Nodokļu sistēma ir valsts saruna ar savu iedzīvotāju

2017. gada 17.novembrī

Parādīt saistītās lietas

“Ikdienā, tiekoties ar darba devējiem un valdības pārstāvjiem, ne vienu reizi vien pārliecinājāmies, ka nepieciešams sakārtot Latvijas nodokļu sistēmu, lai uzņēmējdarbības vide būtu pievilcīga gan vietējiem, uzņēmējiem, gan ārvalstu investoriem, “saka Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Intervijā KAPITĀLAM viņa stāsta par nodokļu reformas tapšanu, par kompromisiem, ieguvumiem uzņēmējiem un vēlmi mainīt Latvijas sabiedrības attieksmi pret nodokļu maksāšanu.

Kas bija par iemeslu tām bažām, ka nodokļu maksātāju skaits varētu samazināties?

Statistikas dati liecina, ka stabilo ražojošo uzņēmumu skaits nepieaug, savukārt arvien vairāk rodas mazie vai mikrouzņēmuma nodokļu režīmā strādājošie komersanti. Tātad valsts budžetā kopējais iekasēto nodokļu apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu visas valsts funkcijas, tai skaitā finansējumu veselības aprūpei.

Ikviens sociāli atbildīgs uzņēmējs saprot, ka tas nozīmētu vēl lielāku nodokļu slogu. Šobrīd Baltijas valstu starpā Latvijā ir vislielākie darbaspēka nodokļi. Proti, pie vienāda atalgojuma, Latvijā nodokļos jāsamaksā vislielākā summa. Igaunijā un Lietuvā samaksātajos darbaspēka nodokļos ir iekļauta arī veselības apdrošināšanas daļa, turpretī Latvijā tādas līdz šim nebija, kaut arī nodokļu slogs kopumā ir lielāks. Tāpēc sabiedrības uzticība mazinās un nodokļu maksāšanas kultūra pasliktinās. Mums joprojām ir milzīga ēnu ekonomika un aplokšņu algas ir daļa no tām.

Un, jūsuprāt, šie iemesli ir?

Viens no iemesliem ir sabiedriskā doma – cilvēki līdz galam neizprot, kur paliek viņu samaksātie nodokļi un kā tie tiek izmantoti iedzīvotāju labā. Būtu svarīgi, lai cilvēki apzinās, ka nodokļu maksāšana nodrošina ne tikai slimības vai bērnu kopšanas pabalstus, bet arī valsts pakalpojumus, tajā skaitā pensijas un darba algas medmāsām, ugunsdzēsējiem un skolotājiem.

Tātad darba devēji bija iniciatori nepieciešamajām pārmaiņām?

Mēs visi, arī darba devēji esam atbildīgi par valsts izaugsmi, konkurētspēju un sociālekonomisko attīstību. Tāpēc bija skaidrs, ka arī mums aktīvi jāiesaistās, jāizstrādā priekšlikumi, jāizrēķina un jāizpēta, kā vienkāršot un uzlabot esošo nodokļu sistēmu.

Sākotnējā reformas būtība bija samazināt darbaspēka nodokļus un ieviest reinvestētās peļņas principu jeb atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu līdz peļņas sadales brīdim.

Tāpēc bija piedāvājums ieviest izlīdzināto jeb tā saukto plakano likmi visiem ieņēmumiem – gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), gan uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), gan nodoklis ieņēmumiem no kapitāla ir vienādā apmērā – 20%.

Šāds režīms būtu vienlīdzīgu nosacījumu radīšana visiem – lieliem un maziem uzņēmumiem –, radot vienkāršāku, lētāku un vieglāk administrējamu nodokļu sistēmu.

Reformas veidošanas process bija ļoti intensīvs. Notika regulāras diskusijas Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdes, tajā skaitā sanāksmes Budžeta un nodokļu apakšpadomē Finanšu ministrijā.

Vai šo var uzskatīt par trīs pušu veiksmīgas sadarbības piemēru?

Jā, ikvienam iesaistītajam bija iespēja piedalīties un ieteikt savus priekšlikumus. Piemēram, mūsu ierosinājums adaptēt Igaunijā veiksmīgi realizēto reinvestētās peļņas principu tika ņemts vērā un iekļauts nodokļu politikas pamatnostādnēs. Līdz ar to tika atcelts UIN avansa maksājums. Līdzīgi bija arī ar priekšlikumiem par ilgi gaidīto valsts obligāto veselības apdrošināšanu un samazināto darbaspēka nodokļu likmi.

Bet tomēr, ne jau viss gāja gludi. Kur nācās piekāpties vai stiprāk cīnīties?

Protams, bija tādi brīži, kad vajadzēja vienoties, atkāpjoties no sākotnējā piedāvājuma, lai īstenotu uzsākto reformu.

Vai tā nebija jau tāda tuvojošos Saeimas vēlēšanu vēsma?

Koalīcijas partneru pēkšņais piedāvājums par progresīvā IIN ieviešanu varētu šķist tendenciozs, tomēr aprēķini liecina, ka tikai 1,8% darba ņēmēju ir lielo algu saņēmēji. Tāpēc vēlos uzsvērt, ka reforma būs izdevīga tieši mazo algu saņēmējiem, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.

Bet varbūt tas ir iemesls neapmierinātībai ar konkrētajiem lēmumiem? Lielajiem uzņēmumiem tomēr ir skaļāka balss un lielākas iespējas paust savu viedokli sabiedrībai?

Tas ir jautājums par izšķiršanos – domāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Darba devēji, kuri iesaistījās reformas izstrādāšanā, ir sociāli atbildīgi lielo un mazo komersantu pārstāvji. Jāsaprot, ja uzņēmējs pozicionē sevi kā sociāli atbildīgu, viņš nevar būt vienaldzīgs, piemēram, pret valsts veselības vai pensiju sistēmas jautājumiem. Tie ir uzņēmēji, kuri domā, kādā valstī dzīvos viņu mazbērni? Kā būs labāk Latvijas tautsaimniecībai kopumā?

Atgriežoties pie progresīvā ienākumu nodokļa. Vai to varētu nosaukt par vienu no šīs reformas mīnusiem?

Protams, tā ir atkāpe no sākotnējās ieceres. Progresīvs IIN ir pieļaujams attīstītā ekonomikā, savukārt ekonomikas attīstības fāzē progresīvais IIN nopietni kavē ekonomikas attīstību, tās pāreju uz augstākas pievienotās vērtības un augstāka atalgojuma sektoriem.

Nodokļu progresivitāte ekonomikas attīstības fāzē faktiski ir kontrindicēta, jo kavē IKP pieaugumu un kopīgo nācijas pārdalāmo labumu.

Bet arguments par to, ka citur Eiropā ir progresīvais IIN?

Latvija joprojām ir attīstības ekonomikas fāzē, tāpēc mēs nevaram burtiski pārņemt Zviedrijas, Dānijas vai citu attīstīto valstu modeli. Mums vēl ir jāizveido tāda sociālās apdrošināšanas sistēma, kas maina nodokļu maksāšanas kultūru un izskauž ēnu ekonomiku.

Vai te kā allaž pa priekšu neiet liela deva populisma?

Tāds bija koalīcijas lēmums, tomēr jāņem vērā, ka, salīdzinot Baltijas līmenī, augstākā menedžmenta darbaspēka nodokļi pieaugs, tāpēc būs sarežģītāk pārliecināt investorus palikt Latvijā. Tāpat mazkvalificēts darbaspēks un zemi atalgoti speciālisti nebūt neveicina ekonomikas attīstību.

Vai faktā, ka tik viegli ir iespējams pārliecināt par populistiskām idejām, nav daļēji ir arī darba ņēmēju vaina?

Šis ir stāsts par nodokļu maksāšanas kultūru un sabiedrības līdzdalību godīgas uzņēmējdarbības vides radīšanā. Svarīgi ir saprast, ka, nemaksājot nodokļus, ļaunums tiek nodarīts līdzcilvēkiem, nevis pastāvošajai politiskajai iekārtai. Šodienas strādājošais maksā pensiju šodienas pensionāram.

Kāds piemērs?

Piemēram, bērnu kopšanas pabalsts. Tajā brīdī, kad tika ieviesta jaunā māmiņu algu aprēķina sistēma, sievietes apzināti atteicās no aplokšņu algas un izvēlējās tos darba devējus, kuri godīgi maksāja visus nodokļus. Veiktās sociālās iemaksas ļāva viņām pilnvērtīgi pievērsties bērna audzināšanai, saglabājot ikmēneša ienākumus ierastajā apjomā.

Bet vai šī nodokļu reforma skaidri pasaka cilvēkam, ko viņš saņems pretī? 1% tiek novirzīts veselības aprūpei, bet kas ir tas, ko es saņemu pretī?

Pašlaik top jauns veselības aprūpes sistēmas finansēšanas likums. Mūsu prasība ir nodrošināt nodokļu nomaksas sasaisti ar pieejamiem pakalpojumiem. Tāpat būtiski ir izstrādāt koncepciju kā veselības aprūpes sistēmā iekļaujas tie, kas nodokļus nemaksā. Ir skaidrs, ja kāda daļa nemaksā neko, tad kādiem citiem nodokļu maksātājiem ir jāsamaksā viņu vietā, lai nodrošinātu vismaz pakalpojumu minimumu.

Jau pašlaik ir noteikts, ka neatliekamā palīdzība, grūtnieču aprūpe, ģimenes ārsts un citi tā saucamā pirmā groza pakalpojumi ir pieejami visiem neatkarīgi no nodokļu nomaksas, bet tas vien jau veido 75% no visa veselības sistēmas budžeta.

Atgriežoties pie nodokļu maksāšanas kultūras un motivācijas. Kā panākt, lai attieksme mainītos?

Nodokļu maksāšana būtībā ir ticība sistēmai un uzticība publiskai pārvaldei. Tāpat tas ir personiskās izvēles un attieksmes jautājums, kurā līdzatbildība jāuzņemas arī valsts institūcijām. Kontrolējošajām iestādēm ir jāsaprot – viņu mērķim sākumā ir jābūt konsultēt, palīdzēt, pārbaudīt, vai ieteikumi ņemti vērā, kļūdas novērstas un tikai tad nepieciešamības gadījumā sodīt. Nodokļu sistēma ir valsts saruna ar savu iedzīvotāju.

Vai viens no veidiem, kā panākt attieksmes maiņu, ir nodokļu reformā iekļautais nosacījums par 0% ienākuma nodokli reinvestētajai peļņai? Vai tā ir valsts pretimnākšana uzņēmējiem, aicinot neslēpt ienākumus?

Bez šaubām, jo tā ir iespēja nopelnīto naudu ieguldīt sava uzņēmuma attīstībai. Reinvestētās peļņas principa un UIN avansa maksājumu atcelšana vislabvēlīgāk ietekmēs tieši mazos un vidējos uzņēmumus. Svarīgi, lai mazie uzņēmumi varētu izaugt līdz vidējiem, tajā pašā laikā izaugsme nepieciešama arī vidējiem komersantiem.  Uzskatām 0% likmes piemērošanu reinvestētajai, nesadalītajai uzņēmumu peļņai par vienu no būtiskākajām izmaiņām pieņemtajā nodokļu reformā. Piemēram, Igaunijā reinvestētās peļņas princips tika ieviests 2000. gadu sākumā. Ja līdz tam mūsu valstīs investīciju apjoms bija ļoti līdzīgs, tad pēc tam Igaunija investīciju ziņā apsteidza kaimiņvalstis.

Un ko dos reversā PVN princips?

Reversā PVN ieviešana ir labs instruments, cīnoties ar PVN shēmām. Uzņēmēji jau iepriekš ir atzinuši, ka, piemēram, kokmateriālu, metāllūžņu, graudu un citās nozarēs šis princips ir veiksmīgi palīdzējis mazināt iespējas izkrāpt PVN.

Nākamais “vingrinājums” Saeimā ir 2018. gada budžeta pieņemšana. Vai nav bažas, ka, pieņemot budžetu, kādi reformas punkti netiks pēkšņi atlikti vai mainīti?

Lai arī  pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas nodokļu politikā ir izstrādāta tik vērienīga reforma, mēs, protams, saprotam, ka darbs pēc nodokļu pamatnostādņu apstiprināšanas neapstājas. Nākamais solis ir valsts budžeta veidošana, kas ir komplicēts daudzu iesaistīto pušu darbs. Tāpēc darba devēji arī šogad savlaicīgi un aktīvi piedalīsies valsts budžeta veidošanas procesā, īpaši pievēršot uzmanību publiskās pārvaldes izdevumu un efektivitātes jautājumiem. Šajā kopīgajā ceļā uz tautsaimniecības attīstību ir svarīgi, lai sabiedrotie spētu vienoties par ilgtermiņa mērķiem. Nav citas iespējas kā domāt un rīkoties “mēs” formā, jo tikai tā mēs varam augt.