Vienota pieeja minimālā atalgojuma noteikšanai Eiropas Savienībā

2020. gada 09.aprīlī

Parādīt saistītās lietas

Eiropas Komisija (EK) kopš šī gada janvāra ir uzsākusi konsultāciju procesu ar Eiropas Savienības (ES) sociālajiem partneriem – darba devēju organizācijām un arodbiedrībām – par taisnīgu minimālo atalgojumu ES darba ņēmējiem. Šajā posmā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kā ES sociālā partnera BUSINESSEUROPE dalīborganizācija, konsultējoties ar biedriem, izstrādā arī savu pozīciju.

EK ir identificējusi vairākus kritērijus sabalansēta un izlīdzinoša atalgojuma noteikumiem, piemēram, minimālās un vidējās algas attiecību, ko var izmantot gan veidojot valsts politiku šajā jautājumā, gan arī uzņēmumi, veidojot iekšējās atalgojuma sistēmas pamatprincipus. Tomēr jāņem vērā, ka ES dalībvalstīs ir atšķirīgas nodokļu sistēmas, kā rezultātā atšķiras arī darba devēja izmaksas par darbiniekiem un  nodarbinātā neto ienākumi.

Lai iegūtu pilnvērtīgus datus, novērtējumā būtu jāiekļauj informācija par to, kādas ES dalībvalstīs ir darbaspēka izmaksas un darbinieku ienākumi pēc nodokļu nomaksas. LDDK ieskatā diskusija par minimālo atalgojumu ES līmenī būtu jāskata plašākā kontekstā, domājot par labklājību, konverģenci un sociālo kohēziju. Minimālās algas noteikšanas mehānismam jābūt balstītam daudzpusīgā analīzē, aptverot gan nozaru datus, gan kopējo ekonomisko situāciju valstī. Pilnīgos datos izstrādāts minimālās algas noteikšanas mehānisms var būt instruments pakāpeniskai nevienlīdzības mazināšanai un ienākumu minimuma garantija, iekļaujot noteikumu tvērumā arvien vairāk strādājošo. Tāpat svarīgi noteikt sadarbības principus starp darba devēju un darba ņēmēju organizācijām, kā arī valsts pārvaldes iestādēm trīspusējā dialoga ietvaros, lai nodrošinātu prognozējamību visām iesaistītajām pusēm. Šādas sadarbības nostiprināšana varētu stimulēt uzņēmumu un nozaru kolektīvo līgumu slēgšanu, kas pozitīvi ietekmētu gan uzņēmējus, gan darbiniekus.

Svarīgi, lai jautājumos, kas skar uzņēmējdarbības vidi, ES respektētu sociālo partneru autonomiju un radītu tādu ietvaru, kas nepieciešamības gadījumā ļautu  vienoties par minimālo algu arī nozarē vai profesijā, ņemot vērā to specifiku. Nosakot minimālo atalgojumu pēc vienota principa, jāizvērtē produktivitātes rādītāji, attiecība starp minimālo un vidējo algu, darbaspēka izmaksas pret kopējām izmaksām nozarē, kā arī citi apstākļi, kas katrā dalībvalstī ir atšķirīgi. Sociālajam dialogam šādu jautājumu risināšanā ir izšķiroša loma.

LDDK uzskata, ka nepieciešams izstrādāt ilgtspējīgu mehānismu minimālās algas noteikšanai, nosakot proporciju pret valstī noteikto vidējo algu. Jārada atbalstoša uzņēmējdarbības vide, veicinot konkurētspēju, nozaru pašregulāciju, koplīgumu slēgšanu un minimālās algas noteikšanu atbilstoši nozaru īpatnībām. Tāpat LDDK uzsver, ka jautājums par minimālās algas noteikšanu ir katras dalībvalsts sociālo partneru jautājums.