Strādās, ja pilnveidosies

2019. gada 19.jūnijā

Parādīt saistītās lietas

Digitalizācija darba vietās cilvēkiem liek papildināt prasmes

Cik darba vietu Latvijā aizstās tehnoloģijas? Par to tika spriests diskusijā, ko nesen rīkoja Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar Valsts kanceleju, Labklājības ministriju, Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju un Lattelecom, piedaloties arī citu organizāciju pārstāvjiem. Digitalizācija, robotizācija un mākslīgais intelekts kļūst par ikdienas realitāti, tiek optimizēti darba procesi, rodas jaunas darba formas, izzūd vairāki arodi, to vietā rodas jaunas profesijas, taču cilvēka prasmes un zināšanas savu nozīmi nezaudē.

Prognozes liecina, ka robotizācijas tendences atkarīgas no katras nozares specifikas, tomēr Pasaules Ekonomikas foruma pētījuma dati rāda, ka visās nozarēs vidēji 23–37% kompāniju plāno izmantot robotu darbu jau līdz 2022. gadam. Digitalizācijas un robotizācijas iespaidā darba vietas būtiski mainās gan kvantitatīvi, gan kvalitātes ziņā, un tas rada līdz šim nepieredzētas iespējas, kā arī izaicinājumus, norāda Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.

Viņš pauž: viena no lielākajām bažām ir, ka tehnoloģiskais progress veicinās augstāku bezdarbu, jo īpaši mazāk kvalificēto iedzīvotāju vidū, kā arī darba tirgus polarizāciju, tiekot automatizētām tieši vidējās kvalifikācijas profesijām. Tāpat saruks rutīnas darba vietu skaits, jo pieaugs pieprasījumam pēc augsti kvalificētiem speciālistiem.

Tas kopumā var izraisīt lielāku nevienlīdzību darba tirgū, un var mazināties samaksa tieši par mazāk kvalificētu darbu, līdz ar to – arī darba vietu kvalitāte. «Bet ne visas darba vietas var pilnībā automatizēt vai aizstāt ar mākslīgo intelektu, jo daļa ietver virkni specifisku pienākumu un prasmju, piemēram, komunikācijas prasmes, kritisko domāšanu, problēmu risināšanas un plānošanas iemaņas, saskarsmi ar cilvēkiem. Sociālā aprūpe ir viena no šādām jomām.

Taču svarīgi arī diskutēt par to, kā darba tirgus polarizācijas risku apstākļos nodrošināt pienācīgu darba samaksas pieaugumu un darba vietu kvalitātes uzlabošanu arī šajās jomās,» saka I. Alliks. Viņš norāda – tāpēc nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītību un karjeras pakalpojumus, atjaunot profesionālās izglītības saturu, arī pilnveidot prasmju un profesiju prognozēšanas rīkus un aktīvi komunicēt par darba tirgus pieprasījumu un karjeras maiņas iespējām.

«Nepārtraukta sevis pilnveide un izglītošana ir obligāts priekšnosacījums digitālajā transformācijā. Pastāvēs, kas pārvērtīsies,» uzsver arī NVA direktore Evita Simsone.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone teic, ka arī darba devējiem jāsaskaras ar nepieciešamību pēc jaunām prasmēm jaunajās, tehnoloģiski ietilpīgajās darba vietās. «Darba devējiem jāspēj plānot arī darbinieku apmācību kā neatņemamu jauno tehnoloģiju ieviešanas komponenti. Liela nozīme ir darbinieku motivācijai un spējai mācīties,» viņa saka.

«Robotizācijas un automatizācijas ietekmē darba tirgū sagaidāma paradigmas maiņa, » paredz Lattelecom Personāla vadības dienesta direktore Ingrīda Rone: «Iespējams, ne tik tālā nākotnē cilvēki veiks tikai to darbu, kam ir augsta pievienotā vērtība.

Tā, piemēram, 40 un 50 gadu vecumā zinošiem ekspertiem digitalizācijas ietekmētajās nozarēs jāspēj nodefinēt, kādu jaunu profesiju katrs būtu gatavs iemācīties gada laikā. Uzskatām, ka ir būtiski valstiskā līmenī atbalstīt uzņēmumus, kuri veic pārkvalifikācijas darbu un palīdz šīs jaunās profesijas noformulēt un radīt.» 0 Robotizācijas tendences atkarīgas no katras nozares specifikas, tomēr Pasaules Ekonomikas foruma pētījuma dati rāda, ka visās nozarēs vidēji 23–37% kompāniju plāno izmantot robotu darbu jau līdz 2022. gadam. Digitalizācijas un robotizācijas iespaidā darba vietas būtiski mainās gan kvantitatīvi, gan kvalitātes ziņā.