Par ES Kohēzijas politiku pēc 2020. gada

2020. gada 16.februārī

Parādīt saistītās lietas

Latvijai kā ES “mazāk attīstītam reģionam” ir būtiski, lai ES Kohēzijas politikā tiek paredzēts pietiekams finansējums tādām prioritātēm kā produktīvas investīcijas uzņēmējdarbībā, cilvēkkapitālā, transportā, energoefektivitātē, pētniecībā un izglītībā, nodarbinātībā, sociālajā iekļaušanā un veselībā.

Vienlaikus ES kohēzijas politikas finansējumā ir svarīgi paredzēt arī atbilstošu finansējumu, ņemot vērā ES un Latvijas uzņemtās saistības klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, nepieciešamību pārejai uz oglekļa mazietilpīgu attīstību, kā arī virzību uz digitālo transformāciju.

Dzīves līmeņa izlīdzināšanai ES jābūt vienai no būtiskākām daudzgadu budžeta prioritātēm. ES finansējuma sadalē būtu jāņem vērā īpašā situācija dalībvalstīs, kuras piedzīvojušas ilgstošu un nozīmīgu depopulāciju emigrācijas ietekmē, kuras ir mazāk konkurētspējīgas un kurās ir zemāka pirktspēja.

ES iestāžu un dalībvalstu loma sarunās par ES daudzgadu budžetu

Eiropas Komisijas (EK), kā arī Somijas prezidentūras ES padomē piedāvātais Kohēzijas politikas kopapjoma samazinājums ES budžetā kopumā ir nesamērīgs augsts un būtiski lielāks par Apvienotās Karalistes izstāšanas ietekmi.

Attiecībā uz Latviju nav pieņemams piedāvājums Latvijai pieejamo atbalstu Kohēzijas politikas ietvaros samazināt, jo Latvija attīstības līmeņa pēc IKP uz vienu iedzīvotāju joprojām ir ap 70% no ES vidējā līmeņa  (4. nabadzīgākā ES dalībvalsts).

Šāds piedāvātais samazinājums var negatīvi ietekmēt reģionu sociālās, ekonomiskās un teritoriālās konverģences mērķu sasniegšanu, kas noteikti līgumā par ES darbību. Diemžēl līdzšinējais ES iestāžu piedāvājums nacionālo piešķīrumu sadalei nav paredzējis risinājumus depopulācijas efekta mazināšanai.

Ārpus aploksnes programmas – vai iespēja Latvijai ?

EK ir piedāvājusi palielināt ES finansējumu pētniecībai un inovācijām, Erasmus+ programmai, kā arī Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF), kura ietvaros Latvijai īpaši svarīgs ir atbalsts Rail Baltica projektam. Ir izveidota arī Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma. Tā ir iespēja, bet ar nosacījumiem.

Šo un citu programmu, piemēram, Digital Europe, Horizon Europe, Creative Europe, ir sekmēt Eiropas digitālo transformāciju, uzlabot Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, savienojamību. Finansējums Latvijai šādās ES programmās būs pieejams konkurencē, bet vienlaikus arī sadarbībā ar citām ES valstīm, uzņēmumiem, augstskolām, pētniecības iestādēm.

Tādēļ, pirmkārt, ir jārada nosacījumi, lai Latvija varētu izmantot ārpus aploksnes” pieejamo finansējumu, otrkārt,  būtu aizvien vairāk jāpopularizē Latvijā “ārpus aploksnes” finansējuma iespējas, treškārt, jāsekmē augstskolu un uzņēmumu sadarbību ar citu valstu uzņēmumiem, kā arī starpdisciplināru sadarbību dažādu inovatīvu produktu radīšanā un komercializācijā ar valsts, ES un  privāto finansējumu.

Tāpat ir jādara viss, lai rastu risinājumus papildus finansējuma piesaistei Latvijai (uzņēmumiem) no finanšu instrumentiem, piemēram, Eiropas Investīciju bankas aizdevuma veidā, ņemot vērā ekonomikas salīdzinoši zemo konkurētspēju un mazo tirgu (labot tirgus kļūdu).

Investīciju prioritātes un

LDDK kopumā atbalsta EK ziņojumā par Latviju 2019.gadā sniegto Latvijas sociālekonomiskās situācijas novērtējumu un identificētos prioritāros investīciju virzienus Latvijas kohēzijas politikas finansējumam 2021.–2027.gadam: viedāka, zaļāka Eiropa, ciešāk savienota Eiropa, sociālāka Eiropa un iedzīvotājiem pietuvināta Eiropa.

Tomēr ir saprotams, ka ES daudzgadu budžetu apstiprina Eiropadomē (ES valstu un valdību vadītāju sanāksmē) ar vienprātību un pēc Eiropadomes lēmuma savu piekrišanu jādod arī Eiropas Parlamentam. Tas, vai Latvijai, tās konkurētspējas uzlabošanai, depopulācijas novēršanai, transformācijai uz oglekļa mazietilpīgu tautsaimniecību un digitalizāciju, būs nepieciešamās ES publiskās investīcijas, uzzināsim jau tuvākajā laikā.

Pieņemtie lēmumi patiesi uzrādīs, cik lielā mērā ES dalībvalstīs ir savstarpēji solidāras un praksē gatavas iedzīvināt ES darbības vienu no būtiskiem mērķiem – stiprināt valstu un tautu labklājību.