Teoriju savieno ar praksi

2019. gada 20.maijā

Parādīt saistītās lietas

Uzņēmumā tiek apgūts tas, ko skolas solā iemācīties nevar

Lai integrētu jaunus cilvēkus darba tirgū un risinātu darbaspēka trūkumu, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) īsteno Eiropas Savienības (ES) finansētu projektu, kurā uzņēmēji tiek aicināti apmācīt savus nākamos darbiniekus, kuri šobrīd mācās profesionālajās skolas, ne tikai praktiski, bet arī teorētiski. Tādējādi labumu gūst ne tikai paši darba devēji, bet arī audzēkņi un mācību iestādes.

Vai izvēlēta pareizā profesija

“Projektam ir divas daļas. Pirmajā īstenojam darba vidē balstītas (DVB) mācības, savukārt otrajā – prakses – kas plašākai uzņēmēju un audzēkņu auditorijai ir vairāk pazīstams,” skaidro projekta vadītāja Jolanta Vjakse. Prakse nozīmē to, ka skolā tiek apgūta teorija, bet uzņēmumā – praktiskā darbība, savukārt ar DVB mācībām saprot pieeju, ka izglītojamais gan praktiskās iemaņas, gan daļu teorētisko zinību apgūst reālā darba vidē, proti, uzņēmumā uz vietas. Tādā veidā profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi tiek veiksmīgāk sagatavoti darba tirgum un tiek veicināta jauno speciālistu ātrāka un sekmīgāka iekļaušanās darba vidē. “Projektā piedalās audzēkņi, kas zinības apgūst profesionālajās vidusskolās, tehnikumos vai profesionālajos izglītības kompetences centros. Piedaloties projektā, jaunietim ir iespēja apzināt reālo situāciju un nezaudējot laiku, pārkvalificēties, ja rodas šāda vēlme. Līdz šim, bieži nācies dzirdēt no uzņēmējiem, ka ne vienmēr tas, ko māca skolās atbilst tam, kas patiesībā šobrīd pieprasa nozarē. Īstenojot DVB mācības un uzņēmumā uz vietas apgūstot gan teoriju, gan praksi, audzēknis var apzināt gan profesionālās, gan personīgas kompetences, kas skolā ir jāapgūst, lai vēlāk tās var pielietot darba tirgū, kā arī tā ir iespēja uzņēmējiem piedalīties profesionālās izglītības procesā, būtiski to uzlabojot,” norāda LDDK pārstāve.

Šomēnes aprit divi gadi, kopš projekts tiek īstenots, projekts ilgs līdz  2023. gada augusta nogalei. “Prieks, ka projektā iesaistās arvien vairāk uzņēmēju. Tie, kuri īsteno DVB mācības atzinīgi vērtē šo iespēju, norādot, ka tas nemaz nav tik grūti izdarāms, kā sākotnēji šķitis.” Teoriju jaunietim palīdz apgūt darbinieks ar profesionālo izglītību vai tāds, kurš uzņēmumā nostrādājis vismaz trīs gadus. Taču atšķirībā no mācību praksēm, lai īstenotu DVB mācības un mācītu jauniešus, atbilstošajam darbiniekam ir obligāti jāapmeklē kursi un jāiegūst pedagoģiskā kompetence. Kursos tiek stāstīts par to, kā jaunietim iemācīt teorētisko daļu, kā risināt konfliktsituācijas, kā komunicēt ar citiem darbiniekiem un klientiem.

Aicina iesaistīties būvniekus, IT nozares uzņēmējus, lauksaimniekus

Uz šo brīdi sadarbības līgumus par iesaisti projektā ir noslēguši gandrīz 2 tūkstoši uzņēmēju. Populārākās nozares, kurās tiek īstenotas DVB mācības ir tūrisms, skaistumkopšana, metālapstrāde un mašīnbūve, arī informāciju komunikāciju tehnoloģijas (IKT). Savukārt prakses iespējās labprāt nodrošina pārstāvji no tūrisma, metālapstrādes, būvniecības, uzņēmējdarbības un mazumtirdzniecības nozarēm. “Vēlētos, lai vairāk iesaistītos un DVB mācības īstenotu tehniskās un ražojošās nozarēs, piemēram, būvniecībā, IT, lauksaimniecībā.” 45% no aptaujātajiem uzņēmējiem, kas iesaistās šajā projektā ir norādījuši, ka šādā veidā viņi redz iespēju sagatavot uzņēmumam kvalificētus darbiniekus, kas arī ir galvenais projekta mērķis. “Likumsakarīgi, ka galvenais motīvs ir tieši šāds, jo darbaspēka trūkumu izjūt uzņēmēji visos Latvijas reģionos,” akcentē J. Vjakse. Savukārt gandrīz  30% Darba vidē balstītās mācībās iesaistās tādēļ, ka tas veido pozitīvu uzņēmuma tēlu, bet nepilnus 20% motivē finansiālais atbalsts, ko var saņemt iesaistoties projektā.

Jāmācās komunicēt

Grāmatvedības uzņēmums SIA “ANJ Finanses”, kas darbojas Vidzemē, novembrī un decembrī uzņēma sešus Valmieras tehnikuma audzēkņus. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Nellija Žuga-Vanaga ir patīkami pārsteigta, cik augsts ir šo jauniešu sagatavotības līmenis. “Sniedzam grāmatvedības pakalpojumus un ikdienā apstrādājam lielu daudzumu grāmatvedības dokumentu. Skolā audzēkņiem tiek mācīts, kā to izdarīt teorētiski, taču atnākot pie mums, viņi to var darīt praktiski. Strādājot uzņēmumā, jaunieši iepazīstas ar reālo darba vidi un tas ir ļoti labi, jo ikdienā nākas saskarties ar ļoti dažādiem klientiem un audzēkņiem ir jāiemācās komunicēt. Skolas vidē viņi vairāk komunicē viens ar otru, ar pasniedzējiem, bet klientu apkalpošana ir jāapgūst. Strādājam arī ar ārvalstu klientiem, tādēļ nākas pielietot un praktiski izmantot arī angļu valodu.”

Jautājot citiem uzņēmējiem, kādas kompetences mūsdienu jauniešiem trūkst, tiek atzīmēta spēja komunicēt un spēja mācīties, tāpat reti tiek sagaidīta atgriezeniskā saite gan no jauniešiem, gan mācību iestādēm. Jaunieši kūtri stāstot, ko ir sapratuši, ko nē. Protams, esot arī jautājums par disciplīnu, iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu un precizitāti, taču tās nebūt nav tās problēmas, kas raksturotu tikai jaunus cilvēkus.

“Vēlamies, lai jaunieši pēc iespējas ātrāk, mācoties jau pirmajā kursā, iepazīst reālo darba vidi un saprot, vai profesija, ko viņš ir izvēlējies, ir tā īstā,” norāda projekta vadītāja Jolanta Vjakse.

2019. gada 13. februārī notiks balvu pasniegšanas ceremonija, kuras laikā vēlamies godināt tos aktīvākos darba devējus, kuri iesaistās profesionālās izglītības iniciatīvās, un sniedz būtisku ieguldījumu jauniešu nodarbinātības veicināšanā. Apbalvošana norisināsies izvērtējot visus Latvijas reģionus, kā arī mazos/vidējos un lielos uzņēmumus.

Avots: Latvijas Bizness

majaslapai