LDDK pārskats par 2017. gadu

2017. gada 27.decembrī

Parādīt saistītās lietas

“Visu iesaistīto pušu sociāla partnerība, politiskā un ekonomiskā stabilitāte, kā arī pārdomāts valsts budžets ir nozīmīgi priekšnosacījumi uzņēmējdarbības videi, investīciju piesaistīšanai un jaunu, efektīvu darba vietu veidošanai, kas ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes pamatā,” norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs. Viņš uzsver, ka 2017.gads kopumā bija nopietns pārbaudījumu gads sociālo partneru un valdības sadarbībai.

LDDK regulāri strādā ar ļoti daudzu nozaru jautājumiem gan saistībā ar regulējumu, gan nozaru attīstības jautājumiem. LDDK gadā nosūta simtiem atzinumu un vēstuļu valsts pārvaldes iestādēm un Saeimas komisijām.

LDDK šī gada laikā ir strādājusi pie tādiem jautājumiem kā: akcīzes preces; ar muitu saistītais regulējums, loģistikas un transporta nozare; IT nozares; maksātnespēja; energoefektivitāte, sodu sistēma un tās piemērošana; azartspēļu regulējums; finanšu sektors; ēnu ekonomika; regulēto nozaru jautājumi; ieguves rūpniecība; apsardzes darbības joma; mežsaimniecība; būvniecība; OIK; nodarbinātība, izglītība, veselības aprūpes finansējums un nodokļu politika.

Jāatzīmē, ka 2017.gada laikā notika 16 Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdes un 7 paplašinātas NTSP sēdes, kuru laikā valdība ar sadarbības un sociālajiem partneriem – LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību – diskutēja par priekšlikumiem nodokļu sistēmas uzlabošanai un efektīviem risinājumiem valsts budžeta plānošanā.

Sociālie partneri un valdības pārstāvji ļoti sarežģītajos apstākļos šajā situācijā spēja rast iespējami labākos risinājumus. NTSP sēdēs tika panāktas vienošanās, gan apstiprinot jaunās nodokļu pamatnostādnes, gan sagatavojot nodokļu reformas likumprojektu paketi un valsts budžeta projektu, gan arī izstrādājot jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu.

Darba devēji atzinīgi vērtē, ka veselības nozarei nākamgad piešķirs papildu 205 miljonus eiro, kas savukārt nozīmē, ka kopējais nozares budžets pirmo reizi vēsturē pārsniegs vienu miljardu eiro.

“Esam ieinteresēti ilgtermiņā vērstos risinājumos, kas veicinās Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un konkurētspējas attīstību nākotnē. Uzskatām, ka viens no būtiskiem valsts ilgtspējas stiprināšanas faktoriem ir kāpināt veselības aprūpes valsts budžeta finansējumu un absolūti nepieciešams solis bija paaugstināt mediķu atalgojumu. Savukārt, lai noturētu IKP pieauguma tempu arī turpmāk, valsts pārvaldes darba kārtībā jābūt arī tādām prioritātēm, kā obligātā iepirkuma izmaksu samazināšana un elektroenerģijas cenu kāpuma novēršana, lai samazinātu uzņēmēju izdevumus un iedzīvotāju maksājumus,” vērtē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Tāpat nākamajā gadā vēl lielāka uzmanība jāpievērš efektīvai līdzekļu apsaimniekošanai – apdomīgi investējot un piesardzīgi izlietojot valsts budžeta līdzekļus. Tai skaitā jāturpina valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību funkciju pārskatīšana, lai jau tuvākajā nākotnē paaugstinātu publiskās pārvaldes darbības efektivitāti un to sniegto pakalpojumu kvalitāti, nepalielinot valsts budžeta izdevumus.

Nesen publicētajā “Doing Business” reitingā ir arī norādes uz vairākiem svarīgiem faktoriem, kuros Latvija atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm un kuri apgrūtina gan investīciju piesaisti, gan uzņēmumu eksportspēju. Piemēram, elektrības pieejamība un dārdzība, maksātnespējas process, būvatļauju izsniegšana – tās ir pozīcijas, kurās vēl jāmeklē risinājumi.

Elektrības sadārdzinājums OIK dēļ daudzus gadus ir bijis nopietns apgrūtinājums starptautiskajai konkurencei pakļautajām Latvijas ekonomikas ražošanas nozarēm un investīciju piesaistei. Tādēļ nākamajā gadā jāpanāk efektīva un ilgtspējīga OIK izmaksu samazināšana elektroenerģijas lietotājiem. Darba devējiem un atbildīgajām institūcijām jāveido pilnvērtīga diskusija, lai pieņemtu pragmatiskus lēmumus.

“Darba devējiem ir ļoti svarīgi, kāda būs enerģētikas politika tieši saistībā ar rūpniecību, jo tieši apstrādes rūpniecība ir tā, kura virza tautsaimniecības attīstību,” uzsver LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Viens no gada svarīgākajiem notikumiem – nodokļu  reforma. Vairāk nekā gadu ilgā komplicētā un intensīvā darbā, valdība un sociālie partneri vienojās par visai sabiedrībai un tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu kompromisu. Pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas nodokļu politikā tika izstrādāta vērienīga reforma.

Lai celtu uzņēmumu konkurētspēju un nodrošinātu investīciju pieaugumu, ieviesta  viena no būtiskākajām izmaiņām, par kuras nepieciešamību īpaši uzstāja darba devēji – 0% likme reinvestētajai, nesadalītajai uzņēmumu peļņai.

Nodokļu reformas ietekmē izstrādāts un pieņemts Veselības aprūpes finansēšanas likums. Palielinot VSAOI likmi 1% apmērā, tiks nodrošināts pieaugums medicīnas darbinieku algām, kā arī uzlabosies veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Likumā arī iekļauts, ka veselības aprūpes finansējumam 2020. gadā jāsasniedz 4% no IKP.

Tāpat šogad LDDK sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību uzsākusi iniciatīvu, lai veicinātu nozaru koplīgumu noslēgšanu. Ģenerālvienošanās ietvaros darba devējiem un darba ņēmējiem ir iespēja vienoties par tādiem būtiskiem apstākļiem kā: darba samaksa un prēmijas; darba un atpūtas laiks, papildatvaļinājums; sociālās garantijas, apdrošināšana; izglītība, kvalifikācijas celšana, apmācības; sociālo fondu veidošana; darbinieku iesaiste lēmumu pieņemšanā; darba drošība un aizsardzība; noslēdzot ģenerālvienošanos, tiek noteikta konkrētās nozares minimālā atalgojuma likme, kas var pārsniegt valstī noteikto minimālo algu, tādējādi mazinot ēnu ekonomiku un aplokšņu algu saņēmēju īpatsvaru.

Latvijā vidējā bruto alga 2017. gadā 925€ (par 65 eiro jeb 7,5 % vairāk nekā pirms gada). Augstākais atalgojuma līmenis ir Rīgā, bet zemākais – Latgales reģionā. Pakāpeniski samazinās darba ņēmēju skaits zemāk atalgotajās grupās – tie pārvietojas uz augstākām ienākumu grupām. Tomēr joprojām ir liels zemo algu saņēmēju skaits, piemēram, 162 tūkstošiem bruto darba ienākums nepārsniedz valstī noteikto minimālo algu (kas šobrīd ir 380€).

Savukārt Latvijas ekonomikas izaugsmes temps šogad viens no straujākajiem Eiropā. IKP pieaugums sasniedzis 4,2%.

Vairāk par 2017.gada: ekonomisko ieskatu grafikos: http://ejuz.lv/lddk2017