LDDK izglītības eksperts: nepieciešams atbalstīt darba vidē balstītas studijas

2020. gada 22.septembrī

Parādīt saistītās lietas

Darba devēju skatījumā ir jāatbalsta apstākļi, lai katrs studējošais ne tikai būtu sociāli nodrošināts un varētu pilnvērtīgi mācīties, bet arī iegūtu tādu profesionālo pieredzi, kas pēc studiju beigām ļautu pēc iespējas ātrāk iesaistīties darba tirgū. Kā viens no risinājumiem šim nolūkam var kalpot darba vidē balstītas (DVB) mācības, portālam “Delfi” sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības eksperts Rihards Blese.

Viņaprāt, tās šobrīd tiek veiksmīgi īstenotas profesionālajā vidējā izglītībā. “Vairākās Eiropas Savienības valstīs jau gadiem veiksmīgi darbojas duālās izglītības sistēma. Pēc tās principiem Latvijā ir izveidota paplašināta profesionālās vidējās izglītības klātienes forma – DVB mācības. Tā paredz iespēju mācības daļēji īstenot reālā darba vidē, papildus klātienes apmācībām skolā audzēknim ļaujot vismaz 25 % no kopējā izglītības programmas apjoma apgūt uzņēmumā. Turklāt darba vietā var organizēt ne tikai profesionālā satura praksi, bet arī teorijas apguvi. Attiecīgi DVB mācības paver iespējas izglītības iestādēm elastīgāk īstenot profesionālās izglītības programmas sadarbībā ar uzņēmumiem,” sacīja Blese.

Lai gan DVB mācību iespējas pašlaik Latvijā tiek piedāvātas tikai vidējā profesionālajā izglītībā, 95 % darba devēju atbalsta ideju par DVB mācību ieviešanu arī augstākās izglītības profesionālajās studiju programmās, liecina LDDK īstenotā projekta ietvaros veiktā uzņēmēju aptauja. Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos” aptaujā viedokli izteica kopumā 400 uzņēmumi. Aptaujāto darba devēju ieskatā augstākās izglītības iestādēs studenti ar DVB mācību palīdzību varētu efektīvāk apgūt profesijas tādās nozarēs kā uzņēmējdarbība un administrēšana, metālapstrāde un mašīnbūve, būvniecība, elektronika, IT un citās.

“Papildus līdzšinējā pieredze ES valstīs, kurās DVB mācības tiek īstenotas ilgstoši, rāda, ka šāda izglītības apguves forma nodrošina augstākas kvalitātes jauno speciālistu sagatavošanu. Absolventu prasmes vairāk atbilst reālajām uzņēmumu vajadzībām, kas jauniešiem pēc skolas absolvēšanas sniedz priekšrocības darba meklējumos. ESF projekta ietvaros Latvijā kopš 2017. gada aptuveni 70 % profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņu ir noslēguši darba līgumu jau sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas iegūšanas. Vienlaikus ap 12 % absolventu turpinājuši mācības savā profesijā augstākās izglītības iestādēs,” pastāstīja LDDK eksperts.

Viņš arī norāda, ka pašlaik ir uzsākts darbs pie jaunas DVB skolotāju sagatavošanas programmas, un notiek potenciālo studentu atlase: “Šī programma paredz, ka cilvēkam, kurš jau ir ieguvis augstāko izglītību kādā citā nozarē un vēlas kļūt par skolotāju, būs nepieciešams tikai viens gads, lai papildus iegūtu pedagoģisko kvalifikāciju. Viengadīgā studiju programma tiks īstenota kā DVB mācības, paredzot maksimāli ciešu sasaisti ar darba vidi, gan prakšu, mācību vizīšu un individuālo un grupu darbu projektos, gan citās aktivitātēs. Jaunā iniciatīva ir nozīmīga Latvijas tautsaimniecībai, jo tā nodrošinās kvalificētu speciālistu ātrāku nonākšanu darba tirgū, turklāt paverot iespēju profesionāļiem mainīt karjeru un pāriet uz pedagoga profesiju.”

Blese stāsta, ka šā brīža situācijā, kad arvien rūpīgāk jāizvērtē dažādi ieguldījumi, ir būtiski padarīt efektīvākas arī investīcijas augstākajā izglītībā, tostarp veicinot izglītības ciešāku sasaisti ar uzņēmējdarbības vidi. Attiecīgi, viņa ieskatā, ir nepieciešams iespējami drīz veikt normatīvo aktu grozījumus, lai uzsāktu DVB mācību īstenošanu augstākajā izglītībā. “Meklējot labākos risinājumus DVB mācību integrēšanai studiju procesā, augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem noderēs LDDK īstenotā ESF projekta un dažādu pilotprojektu ietvaros uzkrātā DVB mācību pieredze profesionālajā izglītībā. Vienlaikus ir jāveicina studentu interese un izpratne par DVB mācībām, izmantojot gan profesionālās vidējās izglītības absolventu pieredzi, gan jaunās pedagogu sagatavošanas programmas piemērus,” rezumēja LDDK pārstāvis, uzsverot LDDK gatavību aktīvi iesaistīties, lai atbalstītu iespējami drīzu DVB mācību ieviešanu augstākajā izglītībā.

Kā šonedēļ informēja LDDK pārstāvji, pašlaik darba devējiem un izglītības nozarei ir būtiski precīzi noteikt katras iesaistītās puses uzdevumus, kompetences un atbildības, lai jau tuvākā gada laikā izstrādātu konceptuālu virzienu darba vidē balstītu mācību ieviešanai augstākajā izglītībā, ko nodot skatīšanai Ministru kabinetā.

Tāpat LDDK iecerēs ir vienoties, kurās nozarēs īstenot pilotprojektu, kā tas līdzīgi, piemēram, Igaunijā īstenots medicīnā un IT nozarē.

Jau vēstīts, ka teju pirms mēneša Latvijas Studentu apvienība (LSA) publicēja satraucošus aptaujas rezultātus – pat 10 000 studējošo varētu pamest mācības Covid-19 izraisīto finansiālo grūtību dēļ. Kopš tā laika, kā informē LSA, notiek sarunas ar atbildīgajām ministrijām un Saeimas deputātiem, norisinājusies arī tiešsaistes akcija #GribuStudēt, tomēr konkrēti lēmumi par atbalstu studējošajiem joprojām pieņemti neesot.

Avots: Delfi.lv