Vērtību skala – godprātība, kompetence, atbildība

2018. gada 17.novembrī

Parādīt saistītās lietas

Latvijas Darba Devēju konfederācija (LDDK) ir ietekmīgs spēks Latvijas likumdošanas arēnā, ar kura lēmumiem un atzinumiem nevar nerēķināties arī augstākajos valsts ešelonos. LDDK lēmumu un atzinumu sagatavošanā piedalās nozaru eksperti, profesionāli argumentējot jebkuru “par” un “pret”. Iniciatīvas grozījumiem likumdošanā ceļo no Trīspusējās sadarbības apakšpadomēm, kur darbojas valsts institūciju, LDDK, LBAS (Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības) deleģēti eksperti, līdz Nacionālajai Trīspusējās sadarbības padomei, pēc tam nonāk Ministru kabinetā. Tāda ir darba devēju, arī būvniecības jomas, interešu pārstāvniecība sociālā dialoga ietvaros. Kopš 2011.gada LDDK ģenerāldirektore ir Līga Meņģelsone, personība ar erudīciju un plašu tvērumu par tautsaimnieciskās attīstības virzieniem. “Latvijas Būvniecība” sarunā ar Līgu Meņģelsoni šķetina likumu, to grozījumu un izmaiņu ietekmi uz ekonomisko situāciju un noskaņojumu sabiedrībā.

LDDK uzdevums ir saprast nozaru pieprasījumu, attīstības problēmas un spēja to visu sabalansēt vīzijā par produktīvu tautsaimniecības attīstību. Situāciju analīzi veic nozaru profesionāļi un ekperti, kuri spēj sniegt precīzus un kompetentus padomus katrā konkrētajā jautājumā. LDDK kā uzņēmēju pārstāvošai organizācijai ir svarīgs visu galveno iekšzemes kopproduktu virzošo pārstāvju viedoklis un to aktīva dalība procesos. Jomas, kuras aptver LDDK ir plašas – tā ir uzņēmējdarbības vide, reģionālā attīstība, nodokļi un fiskālā politika, darba tiesības un darba drošība, godīga uzņēmējdarbība, kas nozīmē ēnu ekonomikas mazināšanu, ES regulu un citu nosacījumu sabalansēšana. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai profesionāļi, kuri strādā konkrētajā nozarē, iedod indikāciju, savstarpēji ir izdebatējuši aktuālos jautājumus un nonākuši pie konkrēta savas nozares pieprasījuma. Ar šādiem partneriem ir viegli strādāt, tālāk katras nozares konkrētais pieprasījums ar LDDK palīdzību tiek nests uz Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi (NTSP).

Kas ir Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) un kā ar tās palīdzību tiek regulēta likumdošana?

NTSP ir galvenā vieta, kur notiek sociālo partneru izstrādāto jautājumu pieņemšana aptverot visu, kas saistīts ar sociālekonomiskajiem jautājumiem, sākot no valsts budžeta, nodokļu politikas, darba tiesību un attiecību aspektiem līdz pat veselības un izglītības finansēšanai. NTSP darbojas darba devēju pārstāvji no LDDK, darba ņēmēju pārstāvji no LBAS un valdība – ministru kabineta pārstāvji. NTSP ir galvenais veids kā sociālā dialoga ietvaros notiek vienošanās par ļoti svarīgiem jautājumiem, lai pēc sēdēm spētu publiski sabiedrībai paziņot – jā, mēs esam vienojušies. Tas ir mehānisms līdzsvara garantēšanai, lai darba devēji vai darba ņēmēji nerealizētu tikai savas intereses, bet process, tēlaini izsakoties, virzītos pa ceļa vidu. NTSP strādā saskaņā ar Eiropā atzītu modeli, sanāksmes notiek reizi trijos mēnešos, krīzes laikā krietni biežāk. Sanāksmēs vienmēr piedalās augstākās amatpersonas un visi jautājumi tiek atklāti izrunāti.

Svarīgi, lai abas puses, kas darbojas NTSP, – LDDK un LBAS – apvienotu spēcīgas nozares asociācijas. LDDK apvieno 64 nozaru asociācijas un 112 lielus uzņēmumus, kuri kopā nodarbina 44 procentus no visiem Latvijas darba ņēmējiem. LDDK ir ietekmīga organizācija un panākumu atslēga ir skrupulozs darbs ikdienā. Tikko e-portfelī parādās jebkādi likuma grozījumi, tie iekšējā sistēmā tiek saskaņoti ar LDDK biedriem un tiek gatavots atzinums. Atzinumi ir ārkārtīgi svarīgi – vairumā gadījumu tie pēc tam tiek iestrādāti likumos vai likuma grozījumos. Mēs ikdienā stingri turamies pie savām vērtībām, kas ir godprātība, kompetence, atbildība, sadarbība, atvērtība, saliedētība.

NTSP pamatu veido ministrijām piesaistītas deviņas apakšpadomes, kuras atbild par profesionālo izglītību un nodarbinātību, sociālo drošību, darba lietām, veselības aprūpi, transportu un sakariem, vides aizsardzības lietām, sabiedrisko drošību, nodokļiem un budžetu, reģionālo attīstību. Apakšpadomēs darbojas LDDK, LBAS un ministriju pārstāvji. No LDDK puses apakšpadomēs strādā dažādu jomu pārstāvji, kuri izteikuši interesi un gatavību tur darboties. Apakšpadomēs aktuālie jautājumi nonāk no atbilstošas LDDK iekšējās darba grupas, no kurām atsevišķās darbojas pat 30 speciālisti. Pastāv jautājumi, par kuriem iespējams viegli vienoties, ir tādi, par kuriem nevaram vienoties nevienā no līmeņiem un tiek aizvirzīti uz Saeimas komsijām, kur tiek pieņemts gala lēmums. Tas ir veids, kā jebkurai iniciatīvai likumdošanā virzīties pakāpeniski – no zemākā uz augstāko līmeni. Šajā procesā var iesaistīties ikviens, var nākt uz atbilstošo LDDK darba grupu, ja vien ir ko teikt un ir kāda produktīva ideja, kā arī ierosināt kāda jautājuma aktualizēšanu. Veltīgi teikt, ka mēs kaut ko nevaram – mēs varam, šis ceļš un mehānisms iesaisti likumdošanā padara par iespējamu ikvienam. Katru darba dienu LDDK sniedz aptuveni trīs atzinumus par dažadām tēmām, kas izstrādāti darba grupās un tālāk ar anotāciju tiek virzīti uz NTSP. Ja par jautājumiem ir panākta vienošanās ar sociāliem partneriem, premjerministram ir viegli konstatēt, ka viss vajadzīgais ir izdarīts, tādā veidā tiek efektīvi izmantots mūsu un valdības resurss, jo nav jātērē laiks jautājuma izskatīšanai, diskusijām un apstiprināšanai. Tas ir viens no demokrātiskai sabiedrībai svarīgiem veidiem, kā secīgi un profesionāli speciālistus iesaistīt lēmumu pieņemšanā. Darbojoties saskaņā ar šādu mehānismu, lēmumi tiek pieņemti savlaicīgi un bez negatīvas ietekmes. Bieži vien negatīvi atspoguļojas tie lēmumi, kuri pieņemti sasteigti, neiesaistot sabiedrību. Ja kaut kas tiek iniciēts vai pieņemts pretrunā uzņēmēju interesēm, LDDK nekavējoties pauž kritisku viedokli un mēs kopā meklējam kopsaucēju. Jo mūsu mērķis ir visu paveikt normālā ikdienas kārtībā, bez steigas. Mēs darām savu darbu, valdība dara savu darbu un uzņēmēji saprot, kas notiek. Ja šie posmi tiek apieti vai netiek paveikti, tas veicina uzņēmēju un visas sabiedrības neizpratni. Nevienam nevar patikt tas, ko nevar saprast. Nepatika rada dusmas un tad arī izskan viedoklis, ka valdība ir slikta. Taču, ja cilvēks zina, kā darīt, kur iet, kur piedalīties, tad skaidrība ievieš pārliecību, pārliecība – izpratni, bet izpratne – ticību, ka lietas notiek pareizi. Mūsu uzdevums ir savlaicīgi un profesionāli iedot konkrētos atzinumus par aktuālajām likuma normām. Tā kā to ir ārkārtīgi daudz, mūsu darbs ir intensīvs un ārkārtīgi plašs. Piemēram, nodokļu reforma ir īstenota pateicoties NTSP nodokļu budžeta apakšpadomei, kurā strādāja pārstāvji no LDDK, LBAS, ministri, valsts sekretāri, VID vadītāja, ministriju departamentu vadītāji, u.c., kopskaitā ap 40 cilvēku. 2017.gadā sēdes notika gandrīz katru nedēļu, secīgi izskatot visus jautājumus. Par nodokļu reformas nepieciešamību ar valdību vienojāmies jau 2016.gada augustā un reformas sagatavošanas laikā mums bija svarīgi, lai ir iesaistīti speciālisti no plaša nozaru loka un būtu skaidrs lēmumu pieņemšanas mehānisms. Mēs to panācām.”

Izglītības jautājumi tiek izskatīti Nozaru ekspertu padomēs. Kādi ir to darbības pamatprincipi?

“Nozaru ekspertu padomes (NEP) arī darbojas sociālā dialoga ietvaros, kopumā ir 12 NEP un viena no NEP atbild par profesionālās izglītības jautājumiem būvniecības nozarē. NEP darbojas deleģēti uzņēmumu, arodbiedrību pārstāvji, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas un skolu pārstāvji. NEP ir liela loma profesionālo standartu noteikšanā. NEP definē, kādas kvalifikācijas speciālisti un kāda izglītības programmas ir nepieciešamas. Darbojoties NEP IzM speciālisti iepazīstas ar darba devēju pieprasījumu – kādi speciālisti ir vajadzīgi. Būvniecības jomā NEP ir svarīgs instruments, tā ir vieta, kur vērsties ar jautājumiem par konkrētas jomas speciālistu nepieciešamību.

Latvijā tiek iesākts jauns izgltības veids, kas ir darba vidē balstītas mācības (DVB). Pirms trim gadiem īstenojām DVB pirmos pilotprojektus Latvijā, bet kopš 2016.gada Profesionālās izglītības likumā noteikts, ka liela loma šo likuma grozījumu ieviešanā ir NEP. Protams, lai to īstenotu, ir nepieciešama uzņēmēju iesaiste. Lai uzņēmējiem padarītu dzīvi vieglāku, tiek realizēta šī apjomīga ar ES fondu līdzfinansējumu atbalstīta iniciatīva, kas paredz jauniešiem, dodoties praksē pie uzņēmējiem, izsniegt individuālos darba aizsardzības līzdekļus un apdrošināšanu, tādejādi ietaupot uzņēmēju līdzekļus. Cik katrā nozarē izmaksā individuālie darba aizsardzības līdzekļi, aprēķināja NEP. Lai piesaistītu jauniešu no tehnikumiem, uzņēmumiem jāizpilda daži kritēriji. Viens no tiem – darba audzinātājam jāiziet minimāls – 32 stundu garš – kurss pedagoģijā un jānokārto pārbaudes darbs, savukārt par katra jaunieša apmācību darba audzinātājs saņem 120 eur mēnesī. Uzņēmumam kvalificējoties jauniešu DVB mācībām un izsakot vēlmi apmācīt jauniešus, tiek slēgts trīspusējais līgums starp skolu, uzņēmumu un topošo speciālistu. Tādā veidā tiek nodrošināta kvalitatīva, pēc noteiktas sistēmas veidota apmācība. Mēs ļoti vēlamies, lai lielie uzņēmumi iesaistās un izmantotu šo iespēju – tas noteikti raksturotu viņus kā sociāli atbildīgus. Būvniecības jomā pagaidām vēl nav daudzi uzņēmumi, kuri izteikuši vēlmi iesaistīties DVB mācībās, to varētu būt krietni vairāk. Ideālā situācijā, iesaistoties DVB mācībās, uzņēmējs redz jauniešu potenciālu un ieinteresētību un lieliska balva jaunietim, aboslvējot skolu, būtu ne tikai skolas diploms, bet arī darba līgums no darba devēja. Savukārt, no darba devēju aspekta, ir svarīgi, lai viņiem būtu tieši tie profesionāļi, kas ir nepieciešami. Šī ir lieliska programma, lai darba devēji tiktu pie nepieciešamajiem speciālistiem un jaunieši nedotos peļņā uz ārzemēm. Mums bija vajadzīgi aptuveni četri gadi, lai iedzīvinātu šo programmu. Jo, ja nav prakses un ciešā sasaiste ar darba devēju, tad skolas ražo potenciālos bezdarbniekus. Turklāt šīs programmas ietvaros nozare pasaka, kādai jābūt apmācības programmai, kādiem jābūt kvalifikācijas standartiem, cik konkrēti speciālisti konkrētajā jomā vajadzīgi. Process tiek monitorēts, tas nenotiek stihiski. Gandarījums no programmas īstenošanas būs jaunietis, kuram ir specialitāte un kurš paliks Latvijā. Mēs iedrošinām gan darba devējus ņemt jauniešus praksē, gan tehnikumus strādāt pa jaunam, kas nozīmē, ka bez darba devēja apmācības prorgammas īstenošanā vairs iztikt nevarēs. Daudzi dēvē šo sistēmu par sarežģītu, bet viss jaunais sākuma posmā nekad nav vienkāršs, domāju, pēc pāris gadiem sistēma sevi attaisnos un visi būs pieraduši strādāt saskaņā ar to.

Vēl saistībā ar izglītību jāpiemin, ka Ekonomikas ministrija izstrādājusi sarakstu ar profesijām, kurās tiek prognozēts būtisks speciālistu trūkums – šajās pozīcijās iespējams varētu uzaicināt strādāt cilvēkus no ārzemēm. Kopumā ir fiksētas 303 dažādas profesijas. Būvniecības jomā pietrūkst inženieru ar augstāko izglītību, kā arī profesionāļi ar vidējo tehnisko, specializēto izglītību – montētāji, tehniķi, u.c.”

Saistībā ar NTSP kādas ir bijušas pēdējā laika aktuālitātes attiecībā uz būvniecību?

“Apjomīgs darba bloks ir bijusi dalība Publiskā Iepirkumu Likuma (PIL) izmaiņu izstrādē. PIL ir tas, kas var vai nu celt, vai gremdēt būvniecības nozari, lielākoties iepriekšējā redakcijā tas būvniecības nozari ir gremdējis. Pie PIL izmaiņu izstrādes, kurā piedalījās arī būvniecības nozares pārstāvji, strādājām veselu gadu, faktiski izveidojām jaunu likuma karkasu. Un, kas bija svarīgi vispārējā tautsaimniecības griezumā, beidzot tikām vaļā no lielā ļaunuma – zemākās cenas principa. Zemākās cenas princips ir radījis blaknes, ar kurām joprojām cīnāmies. Tagad ir definēta arī norma “saimnieciski izdevīgākais darījums”, taču, protams, sastādīt iepirkumu atbilstoši šādam principam ir krietni sarežģītāk un tas no pašvaldībām un valsts institūcijām prasīs lielāku iesaisti un zināšanas. Šobrīd PIL pieļauj izmantot gan zemākās cenas principu, gan saimnieciski izdevīgākā darījuma principu.

Otra lieta, kas saistāma ar PIL, ir nacionālais sporta veids – pirmās vietas apstrīdēšana. Klasiskā gadījumā iepirkumu konkursa otrās vietas ieguvējs apstrīd pirmās vietas ieguvēju. Līdz ar to tiek pārtraukta iepirkuma virzība, zaudēts laiks unn līdzekļi, bieži vien veltīgi noslogots valsts aparāts. Tagad, lai apstrīdētu iepirkuma konkursa rezultātus, ir jāiemaksā depozīts. Depozīta summa ir salīdzinoši niecīga, bet tomēr ir. Iespējams tas tomēr atturēs no tik biežas iepirkumu konkursu apstrīdēšanas un vēlmes tiesāties.”

Novēlējums būvniekiem

“Pirms diviem gadiem novēlējām būvniekiem, lai nozare sāk apzināties pati sevi, lai kļūst pieaugusi un nobriedusi, jo tikai pieaudzis cilvēks atbild par savu rīcību, par savas rīcības sekām un spēj nosodīt tos, kuri regulāri neievēro nosacījumus. Izskatās, ka šo gadu laikā būvniecības nozare ir īstenojusi šo novēlējumu un mācējusi atzīt savas kļūdas. Plānotā ģenerālvienošanās tam ir apliecinājums. Tas ir veids, kā strādā visā Eiropā, spēja atzīt un vienoties par kaut kādām pamatlietām. Tā būs vienošanās starp darba devējiem un darba ņēmējiem nozarē.

Vēl vien laba indikācija būvniecības nozarē ir statistiskie rādītāji par eksportspēju, būvniecības nozare ir apsteigusi dzelzceļa un telekomunikāciju nozares, tas nozīmē, ka būvnieki kļūst intelektuālāki un ekonomiski neatkarīgāki, kas nozīmē izaugsmi. Lai tā arī turpinās. Būvniecības nozarei ir liela loma ekonomikā, to rāda parametri, kas attiecināmi uz IKP, darba spēka nodokļiem un aizņemtām darba vietām.”