sociālā, gan ekonomiskā, gan politiskā ziņā.

PRIEKŠNOSACĪJUMI LATVIJAS SEKMĪGAI DALĪBAI ES SAVIENĪBĀ TURPMĀK

Lai turpmākie gadi ES būtu ieguvums Latvijas valstij, sabiedrībai kopumā un katram individuāli, izšķirošas būtu sekojošas darbības.

Pirmkārt, strikti turēties pie ES sniegtajām brīvībām. Daudzi Latvijas iedzīvotāji iepriekšējos gados dažādu iemeslu dēļ ir aizbraukuši no Latvijas. ES sniegtās brīvības ļoti daudziem ir devušas starptautisku darba, uzņēmējdarbības vai studiju pieredzi ES valstīs. Šobrīd un arī turpmāk Latvijas iedzīvotājiem ir būtiski atgriezties Latvijā, dalīties ar iegūto pieredzi, veidot šo valsti un sabiedrību labāku, strādāt savas labklājības labā Latvijā.

Otrkārt, uzturēt tiesiskumu, kas ir ES darbības pamats. Tiesiskums, adekvāta institucionālā un ekonomiskā rīcībpolitika ir nepieciešama, lai radītu vidi, kas sekmē cilvēku palikšanu, atgriešanos, piesaistītu prasmīgus darba ņēmējus no citām valstīm, lai sekmīgi un droši varētu tikt īstenota uzņēmējdarbība, tikt piesaistītas ilgtspējīgas ienākošā un vietējā kapitāla investīcijas, veidots pamats inovācijām un attīstībai.

Treškārt, nodrošināt produktīvas investīcijas un attīstīt cilvēkkapitālu. Latvijas izaicinājums ir vēlme un spēja piesaistīti produktīvas investīcijas, lai palielinātu darbaspēka līdzdalību darba tirgū, sekmētu uzņēmējdarbību un produktivitāti. Latvijas un uzņēmēju ilgtspējīgai attīstībai un produktivitātes kāpumam, ekonomikas transformācijai uz augstāku pievienoto vērtību, jāiegulda cilvēkkapitālā (veselībā, izglītībā, prasmēs). Nepieciešams balanss ar ieguldījumiem infrastruktūrā, neproduktīvām investīcijām[xiii] kā nekustamie īpašumi un citi ar patēriņu saistītie ieguldījumi.

Ceturtkārt, pilnveidot un līdzsvarot interešu pārstāvniecību. Latvijā būtiski uzlabot dažādu interešu pārstāvniecību un to kvalitāti, kā arī paša procesa pārskatāmību. Publiskā sektora uzdevums būtu nevis vienkārši atsaukties noteiktām interesēm, bet sabalansēt dažādas intereses visas sabiedrības interesēs.[xiv]

Tuvojas kārtējās Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanas –  Latvijā norisināsies 25.maijā. Aptuveni 80% Latvijas likumu ir balstīti ES lēmumos un tieši Eiropas Parlamenta deputāti pieņem gala lēmumu par lielāko daļu likumiem, kas skar mūs ikdienā. Piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir būtiski un vēl būtiskāk ir izdarīt atbildīgu izvēli. Dalība ES nav pašsaprotama  –  tā ir jāsekmē un jāveicina mūsu pašu interesēs. Eiropas Savienība tie esam mēs un mēs to veidojam!

[1] Latvijas Darba devēju konfederācija, LV Prezidentūra ES, Avots:  http://www.lddk.lv/lapa/prezidentura-2015/, aplūkots 14.03.2019

[2] Stepiņa Inese, “Konkurēstpēja: Latvijas un Eiropas darba devēju skatījums”, žurnāls “Latvijas intereses Eiropas Savienībā”, 2014/4, SIA Dardedzes hologrāfija, 39.-40.lpp.. Avots: http://www.es2015.lv/images/es_2014_4.pdf, aplūkots 12.03.2019.

[i] Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Ieguvumi no Latvijas dalības ES, 29.11.2018. 09:31, Avots: https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/eiropas-savieniba-arpolitika/sabiedribas-informesana-es-jautajumos/ieguvumi-no-latvijas-dalibas-eiropas-savieniba, aplūkots 17.03.2019.

[ii] IKP uz vienu iedzīvotāju tiek pārrēķināts, ņemot vērā cenu līmeņa atšķirības.

[iii] KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS 2019. gada ziņojums par Latviju Pavaddokuments dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI UN EUROGRUPAI 2019. gada Eiropas pusgads – novērtējums par progresu strukturālo reformu īstenošanā, makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanā un koriģēšanā, un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 veikto padziļināto pārskatu rezultāti, SWD/2019/1013 final, Briselē, 27.02.2019, SWD(2019) 1013 final, 3.-4.lpp.

[iv] Eiropas Komisija. ES un vienotais tirgus, 2017.gada jūnijs. Avots: http://publications.europa.eu/webpub/com/factsheets/single-market/lv/, aplūkots 14.03.2019

[v] Paziņojums OV, Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – izteikts ar Arbetsdomstolen 2005. gada 15. septembra rīkojumu lietā SIA “Laval un Partneri” pret Svenska Byggnadsarbetareförbundet, Svenska Byggnadsarbetareförbundet avdelning 1 Byggettan un Svenska Elektrikerförbundet (lieta C-341/05), http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=58256&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=3865644, aplūkots 12.03.2019.

[vi] Eiropas Savienības tiesības. II daļa. Materiālās tiesības. Schewe C. (zina.red.). – Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2016, 294.lpp.

[vii] Dr. iur. Kristīne Dupate, Eiropas Savienības tiesas prakse darba tiesībās. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 2011, 20.lpp. Avots: http://www.lbas.lv/upload/stuff/201112/es_tiesas_prakse_darba_tiesibas.pdf, aplūkots 12.03.2019.; Eiropas Savienības tiesības. II daļa. Materiālās tiesības. Schewe C. (zina.red.). – Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2016, 295.lpp.

[viii] Dr. iur. Kristīne Dupate, Eiropas Savienības tiesas prakse darba tiesībās. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 2011, 20.lpp. Avots: http://www.lbas.lv/upload/stuff/201112/es_tiesas_prakse_darba_tiesibas.pdf, aplūkots 12.03.2019

[ix] Līguma par ES un Līguma par ES darbību konsolidētās versijas, 3. pants, ES Oficiālais Vēstnesis, C 202, 2016. gada 7. jūnijs. Avots: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=OJ:C:2016:202:FULL&from=LV , aplūkots 12.03.2019.

[x] Turpat, 151. pants.

[xi] Turpat, 152. pants.

[xii] Eiropas Savienības tiesības. II daļa. Materiālās tiesības. Schewe C. (zina.red.). – Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2016, 295.lpp.

[xiii] G.Rinaldi. Economics for Social Negotiators.  International Training Center of the ILO. Turin, Italy, 2017, pp. 106, 109, 217,

[xiv] B.A.Loomis, A.J.Cigler,  „Introduction. Changing Nature of Interest Group Politics” in Interest Group Politics, 2nd ed. CQ Press, 2007 p.1.