LDDK pozīcija par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu

2020. gada 04.aprīlī

Parādīt saistītās lietas

Ministru kabinets š.g. 20. augustā nolēma uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai (sadarbībā ar Kultūras, Veselības un Zemkopības ministrijām) līdz š.g. 17. decembrim izstrādāt konceptuālo ziņojumu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, veidojot pārredzamu, atbildīgu, uz augstākās izglītības un pētniecības izcilību vērstu un starptautiskai praksei atbilstošu pārvaldības struktūru. Ņemot vērā ministrijām doto uzdevumu, Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir sagatavojusi viedokli par nepieciešamajām pārmaiņām augstskolu iekšējā pārvaldībā.

LDDK ir uzticams sociālais partneris, kas nodrošina darba devēju un to pārstāvošo organizāciju iesaisti visos izglītības līmeņos, veicinot kompleksu risinājumu izstrādi un ieviešanu, kas nodrošina darba tirgus un izglītības sasaisti. LDDK uzsver, ka izmaiņas augstskolu iekšējā pārvaldībā ir nepieciešamas tādā gadījumā, ja to rezultātā tiks veicināta augstskolu stratēģijās noteikto mērķu sasniegšana, kā arī sekmēta Latvijas ekonomikas izaugsme un konkurētspēja, tai skaitā palielinot produktivitāti.

LDDK uzskata, ka ir nepieciešams stiprināt nozaru sadarbību ar augstskolām, nozaru pārstāvjiem iesaistoties gan stratēģisku lēmumu pieņemšanā, gan pētniecības attīstībā, gan atbalstot studiju satura pilnveidi un īstenošanu. Darba devēju iesaiste augstskolu pārvaldībā veicina savstarpējo uzticību un sadarbību, tai skaitā sekmējot studiju atbilstību darba tirgus prasībām un lietišķo pētījumu īstenošanu, kas ļoti nozīmīgi tautsaimniecības attīstībai.

Darba devēju pārstāvji līdz šim ir aktīvi iesaistījušies augstskolu padomnieku konventos un augstu vērtē iespēju šādā veidā sekmēt augstākās izglītības un zinātnes attīstību. Līdzšinējā pieredze liecina, ka augstskolu padomnieku konventi var būt ļoti veiksmīgs instruments augstākās izglītības – biznesa sadarbības un augstākās izglītības attīstības veicināšanai, ja vien augstskola ir ieinteresēta. LDDK uzsver, ka augstskolu pārvaldībā nepieciešams saglabāt augstskolu padomnieku konventus, lai darba devēji var turpināt iesaistīties augstskolai nozīmīgu un stratēģisku lēmumu pieņemšanā. Vienlaikus aicinām stiprināt padomnieku konventu lomu augstskolas stratēģisko lēmumu pieņemšanā, ne tikai padomu došanā, un izvērtēt iespēju atteikties no vārda “padomnieku” to nosaukumā.

LDDK atbalsta augstskolu autonomijas un pašpārvaldes principu ievērošanu, kas nozīmē, ka augstskola ir atbildīga par sava darba rezultātiem un meklē efektīvākos veidus, kā tos sasniegt. Tādēļ augstskolām ir jādod tiesības izvēlēties, vai un kā mainīt tās pārvaldības modeli, kā arī veidus, kā ārējie partneri iesaistās tās pārvaldībā un kas ir konkrētie cilvēki. Lai veicinātu efektivitāti augstskolu pārvaldībā, resursu plānošanā un augstskolu stratēģiju ieviešanā, LDDK aicina veidot profesionālas augstskolu valdes, kuru locekļi būtu atlasīti atklātā konkursā un tiktu apstiprināti augstskolas lēmējinstitūcijā. Šāda valde, kuras priekšsēdētājs būtu rektors, atbildētu par augstskolas stratēģijas īstenošanas un operacionāliem jautājumiem, tai skaitā pieņemtu lēmumus par finansēm un infrastruktūras attīstību. Augstskolas valdes lēmumiem būtu jābūt saskaņotiem ar augstskolas konventu. Senāts šādā gadījumā nodarbotos ar akadēmisku jautājumu risināšanu, kas ir senāta locekļu kompetencē. Vienlaikus aicinām izvērtēt arī Senātā iesaistīto personu skaitu, lai nodrošinātu efektīvāku lēmumu pieņemšanu un spēju vienoties.

LDDK uzskata, ka dibinātājam ir pietiekamas iespējas ietekmēt augstskolu darbību arī tieši neiesaistoties to pārvaldības struktūrās vai to izveidē. Uzlabojumi studiju un zinātnes finansēšanas modelī, kā arī augstākās izglītības akreditācijā  ir uzlabojuši valsts iespējas īstenot valsts pasūtījumu, kā arī pieprasīt kvalitatīvus augstskolu darbības rezultātus. Aicinām IZM aktīvāk izmantot šīs tiesības un turpināt uzlabojumu ieviešanu augstākās izglītības sistēmā, tostarp nodrošinot uzticamus datus un attīstot jēgpilnu monitoringa sistēmu, un koncentrēties uz augstskolu darbības rezultātiem un augstskolu pašu atbildību par šo rezultātu sasniegšanu.