Pirmie kucēni izrādījušies dzīvotspējīgi – Latvijā ir iespējama darba vidē balstīta profesionālā izglītība

2019. gada 21.novembrī

Parādīt saistītās lietas

photo_Liga_M

Līga Menģelsone,

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore

 

Pēdējos 20 gados Latvijā ierasts pa laikam dzirdēt žēlabas, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ mūsu valsts ekonomika neattīstās tik efektīvi un ilgtspējīgi, kā varētu vēlēties, ir – rūpniecības trūkums. Nevarētu gan piekrist, ka Latvijā nav attīstītas ražojošās nozares – to pienesums iekšzemes kopproduktā arvien pieaug. Tomēr potenciāls attīstībai arī ir ievērojams, ja vien mērķtiecīgi to esam gatavi apgūt un izmantot.

Ja palūkojamies, kuras Eiropas valstis ir pazīstamas ar savu rūpniecisko darbību dažādās nozarēs, jāatzīst, ka līdzās samērā lielai iekšējai ekonomikai, efektīvai investīciju piesaistes stratēģijai un saprotamai, organizētai biznesa videi tām ir raksturīgs vēl kas – cieša, sistemātiska ilgtermiņa stratēģija nozaru jauno speciālistu izglītošanā. Citiem vārdiem, nacionālā līmenī organizēta sadarbība starp darba devējiem un izglītības iestādēm, veltot pienācīgu uzmanību gan profesionālās izglītības prestiža veicināšanai jauniešu un viņu vecāku vidū, gan ikdienas sadarbībai, nodrošinot praktisku, reālajā darba vidē balstītu izglītību. Uzskatāmākais piemērs Eiropā šai ziņā ir Vācija, par kuras aktīvo rūpniecisko darbību nav šaubu.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) par darba vidē balstītas profesionālās izglītības sistēmas (citviet to dēvē par duālo profesionālo izglītību) izveidi ar Izglītības un zinātnes ministriju sāka runāt jau pirms vairākiem gadiem. Tika organizēta Valsts prezidenta atbalstīta iniciatīva „Pieredze nākotnei”, jauniešu informēšana par darba iespējām dažādās nozarēs, pieredzes apmaiņas diskusijas ar Vācijas pārstāvjiem, sniegti priekšlikumi prakšu attīstībai. Vienkāršoti runājot, tas, ko vēlamies panākt, – lai jaunu, kvalificētu, darba tirgus prasībām atbilstošu speciālistu izglītošana praktiskajās iemaņās notiktu reālajā darba vidē, turklāt nevis tikai kvalifikācijas prakses laikā mācību programmas noslēgumā, bet gan sistemātiski visa mācību gada garumā profesionālo skolu audzēkņi daļu mācību procesa pavadītu uzņēmumos, pie tajos izmantotajiem darbgaldiem, tehnoloģijām un iesaistoties darba vidē pierastajos procesos.

Nesen, piedaloties ministrijas organizētajā pasākumā un atskatoties uz pirmo mācību gadu, kurā izmēģinājuma kārtībā sešu Latvijas profesionālās izglītības iestāžu jaunieši praktiskās iemaņas visa mācību gada garumā apguva 29 uzņēmumos, man bija liels gandarījums par veiksmīgi uzsākto un pārliecība par to, ka darba vidē balstītai izglītībai Latvijā ir nākotne. To īpaši apliecina viena no uzņēmumiem, “Bucher Schoerling Baltic” teiktais, ka pēc mācību gada beigām seši jaunieši, kas mācījās viņu uzņēmumā, jau pieņemti pastāvīgā darbā.

Tieši šī ziņa uzskatāmi demonstrē vēl vienu šādas izglītības sistēmas efektu – nav noslēpums, ka gan Latvijā, gan daudzviet citur Eiropā nozīmīga problēma ir jauniešu bezdarbs – 2013.gadā Latvijā tas veidoja 25%, vidēji Eiropas Savienībā – 23%. Viens no iemesliem ir tradicionālajā, teorijā balstītajā izglītības sistēmā izglītoto jauniešu nespēja tūlīt, nekavējoties iekļauties darba tirgū un sākt strādāt ar pilnu jaudu. Darba devējiem jāpatērē papildu laiks un resursi viņu praktiskajai izglītībai, un tādēļ, racionāli izvērtējot investīcijas un ieguvumus, bieži izdevīgāk ir rast citu risinājumu nepieciešamo darbinieku piesaistei, nevis pieņemt darbā tikko skolu beigušu jaunieti bez vajadzīgajām iemaņām.

Šo problēmu darba vidē balstītā izglītība risina, gan dodot iespēju jauniešiem apgūt praktiskās iemaņas savā profesijā, gan darba devējiem – darba procesā, nebalstoties vien uz darba intervijas laikā gūtu izjūtu, bet gan ikdienas novērojumiem, novērtēt potenciālos darbiniekus un izvēlēties no tiem sev piemērotākos pastāvīgam darbam.

Šo iespēju, vērojot pirmā mācību gada pilotprojekta norisi, jau novērtējuši vairāk nekā 170 Latvijas uzņēmumu, kuri izteikuši gatavību jauniešus no dažādām profesionālās izglītības iestādēm izglītot savā darba vidē jau 2014./2015. mācību gadā.

Tiesa, lai labi un no Izglītības un zinātnes ministrijas aktīvi uzsāktā iniciatīva pārtaptu vispārpieņemtā pieejā, nepieciešams gan to nostiprināt Profesionālās izglītības likumā, paredzot darba vidē balstītās mācības kā vienu no profesionālās izglītības īstenošanas veidiem, kā arī pastiprinātu nozaru ekspertu iesaisti profesionālajā izglītībā. Tāpat arī ir nepieciešams paredzēt virkni nosacījumu, kas palīdzētu šo sadarbību efektīvāk realizēt – tostarp nodokļu atvieglojumu uzņēmējiem, sakārtotas sociālās aizsardzības sistēmas apmācāmajiem un citu motivējošu aktivitāšu veidā.